Pasākumā piedalījās 6 komandas no Kuldīgas, Ventspils, Liepājas un 
Rīgas biedrībām. Katrā komandā bija pa trim cilvēkiem, kopā piedalījās 18 nedzirdīgie. Dalībnieki savu veiklību, spēku un izturību pierādīja tūrisma stafetē, virves vilkšanā, zābaka mešanā mērķī. Bija jāspēlē arī netradicionālais futbols: katram dalībniekam uzlika īpašas brilles – plastmasas glāzītes, kurām galā mazs caurumiņš.
Kopvērtējumā pirmo vietu izcīnīja Kuldīgas un Liepājas apvienotā komanda. Otro vietu ieguva komanda no Ventspils, bet trešā vieta Kuldīgas un Rīgas  apvienotajai komandai. Šādas spēles nolemts organizēt arī nākamgad, jo visi dalībnieki izteica tādu vēlmi.

Vairāk informācijas un fotogrāfijas skatiet mājas lapas Jaunumos.
Foto: Vita Alksne

13. – 15. augustā Engures novada Klapkalnciemā sporta un atpūtas bāzē „Ronīši” norisinājās radošā nometne nedzirdīgajiem un seminārs sociālā darba speciālistiem, kas strādā ar nedzirdīgajiem. Programmā bija iekļautas Teātra, Deju un kustību, Saskarsmes prasmju attīstīšanas un citas radošās darbnīcas, ko vadīja D. Kalpiņa-Geida un M. Antonova. Bija piesaistīti arī citi speciālisti.

Galvenā uzmanība tika veltīta dalībnieku pašizpausmei, un viņi iestudēja uzvedumu, ko varbūt parādīs arī plašākai auditorijai.

Foto: Ilze Kopmane

 Jau bija tikšanās Valmierā, Rēzeknē, Liepājā, un visur lasītāji bija ieinteresēti, notika diskusijas, Rīgā uz tikšanos sapulcējās pat 140 cilvēku. Arī ikviens no jums var izteikt savus ierosinājumus, kā uzlabot nedzirdīgo nodrošināšanu ar informāciju.

Foto: www.lns.lv 
 

 Šogad Nedzirdīgo dienu svinēsim mazliet agrāk – 18. septembrī. Svētku koncerts notiks pl.12 Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, Dzintaros, Turaidas ielā 1. Ieeja brīva.

Bet pulksten 20 k/c „Rītausma” balle līdz pat rītam ar dejām, atrakcijām, loteriju un karaļpāra kronēšanu. Būs arī citi pārsteigumi. Ieeja – 5 lati. Summā iekļautas arī uzkodas. Ielūgumi pie V. Kamares un B. Aldersones. Var pieteikties līdz 5. septembrim.

Foto: www.lns.lv

Darbu  zaudējuši tūkstošiem cilvēku, bet labākie būvniecības meistari aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Organizācija „Nacionālās būvkompāniju apvienības” uzskata, ka Latvijā pašlaik būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums. Taču, kad Nacionālās Bibliotēkas celtniecībai sāka meklēt strādniekus ārzemēs, izcēlās skandāls. Jau pieņemti darbā strādnieki no Bulgārijas. Latvieši ir sašutuši, ka laikā, kad valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši bezdarbnieku un starp tiem ir 9620 celtnieku, firmas tomēr aicina strādniekus no ārzemēm.

Foto: www.apollo.lv

Latvijas valstij piederošais "Latvenergo" šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 50 miljonu latu peļņu.

Pagājušajā gadā "Latvenergo" visa gada laikā nopelnījis 20 miljonus latu. Un tomēr elektrības tarifu samazinājums nenotiks. Tieši otrādi, Latvenergo ir apņēmies nākamajā gadā atkal pacelt elektrības tarifus, tas nozīmē, ka mums par elektrību būs vēl dārgāk jāmaksā.

Foto: www.kasjauns.lv

Labklājības ministrija informēja, ka pašlaik rindā pēc dažādiem tehniskajiem palīglīdzekļiem gaida ap seši tūkstoši cilvēku, bet gadā naudas pietiek, lai palīdzētu tikai pusei cilvēku ar dažādu invaliditāti.

Problēma ir, ka no valsts piešķirtā finansējuma lielu daļu pārmaksā starpniekiem, tērē nelietderīgi un reizēm saņem nekvalitatīvu preci.

Tāpēc Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs grib iepirkt palīglīdzekļus no Vācijas nevalstiskajam organizācijām.

LNS Surdotehniskās palīdzības centrs dzirdes aparātus un citu surdotehniku iepērk pa tiešo no ražotājiem, tam nav nekas jāmaksā starpniekiem.

Šobrīd rindā pēc dzirdes aparātiem stāv ap 3000 cilvēku. Tas nozīmē, ka apmēram 2 gadi jāgaida rindā, lai saņemtu jaunu aparātu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts  piešķirtais finansējums stipri samazinājies, tāpēc veidojas rindas. Šobrīd SPC apkalpo cilvēkus, kas iestājušies rindā pēc dzirdes aparātiem jau pagājušā gada martā.

Foto: www.lm.gov.lv 


 

 Eiropas Komisija kritizēja Slovākiju par šādu lēmumu, jo tā agrāk bija apsolījusi ar šo aizdevumu piedalīties ES izveidotajā kopīgajā palīdzības fondā Grieķijai. Taču Slovakija uzskata, ka nav taisnīgi piespiest trūcīgās valstis palīdzēt bagātajām valstīm laikā, kad pašu valsts iedzīvotāju vidējie ienākumi ir par piekto daļu mazāki nekā Grieķijas iedzīvotājiem.

 Slovakijai arī prasīja, lai tā palīdz Grieķijai ar aizdevumu, kas  attiecībā pret valsts budžetu ir salīdzinoši divas reizes lielāks nekā, piemēram, Luksemburgai. Kāpēc nabadzīgajām valstīm jāmaksā vairāk nekā bagātajām? Kāpēc jāaizdod valstīm, kuras iedzīvotāji dzīvo labāk? Šie jautājumi var kļūt aktuāli arī Latvijai, kad tā pievienosies eirozonai.

Foto: www.europa.eu 
 

Vācijā otrajā ceturksnī reģistrēta 2,2% ekonomiskā izaugsme, kas ir vislabākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.

Arī Francija un Spānija šajā periodā uzrādīja 0,6% un 0,2% izaugsmi. Latvijā pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija 0,3 %, bet otrajā 0,1 %. Ekonomikas likumi nosaka, ja divos ceturkšņos pēc kārtas notiek izaugsme, tad ekonomikas lejupslīde ir apturēta.
Foto: www.europa.eu