07.12.2011
Videoziņas Nr.118
Nedzirdīgo ziņas
3. decembrī bija Starptautiskā invalīdu diena nevien Latvijā, bet arī pasaulē. Saeimā notika diskusija „Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” sadarbībā ar Saeimas priekšsēdi Solvitu Āboltiņu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
Tajā piedalījās arī LNS prezidents A. Pavlins. Diskusija bija vērojama tiešsaistē Saeimas mājaslapā. Diemžēl par nedzirdīgajiem netika padomāts – nebija nodrošināts surdotulks.
Šai dienai veltīti pasākumi notika arī citās vietās. Mūsu jelgavnieki jau otro gadu piedalījās savas pilsētas pasākumā „Ar sauli sirdī”. Arī tukumnieki jau septīto gadu iekļāvās savas pilsētas pasākumā. Par to plašāk skatiet jaunumos.
Foto: www.saeima.lv
5.decembrī Jelgavas pilsētas domes apbalvošanas ceremonijā „Gada brīvprātīgais 2011” šo gada titulu saņēma arī mūsu biedri – Jelgavas grupas priekšsēdētājs Māris Veidemanis un vietnieks Valdis Platacis. Apsveicam!
Jelgavas grupas biedru skaits palielinājies jau pāri par 60. Abi apbalvotie veic savu darbu sabiedriskā kārtā, organizējot dažādus pasākumus, apciemojot vecākos biedrus, sniedzot informāciju.
Foto: www.jelgava.lv
Latvijas ziņas
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki. Kas notiks tālāk?
Tas ir pietiekami, lai jautājumu virzītu uz Saeimu. Pašlaik CVK pārbauda parakstus, pēc tam tos iesniegs Valsts prezidentam.
Pavasarī tie nonāks Saeimā. Ja tur deputātu vairākums noraidīs prasību krievu valodai piešķirt oficiālu statusu, tad aprīlī vai maijā notiks referendums/tautas aptauja par Satversmes grozījumiem attiecībā uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.
Lai grozītu Satversmi, būs nepieciešams 771 350 pilsoņu balsojums „par”.
Foto: www.diena.lv
Saeima 1. decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, pilnībā no tā izslēdzot nāvessodu atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām.
Šajā konvencijā noteikts, ka nāvessods jāatceļ – to nevar nekādos apstākļos piespriest un izpildīt nevienai personai, jo tiesības uz dzīvību ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Tas attiecināms arī uz noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.
Latvijā nāvessods nevienam notiesātajam netiek piespriests un izpildīts kopš 1996. gada.
Foto: www.saeima.lv
Cilvēkiem, kuriem ir informācijas uztveres problēmas, būs nodrošināta pamatinformācija vieglajā valodā par Saeimas darbību. Nākamā gada sākumā mājaslapā www.saeima.lv tā būs pieejama sadaļā "Viegli lasīt".
Saeimas par šo darbu izpildi noslēgusi līgumu ar Vieglās valodas aģentūru. Speciālisti apmācīs arī Saeimas atbildīgos darbiniekus, lai viņi paši vajadzības gadījumā varētu sniegt informāciju šādā veidā.
Pašlaik vairāki teksti vieglajā valodā atrodami Labklājības ministrijas un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapās.
Foto: www.diena.lv
Aviokompānija "Ryanair" plāno nākamgad samazināt reisus no/ uz Rīgu. Iemesls - lidostas „Rīga” jaunieviestās drošības maksas.
Tiks slēgti reisi uz Bristoli Lielbritānijā, Brēmeni Vācijā un Tamperi Somijā, bet lidojumu skaits samazināsies uz Londonu, Milānu, Romu, Briseli utt. Kopumā no Rīgas būs par 42 lidojumiem nedēļā mazāk.
Lidsabiedrība nevēlas maksāt Latvijas valdībai augstās ceļošanas nodevas: no katra pasažiera iekasēs papildus 4,55 vai 4,9 latus.
Foto: www.apollo.lv
Ārzemju ziņas
Lai glābtu eirozonu, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele vienojušies par stingrākiem dalībvalstu pārbaudes mehānismiem un ietekmīgāku sankciju. Zināms, ka vairāku eirozonas valstu, pirmām kārtām Grieķijas un Itālijas parādu krīze, šobrīd apdraud vienotās Eiropas valūtas pastāvēšanu un pat visas ES saglabāšanas ideju.
Viens no priekšlikumiem paredz automātisku sankciju noteikšanu dalībvalstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Francija un Vācija vēlas jauna Eiropas Savienības (ES) līguma noslēgšanu. Jaunais līgums varētu attiekties vai nu uz visām 27 ES dalībvalstīm, vai arī tikai uz eirozonas valstīm, pārējām dalībvalstīm tam pievienojoties brīvprātīgi.
Šīs nedēļas beigās Briselē tiksies ES līderi, lai apspriestu eiro zonas glābšanas plānu.
Foto: www.ir.lv
Gandrīz pusotru gadu pēc notikušajām parlamenta vēlēšanām Beļģijā beidzot tiks izveidota jauna valdība.
Beļģijā parlamenta vēlēšanas notika 2010. gada jūnijā. Valstī sasniegts jauns rekords – 3. decembrī apritēja 535 dienas, kopš tajā nav izdevies izveidot jaunu valdību. Politologi jau pavisam nopietni apsvēra iespēju par Beļģijas sašķelšanos divās – flāmu un valoņu valstīs.
Beļģijas valdības koalīcija, ko veido sešas politiskās partijas vienojās nākamgad veikt 11,3 miljardu eiro (7,9 miljardus latu) taupības pasākumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu eirozonas noteiktos trīs procentus no iekšzemes kopprodukta.
Pret Beļģijas jaunās valdības plāniem īstenot bargus taupības pasākumus protestē desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri izgājuši Briseles ielās. Protestu dēļ Briselē kavēta transporta satiksme un darbojas vien pāris metro un tramvaja līnijas.
Foto: www.apollo.lv
Krievijā svētdien notika Valsts domes vēlēšanas. Tajās uzvarēja Putina valdošā partija Vienotā Krievija.
Valsts domes vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 50% balsstiesīgo vēlētāju, un tās atzītas par notikušām. Rezultāti ir šādi: partija Vienotā Krievija saņēmusi 49% vēlētāju balsu. Tālāk seko komunisti - 19%, Taisnīgā Krievija - 13% un liberāldemokrāti - 11%.
Šajās vēlēšanās piedalījās arī Latvijas nepilsoņi. Rīgā Krievijas Valsts domes vēlēšanās nobalsojuši aptuveni 9000 cilvēku. Pie Krievijas vēstniecības izveidojās ļoti gara rinda. Lai nobalsotu, cilvēki stāvēja rindā vairāk nekā stundu.
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks nākamgad 4. martā. Partija „Vienotā Krievija” izvirzījusi Vladimiru Putinu par Krievijas prezidenta kandidātu.
Parlamenta vēlēšanas notika arī Horvātijā un Ēģiptē.
Foto: www.diena.lv
