02.06.2010
Videoziņas Nr.45
Nedzirdīgo ziņas
No Rīgas Nedzirdīgo skolas direktora amata atkāpusies Leonora Morozova. No 1. jūnija par skolas direktora vietas izpildītāju iecelta Brigita Poriete. Vēlāk tiks izsludināts konkurss uz Rīgas Nedzirdīgo skolas direktora amatu.
Leonora Morozova skolā nostrādāja 40 gadus, no tiem 5 direktores amatā. Kāpēc viņa aizgāja skolas? Viņa saka: „No skolas aiziet izlēmu jau maija sākumā. Tas bija tikai un vienīgi mans personiskais lēmums, kas nav saistīts ar skolas turpmāko atrašanos citā mītnes vietā. Skolā nostrādātie gadi paliks labā atmiņā.”
Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone pozitīvi novērtē L. Morozovas darbu un domā, ka viņas galvenais aiziešanas iemesls tomēr saistīts ar skolas pārcelšanu uz jauno vietu, kurā viņa nav jutusi skolas kolektīva atbalstu, tāpēc viņa neredzēja iespēju turpināt darbu.
No 1. jūlija ēka Graudu ielā tiks nodota Rīgas Nedzirdīgo skolas rīcībā. Jūlijā tur sāksies remontdarbi par ES un Rīgas Domes naudu. Pēc remonta Nedzirdīgo skola no Čaka ielas pārvāksies uz Graudu ielu. Rīkojums par skolas pārcelšanu ir sagatavots un nodots parakstīšanai.
Neskatoties uz to, Latvijas Nedzirdīgo savienība aicina visas ieinteresētās personas
9. jūnijā pl. 10.30 LNS kultūras centrā „Rītausma” uz publisku diskusiju par skolas nākotni. Kā paskaidroja LNS prezidents A. Pavlins, diskusija tiek organizēta pēc to Rīgas nedzirdīgo bērnu vecāku, pedagogu un skolas darbinieku, kā arī absolventu lūguma, kuri vēlas saglabāt nedzirdīgo bērnu skolu tās vēsturiskajā vietā Rīgā, Čaka ielā 42.
Foto: www.rnbi.lv
Latvijas ziņas
Labklājības ministrija izstrādājusi savus priekšlikumus izmaksu samazināšanai no sociālā budžeta un tā taupīšanai. Ja sociālie izdevumi netiks samazināti, tad pēc 2012. gada tajā pietrūks naudas un to vajadzēs aizņemties sociālajām vajadzībām.
Ministrijas izstrādātie priekšlikumi paredz no 2016. gada pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Vairs nevarēs priekšlaicīgi aiziet pensijā. Uz laiku būs pārtraukta pensiju indeksācija.
Lai novērstu šī budžeta deficītu, Pasaules Banka iesaka Latvijai samazināt pensijas, atcelt piemaksas tām, kā arī samazināt finansējumu izglītībai un sportam. Taču šie priekšlikumi nenozīmē, ka tos visus pieņems.
Foto: www.skatiens.lv
Krīzes laikā, pazeminoties dzīves līmenim, Baltijas valstīs, bet it sevišķi Latvijā pieaug saslimstība ar tuberkulozi.
Krīzes laikā, pazeminoties dzīves līmenim, Baltijas valstīs, bet it sevišķi Latvijā pieaug saslimstība ar tuberkulozi.
Statistika to neuzrāda tikai tāpēc, ka cilvēki vienkārši neiet pie ārsta, jo nav naudas. Vairāk nekā puse no atklātajiem tuberkulozes slimniekiem ir cilvēki no riska grupām un nelabvēlīgas vides. Ja ar tuberkulozi ģimenē saslimst viens, apdraudēti ir arī visi pārējie, jo tuberkuloze ir lipīga. Ārā, svaigā gaisā, tuberkuloze pielipt nevar, bet jāsargājas no šaurām, smacīgām telpām, ja tajās atrodas tuberkulozes slimnieks. Smēķētājiem tuberkuloze pielīp vieglāk nekā veseliem cilvēkiem. Beidzamajā laikā ir gadījumi, kad tuberkuloze ieperinājusies nevis ierastajā vietā – plaušās, bet gan nierēs un kaulos.
Foto: www.lv.lv
No 2012. gada valsts finansēs politiskās partijas, bet vēl lems par nodokļu atvieglojumiem tiem, kas ziedos partijām.
Partijas varēs saņemt finansējumu 50 santīmus par katru saņemto vēlētāju balsi, ja par partiju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk par 2% vēlētāju. No valsts budžeta katru gadu vajadzēs apmēram 400 – 500 tūkstošus latu politisko partiju finansēšanai.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem. Līdz šim, ziedojot partijai kādu naudas summu, ziedotājs varēja kaut ko prasīt pretī, piemēram, lai pieņem kādu likumprojektu par labu ziedotājam.
Var šaubīties, vai šie jaunie likuma grozījumi partijas padarīs godīgas un likvidēs partiju melnās (nelegālās) kases. Tomēr godīgai partijai jaunās izmaiņas palīdzēs darboties.
Foto: www.delfi.lv
Ārzemju ziņas
No 2010.gada 1.maija līdz 31.oktobrim Ķīnā, Šanhajā notiek izstāde "World Expo 2010". "World Expo" ir pasaulē nozīmīgākā starptautiskā izstāde, kas galvenokārt vērsta uz valstu tēla veidošanu un popularizēšanu.
26. maijā šajā izstādē atklāja Latvijas paviljonu. Savā atklāšanas uzrunā Ministru prezidents V.Dombrovskis teica: "Šoreiz Latvijas paviljona centrā ir vēja tunelis, kurā apmeklētājiem būs iespēja lidot. Novēlu katram apmeklētājam mūsu paviljonā piedzīvot laimīgu lidojumu un kādreiz dzīvē atlidot arī uz pašu Latviju”. Arī pats Dombrovskis izmēģināja lidojumu vēja tunelī.
Jau pirmajās dienās izstādes apmeklētāji stāvēja pat divas stundas garās rindās, lai noskatītos priekšnesumu vēja tunelī. Latvijas paviljons "World Expo" izstādē ir kļuvis par vienu no populārākajiem. To uzbūvēja firma "Aerodium".
Tā ir viena no labākajām līdz šim radītajām reklāmām par Latviju.
Foto: www.delfi.lv
Foto: www.delfi.lv
Rīgā no 28. maija līdz 1. jūnijam norisinājās NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesija.
Vairāki simti ievērojamu pasaules politiķu sprieda par NATO nākotnes attīstību. NATO ir pasaules lielākā drošības organizācija, kurā apvienojušās daudzas valstis.
NATO dienaskārtībā vairs nav tikai militāri jautājumi. Mūsdienās nopietnus draudus dalībvalstu drošībai rada arī kiberuzbrukumi, enerģētiskā atkarība no citām valstīm un starptautiskais terorisms.
Kādas ir Latvijas intereses? Vajag, lai darbotos NATO kolektīvās drošības princips, piemēram, ja kāds uzbrūk vienai NATO dalībvalstij, tad visas pārējās NATO dalībvalstis to aizstāv. Vajag, lai šis princips darbotos ne tikai solījumu līmenī, bet ar konkrētiem aizsardzības plāniem un militārajām mācībām Baltijas valstīs. NATO Parlamentārās Asamblejas apstiprinātajā dokumentā līguma 5. pants par kolektīvo drošību izcelts kā svarīgākais.
Foto: www.natopariga.lv
Polijā spēcīgo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis Polijas lielākajās upēs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo simts gadu laikā.
Visā Polijā evakuēti tūkstošiem cilvēku, bet 15 jau ir gājuši bojā. Plūdu nodarītie zaudējumi ir aptuveni 10 miljardu zlotu (1,71 miljardu latu).
Katastrofālajos plūdos Polijā daļēji vainojami bebri, kas izrakuši ejas zem pilsētu aizsardzības vaļņu sistēmām.
Polijā dzīvo apmēram 50 000 bebru, kas ir iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.
Taču plūdu dēļ Polijā ir palielinātas kvotas bebru medīšanai.
Foto: www.kasjauns.lv
Polijā spēcīgo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis Polijas lielākajās upēs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo simts gadu laikā.
Visā Polijā evakuēti tūkstošiem cilvēku, bet 15 jau ir gājuši bojā. Plūdu nodarītie zaudējumi ir aptuveni 10 miljardu zlotu (1,71 miljardu latu).
Katastrofālajos plūdos Polijā daļēji vainojami bebri, kas izrakuši ejas zem pilsētu aizsardzības vaļņu sistēmām.
Polijā dzīvo apmēram 50 000 bebru, kas ir iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.
Taču plūdu dēļ Polijā ir palielinātas kvotas bebru medīšanai.
Foto: www.kasjauns.lv
