25.04.2014
Finanšu pārskats, zemes iegāde, statistika…
Kārtējā LNS domes sēde notika 26. martā Rītausmā. Pirms tās domniekiem vajadzēja iepazīties ar veselu dokumentu paketi: ar biedru sastāva statistiku, kultūrmasu darba atskaiti, grāmatvedības gada atskaiti un citiem dokumentiem.
Vispirms domnieki uzklausīja galvenās grāmatvedes Ilzes Roķes ziņojumu par 2013. gada finanšu pārskatu. Domei iesniegtais neatkarīgo revidentu ziņojums apliecināja, ka šis pārskats apstiprināts, diskusiju nebija. Arī dome finanšu pārskatu apstiprināja.
LNS 2013. gadā ieņēmumi bija 1 743 328 LVL, izdevumi 1 748 055 LVL, tātad izdevumi par 4 727 LVL bijuši lielāki. Par šo summu saskaņā ar LNS Statūtiem samazināts rezerves fonds, kas pāriet uz 2014. gadu.
Pirksim vienu zemesgabalu
Tālāk domnieki apsprieda Rīgas Domes Īpašumu departamenta piedāvājumu izmantot zemes pirmpirkuma tiesības kā ēkas īpašniekiem un iegādāties zemesgabalu 269 kvadrātmetru apjomā Aleksandra Čaka ielā 42, Rīgā. Tā ir zeme, uz kuras atrodas LNS piederošā bijušā Nedzirdīgo skolas internāta ēka. Tā kā summa pieņemama, tad dome bez īpašām diskusijām pieņēma lēmumu šo zemes gabalu iegādāties.
Daudz sarežģītāks gadījums ir ar otru zemesgabalu Rīgā, Kandavas ielā 27, uz kura atrodas Rītausma. Šis zemes gabals ir daudz lielāks un līdz ar to daudz dārgāks. Jau pagājušajā gadā dome nolēma piekrist šī zemesgabala īpašnieces Asnates Sevišķās priekšlikumam izmantot pirmpirkuma tiesības. Sākotnējā A. Sevišķās zemesgabala daļas 6472 m² platībā noteiktā pārdošanas cena bija 297 181.00 LVL (422 850.47 EUR). LNS valde šai cenai nepiekrita.
Sekoja sarakste ar mēģinājumiem vienoties par abām pusēm izdevīgu cenu. 2014. gada 5. martā LNS no A. Sevišķās saņēma vēstuli, kurā viņa informē, ka zemesgabala galīgā pārdošanas cena ir 308 680.85 EUR.
Domnieki I. Kalniņš, S. Gerenovska un citi pārrunāja iespējamos risinājumus, jo tādu naudas summu LNS nevar atļauties samaksāt, tātad jāatsakās no šī zemesgabala pirkšanas. Tomēr vajadzētu turpināt pārrunas ar zemesgabala īpašnieci un mēģināt vienoties par mazāku summu.
Tādu lēmumu dome arī pieņēma: atteikties pirkt par īpašnieces noteikto summu un uzdot valdei turpināt pārrunas ar viņu par summas samazināšanu.
Mūsu ir par 10 vairāk!
LNS viceprezidente Sandra Gerenovska prezentēja statistisko atskaiti par biedru sastāvu 2013. gadā.
Labā ziņa ir tāda, ka LNS biedru skaits ir mazliet pieaudzis: uz 2013. gada 1. janvāri bija 1727, bet uz 2014. gada 1. janvāri 1737. Vislielākais biedru skaita pieaugums ir LNS Rīgas biedrībā – par 19 biedriem gada laikā. Vismazāk biedru ir Pļaviņu RB – 43, toties tā ir vienīgā biedrība, kur biedru naudu pagājušajā gadā samaksājuši pilnīgi visi biedri! Savukārt Kuldīgas RB ir vienīgā biedrība, kur laukos dzīvojošie ir pārsvarā pār pilsētās dzīvojošajiem.
Debatēs Ivars Kalniņš izteica priekšlikumu turpmāk mainīt aiļu sadalījumu pa vecuma grupām, arī M. Lasmane, I. Immure un citi runāja par šo pašu jautājumu. Sēdes vadītājs E. Vorslovs uz to atbildēja, ka šogad tiks veidota LNS biedru elektroniskā datu bāze un LNS valde apspriedīs, kādas ailes un struktūru šai bāzei noteikt.
Dome nolēma statistikas pārskatu pieņemt zināšanai, un līdz 2014. gada beigām izveidot LNS biedru elektroniskās uzskaites datu bāzi. Reģionālo biedrību valdēm uzdots turpināt apzināt cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, kuri nav LNS biedri, lai iekļautu viņus LNS.
Šogad būs mazāk pasākumu
Sēdes turpinājumā LNS viceprezidente S. Gerenovska sniedza pārskatu par kultūrmasu/organizatorisko darbu 2013. gadā ( tuvāk par to atsevišķi 3.lpp.). LNS reģionālās biedrības iespēju robežās aktīvi veikušas organizatorisko/kultūrmasu darbu, paralēli veicot sociālo rehabilitācijas darbu un darbojoties projektos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis apmeklētāju skaits visās biedrībās, izņemot Smiltenes RB. Daudzās biedrībās ir pieaudzis arī pasākumu skaits.
Domes sēdē visi klātesošie biedrību vadītāji pastāstīja par situāciju savās biedrībās. Valmieras RB vadītāja Dace Lāce atzina, ka cilvēki lielajā projektā bija izlutināti ar dāsnajām kafijas pauzēm un tagad, kad to vairs nav, tā īsti negrib nākt uz pasākumiem, jo ir arī noguruši. Ekskursijas gan viņus ļoti interesē. Bet tikpat daudz pasākumu kā pagājušajā gadā šogad varbūt arī nebūs.
Rīgas RB priekšsēdētāja Māra Lasmane pastāstīja par jaunu metodi darbā – uzdod grupu vadītājiem organizēt pašiem savus pasākumus, ekskursijas, pārgājienus. Šajā biedrībā ir 13 grupas, un daudzas no tām šogad jau noorganizējušas savus pasākumus.
Elvīra Čaika savā Daugavpils RB neredz problēmas, tāpēc apgalvoja, ka cilvēki jau pieraduši pie daudziem pasākumiem projekta laikā un arī tagad turpina nākt. Tomēr arī viņa šaubījās, vai šogad Daugavpils RB notiks tik daudz pasākumu kā pagājušajā gadā.
Liepājas RB vadītāja Gundega Paņko ir droša, ka uz kārtējiem pasākumiem vienmēr ieradīsies 10 – 15 apmeklētāju, bet uz lielākiem – ap 40. Viņa pastāstīja, ka jau ilgi strādā par vadītāju un agrāk bieži visu darīja viena pati. Bet tagad viņai ļoti palīdz biedrības valde, kurā ir daudz jauniešu. Vēl pozitīvs moments ir tas, ka nedzirdīgajiem Liepājas pilsētā darbdienās būs bezmaksas sabiedriskā transporta mēnešbiļete, lai viņi biežāk varētu apmeklēt biedrības mītnē notiekošos pasākumus.
Rēzeknes RB vadītāja Mārīte Sarkane atzina, ka pēc projekta rēzeknieši jūtas noguruši. Taču jāsaka paldies interešu klubu vadītājiem, piemēram, makšķerniekiem, kuri aktīvi strādā, pat izdomājuši, ka maijā paredzētajās sacensībās noteikti jāpiedalās arī sievietēm.
Domnieki ar lielu interesi noklausījās arī pārējo biedrību vadītāju sniegto informāciju un nolēma pārskatu par organizatorisko/kultūrmasu darbu pieņemt zināšanai, kā arī izteikt pateicību visiem biedrību vadītājiem par labi paveikto darbu. Līdz ar to domes sēdes dienaskārtībā paredzētās tēmas bija izsmeltas.
Atgādiniet savējiem biedrībās!
Vienmēr jau vēl paliek „dažādi jautājumi”. Arī šoreiz tādu neatliekamu, aktuālu tēmu pieteica LNS Surdotehniskās palīdzības centra vadītājs Arnolds Pavlins.
Izrādās, šogad valsts ir iedalījusi Surdocentram vairāk naudas, tāpēc tagad surdotehniku iespējams saņemt pat bez rindas. Viņš lūdza reģionālo biedrību vadītājus atgādināt saviem biedriem, lai viņi pacenšas šo iespēju izmantot.
Teksts: Zigmārs Ungurs
