Search form

09.09.2009

Drukāt

Videoziņas Nr.4


Nedzirdīgo ziņas
 
Šobrīd vissvarīgākais notikums nedzirdīgo dzīvē ir Nedzirdīgo Olimpiskās spēles, kas no 5. Līdz 15. septembrim notiek Taivānas galvaspilsētā Taibejā. Latvijas komanda jau ieguvusi 2 medaļas.
7. septembrī, Laura Gaile cīņas mākslā teikvando ieguvusi sudraba medaļu 49 – 57 kg svara kategorijā.
8. septembrī, Māris Grēniņš izcīnīja zelta medaļu 100m skrējienā. Viņa rezultāts – 10.64 sek. Mārim pietrūka tikai 0,04 sek., lai pārspētu pašreizējo Nedzirdīgo Olimpisko spēļu rekordu – 10,61 sek.
Olimpisko spēļu norisei tiešraidē variet sekot katru dienu no pl.4 līdz 16 http://www.deaflympics.tv/, bet informāciju par rezultātiem un kalendāro plānu variet iegūt www.2009deaflympics.org .
 
Pirms sacensībām Taibejā notika Starptautiskās Nedzirdīgo sporta komitejas 42. kongress, kurā piedalījās arī Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidents Varis Strazdiņš. Kongresā visiem par pārsteigumu, pieredzējusī prezidente Donalda Keja Amons paziņoja, ka nolēmusi vairs neturpināt darbu.
Kongresā laikā visi labākie nedzirdīgie sportisti saņēma balvu no bijušās prezidentes Donaldas Amons. Balvu saņēma arī mūsu Māris Grēniņš.
Foto: V.Strazdiņš
 
Latvijas nedzirdīgie aktīvi darbojas ne tikai pasaules līmenī, tepat uz vietas kultūras dzīve rit pilnā sparā. Valmierieši 1. septembrī ciemojās Valmieras Vājdzirdīgo bērnu skolā, lai vecāko klašu skolēniem pastāstītu par Nedzirdīgo savienību, reģionālajām biedrībām, par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Foto: 
 
Valmierieši 2. septembrī apmeklēja ziedu izstādi „Gudrība”, ko simbolizēja no ziediem veidota liela pūce. Tika apmeklēta arī foto izstāde Valmieras kultūras namā un gleznu izstāde izstāžu zālē „Laipa”.
Foto:
 
Rīgas reģionālās biedrības Tukuma grupa 2 dienas viesojās pie rēzekniešiem labās prakses un pieredzes apmaiņas pasākumos. Rēzeknē 15 tukumnieki ieradās sestdien, 5. septembrī, vairums tukumnieku vispār Rēzeknes reģionālajā biedrībā bija pirmo reizi un bija pārsteigti par plašajām, skaistajām telpām. Notika dažādi pasākumi, spēles, pasākumus no rēzekniešu puses vadīja Mārīte Truntika, bet no tukumnieku puses – Māra Lasmane.
Svētdien, atceļā uz mājām tukumnieki apskatīja Aglonas baznīcu un pat piedalījās dievkalpojumā.
Foto: M.Lasmane
 
Notikumi pasaulē
 
Grūti iedomāties, ka tikai pirms 150 gadiem atklāja naftu. Tas notika ASV.
Sākumā galvenais naftas pārstrādes produkts bija petroleja, parādījās petrolejas lukturi un attīstījās apgaismes nozare. Benzīnu uzskatīja par nevajadzīgu blakus produktu.
Kad izgudroja automašīnas motoru, nafta kļuva par globālās ekonomikas balstu un pasaulē visvairāk tirgoto preci.
Nafta ir veicinājusi ne tikai strauju civilizācijas attīstību, bet arī konfliktus, karus, dabas piesārņošanu un līdzsvara izjaukšanu.
 
Vislielākās pārmaiņas dabā rada tieši enerģētisko resursu tērēšana, tāpēc Eiropas Savienība nolēma, ka kvēldiega spuldžu izmantošana ir liela izšķērdība. Tās tikai 10 % no savas jaudas pārvērš gaismā, pārējie 90 % pārvēršas siltumā.
Tāpēc ar 1. septembri visā Eiropas Savienībā tirgotāji vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 100 vatu un jaudīgākas kvēlspuldzes. Vājākas kvēlspuldzes, piemēram, 40 un 60 vatu, no tirdzniecības tiks izņemtas pamazām līdz 2012. gadam.
Arī Kanāda, Brazīlija, ASV, Argentīna, Austrālija un citas valstis pakāpeniski samazina kvēlspuldžu lietošanu.
 
Ķīna iepriecināja visu pasauli ar to, ka kļuva par pirmo valsti, kas pabeigusi vakcīnas izmēģinājumus pret cūku gripu. Izmēģinājumi bija veiksmīgi, un Ķīna masveidā sāk ražot jauno vakcīnu. Jaunā vakcīna rada aizsardzību pret vīrusu jau pēc pirmās potēšanas reizes.
Par jauno vakcīnu priecīgs būs arī Kolumbijas prezidents, kurš pierādīja, ka arī prezidenti var saslimt ar cūku gripu.
 
Par veselību rūpējas arī Vācijā, bet citādi. Tur pieņēma likumu, kas aizliedz jauniešiem līdz 18 gadu vecumam izmantot solārijus. Pētījumi atklājuši, ka solāriju kaitīgais starojums var izraisīt ādas vēzi. Tiem, kuri līdz 30 gadu vecumam regulāri sauļojušies solārijā, iespēja saslimt ar ādas vēzi palielinās par 75 %.
Vācijā grib ierobežot arī solāriju lampu jaudu un likvidēt solāriju automātus, jo tajos sauļošanās ilgumu var regulēt paši apmeklētāji. Turpmāk sauļošanās kabīnes Vācijā būs tikai speciālās solāriju studijās.
Katru gadu Vācijā ādas vēzi atklāj 140 000 cilvēku.
Foto: www.mfd.lv
 
Notikumi Latvijā
 
Latvijā niknāki par gripas vīrusiem izrādījās Bauskas iedzīvotāji. Lai aizstāvētu savu slimnīcu, viņi izgāja ielās, nobloķēja abus pilsētas tiltus un pārsteidza visu Latviju ar savu drošo rīcību.
Valdība nekautrējās pret protestētājiem sūtīt kaujinieku specvienību „Alfa”.
Policija sāk pārbaudi, lai noskaidrotu, kas organizēja šo nepieteikto protestu.
Valdība joprojām negrib saprast, ka cēlonis bija pašas valdības rīcība, atņemot tautai normālu medicīnisko palīdzību.
 
Pirmajā septembrī pie valdības ēkas Rīgā protestēja arī skolotāji. Viņi uzskata, ka reformas izglītībā neko labu nedod, bet sagrauj visu izglītības sistēmu.
Ir atlaisti daudzi skolotāji, ārsti, policisti un citi valsts darbinieki, tāpēc šokējoši uzzināt, ka šogad augustā valsts tērējusi tikpat daudz naudas kā pagājušā gada augustā, pirms reformām. Nauda, kas tiek ietaupīta, atbrīvojot no darba cilvēkus, tiek tērēta, lai viņiem izmaksātu atlaišanas un bezdarbnieku pabalstus. Jo vairāk rodas bezdarbnieku, jo vairāk naudas jātērē viņu pabalstiem un pārkvalifikācijai. Tātad pagaidām nekāda finansiāla ieguvuma valstij nav un visas sāpīgās reformas izrādās veltīgas. Finanšu ministrs Repše atzinās, ka arī viņam tas ir liels pārsteigums.
 
Neskatoties uz to, reformas turpinās: Latvijas Pasts septembrī un oktobrī slēgs 61 pasta nodaļu visā Latvijā, bet par 38 nodaļu slēgšanu vēl lems.
 
Tomēr Latvijā ir „īpaša” joma, kurā reformas nenotiek. Tās ir ministriju darbinieku algas un prēmijas. Prēmijas izmaksāt ir aizliegts, tomēr Kultūras, Satiksmes, Tieslietu un Veselības ministrija saviem darbiniekiem izsniedz dāvanu kartes un izlokās, ka tā neesot nauda.
Valsts kontroliere Sudraba pieprasīs, lai prokuratūra rīkojas un sauc vainīgos pie atbildības.
 
Prokuratūrai var būt daudz darba, jo ir šaubas, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir likumīgi ieguvis pilsonību.
 
09.09.2009

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas