Search form

24.11.2010

Drukāt

Videoziņas Nr.67


Nedzirdīgo ziņas

Šova „Krāsaini sapņi” otrā kārta 18.novembrī „Rītausmā” izvērtās par ievērojamu notikumu, jouz to ieradās apmēram četri simti apmeklētāju. Piedalījās 11 pāri, iepriekšējiem jau zināmajiem pāriem klāt nāca ventspilnieki Raisa un Oļegs Civkunovi. Diemžēl no Latgales neviena.
Šoreiz melodeklamāciju šovs bija veltīts Latvijas 92. dzimšanas dienai. Daudzu pāru izpildījumā skatītāji varēja redzēt melodeklamācijas ar oriģināliem, izdomas bagātiem elementiem. Piemēram, pārsteidza Lilitas Lukinas un Birutas Lasmanes , kā arī Ingūnas Kramas, Karīnas Kramas un Ilzes Salas priekšnesumi. Žūrijā šoreiz G. Paņko bija nomainījis V. Strazdiņš, bet S. Bauri – I. Liniņa.
Foto: Valdis Kraulis

18. novembrī Latvijas Valsts proklamēšanas 92. gadadienu atzīmēja vairākas nedzirdīgo biedrības.
Daugavpils biedri to atzīmēja ar  interesantu programmu, kurā piedalījās arī 14 pļaviņieši. Pavisam kopā sanāca 45 cilvēki. Viņi tika iepazīstināti ar Latvijas valsts svētku svinēšanas tradīcijām, ar Latvijas simboliku: karogu, ģerboni un himnu, kuru nodziedāja kopīgi. Notika konkurss „Vai es pazīstu pilsētu ģerboņus” un zīmējumu konkurss „Mana skaistā Latvija”.
Valmierā uz pasākumu biedrībā ieradās 35 cilvēki. Elīna Jefremova uzstājās ar patriotisku melodeklamāciju, bet biedrības vadītāja Dace Lāce īsumā skaidroja Latvijas ceļu uz savu neatkarīgu valsti. Pēc tam notika biedrības 2010. gada jubilāru godināšana, diemžēl no 5 jubilāriem ieradās tikai 3.
Liepājā biedrības organizētajā pasākumā piedalījās 23 dalībnieki, kuri pēc svinīgās uzrunas kopīgi nodziedāja valsts himnu. Notika neliels koncerts un pārrunas par Latvijas vēsturi salīdzinājumā ar šodienas dzīvi. Pēc tam svinību dalībnieki devās uz ielas, lai piedalītos grandiozā svinību pasākumā pilsētas centrā, kur noskatījās arī svētku salūtu.
Foto: www.premjers.isma.lv

 
 
Latvijas ziņas
 
Latvija saņēma daudzas apsveikuma vēstules savas valsts proklamēšanas 92.gadadienā no dažādu pasaules valstu vadītājiem, arī no ASV prezidenta Obamas un Krievijas prezidenta Medvedeva.  Obama apsveikumā raksta, ka ASV Latviju uzskata par vienu no uzticamākajiem sabiedrotajiem. Latvijā 18. novembri svinēja ļoti daudz cilvēku, piemēram, Rīgā visa vecpilsēta un Daugavmala bija pilna ar cilvēkiem. Ir patīkami, ka krīzes laikā vairojas patriotisms.
Foto: www.kasjauns.lv
 
Darbību uzsācis Latvijā pirmais reģionālais sludinājumu portāls „Pārdod!”. Tā adrese internetā: http://pardod.delfi.lv/
Tajā var izvēlēties sludinājumus no Rīgas, no Zemgales, Kurzemes, Vidzemes, Latgales. Tālāk iespējams atlasīt sludinājumus tikai vienā konkrētā novadā. Portālā var ērti sameklēt nepieciešamās lietas. Var arī pats ielikt sludinājumus bez maksas. Reģistrēties nav obligāti.
Foto: pardod.delfi.lv

Latvijā izveidota pirmā privātā veselības datu banka internetā "Med Record Bank", tās interneta adrese ir: https://www.medrecordbank.com/index.php?systemrb
Tajā cilvēki var apkopot, sistematizēt un droši glabāt visus savus veselības datus – saslimšanas, alerģijas, analīzes un izmeklējumus, rentgenus, ultrasonogrāfijas, izrakstus. Lietotāji varēs saņemt arī atgādinājumus par vakcinācijām, medikamentu kursu, ārsta apmeklējumiem un citām plānotām darbībām.
"Med Record Bank" dati ir stingri konfidenciāli un nevar tikt izmantoti bez personas piekrišanas. Šīs veselības datu bankas lietotājam būs jāmaksā 2,50 Ls mēnesī.
Foto: www.baltic-course.com

 
Krāpnieki pa telefonu  sākuši apkrāpt pat bērnus.  Rīgā nepazīstams vīrietis piezvanījis uz kādu dzīvokli, kur klausuli pacēla astoņus gadus veca meitene. Vīrietis paziņojis bērnam, ka viņas māte iekļuvusi avārijā un, lai mammai nebūtu problēmu, ir nepieciešama nauda. Krāpnieks ieradies dzīvoklī, kur bērns atdevis viņam 500 eiro, 50 ASV dolārus un mobilo telefonu.
Šis krāpšanas veids ir bīstams tiem nedzirdīgajiem, kuriem ir mazi dzirdīgi bērni, kas jau no mazotnes pieraduši patstāvīgi atbildēt uz telefona zvaniem. Tāpēc šiem bērniem vajadzētu iemācīt: ja zvana nepazīstams cilvēks un stāsta par nelaimē iekļuvušiem radiniekiem, tad uzreiz vajag nolikt klausuli un ziņot policijai.
Foto: www.delfi.lv
 
 
Ārzemju ziņas
 
NATO samitā Lisabonā dalībnieki vienojušies izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu arī pār Eiropu. Šajā samitā Krieviju aicināja iesaistīties sadarbībā ar NATO, piemēram, cīņā pret terorismu un pretraķešu vairoga nodrošināšanā Eiropā. Taču šī sadarbība nenozīmē saplūšanu ar NATO. Samitā liela uzmanība tika pievērsta dalībvalstu līguma punktam, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm un visām ir jābūt vienotām, lai aizsargātu jebkuru savu dalībvalsti.
Foto: www.president.lv

 
Ķīna, Krievija, Irāka, Kazahstāna, Kuba un Maroka noraidījušas ielūgumu piedalīties decembrī paredzētajā Nobela miera prēmijas ceremonijā par godu šī gada laureātam, ieslodzītajam ķīniešu disidentam Liu Sjaobo.  
Ķīna iepriekš bija brīdinājusi citas valstis, lai nepiedalās ceremonijā. Neskatoties uz brīdinājumu, vairākums rietumu valstu, ieskaitot ASV, Lielbritāniju, Vāciju un Franciju, pasākumā piedalīsies. ASV un Eiropas Savienība vērsušās pie Ķīnas ar mudinājumiem atbrīvot no cietuma Liu Sjaobo.
Foto: www.tvnet.lv

 
Eiropas Savienība piekritusi aizdot Īrijai 80 līdz 90 miljardus eiro. Arī Starptautiskais valūtas fonds ir gatavs sniegt finansiālu palīdzību Īrijai, piešķirot aizdevumu ar daudzu gadu termiņu. Tātad Īriju tagad sagaida tas pats, kas notiek Latvijā: budžeta samazināšana un līdz ar to arī algu, pabalstu, stipendiju un citu sociālo izmaksu samazināšana. Latviešu biedrības Īrijā vadītājs teica: ja ekonomiskā situācija Īrijā pasliktināsies, tad latvieši dosies uz Angliju vai atgriezīsies Latvijā.
Foto: www.kasjauns.lv

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas