Turpinās Nedzirdīgo mēnesis un arī mūsu biedrības turpina svinēt Nedzirdīgo dienu paši savās biedrībās. Aizvadītajā nedēļā Nedzirdīgo dienu atzīmēja Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas biedrības un Rīgas biedrības Jelgavas un Tukuma grupas, bet šosestdien, 29. septembrī Nedzirdīgo dienu svinēs Ventspils biedrība.

 Latvijā Nedzirdīgo dienu atzīmējam septembra ceturtajā svētdienā, bet Pasaules Nedzirdīgo federācija uzskata, ka tā ir septembra beidzamajā svētdienā. PNF pasludināja nedēļu no 24. – 30. septembrim par Pasaules nedzirdīgo nedēļu un aicina visas  nedzirdīgo organizācijas tajā  īpašu uzmanību pievērst tēmai „Nedzirdīgo bilingvālisms” jeb divvalodība.

 

 22. septembrī Nedzirdīgo dienu brīvā dabā Stropu mežā pie ezera nosvinēja arī Daugavpils biedrība. Piedalījās 31 biedrs. Bija tikšanās ar Stropu glābšanas dienesta glābēju Georgiju Krivošanovu, kurš pastāstīja, kā pasaudzēt sevi un citus, lai atpūta nepārvērstos par traģēdiju. Tālāk risinājās rotaļas, sporta spēles, un katrs dalībnieks saņēma dāvanā krūzīti. Nobeigumā – pārsteigums: tika iededzinātas un palaistas debesīs lidojošās laternas. Pasākums notika projekta „Klusuma pasaule” ietvaros.

 

Šonedēļ Jūrmalas Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledžā mācības uzsāk jauna surdotulku grupa 12 studentu sastāvā. 19. septembrī LNS viceprezidente Sandra Gerenovska un Zīmju valodas attīstības nodaļas vadītāja Lilita Janševska tikās ar SIVA vadību, lai apspriestu tulku apmācību kvalitātes uzlabošanu. Tiks pilnveidota programma, piešķirot zīmju valodai vairāk mācību stundu. Sarunas vēl turpināsies.

 

Vācu zobārste Marianela fon Šūlere Arcona, strādājot ar pacientu, pēkšņi pakustina rokas – šķiet,  zīmju valodā lūdz padot šļirci. Varētu domāt, ka tas ir joks, bet tā ir īstenība. Marianela dzimusi Venecuēlā, un viņa prot zīmju valodu. Bet viņas asistente Kinga Ostrovska ir 30 gadus veca nedzirdīga sieviete, kura mācās par zobu tehniķi. Daļa no viņas pienākumiem ir pasniegt zobārstam nepieciešamos instrumentus.  Interneta ziņu portāls  H3 ziņo, ka Kinga Ostrovska, iespējams, būs pirmā nedzirdīgā vāciete, kura, izejot trīs gadu ilgo praksi, kļūs par zobu tehniķi.

Lai gan valdība nemitīgi apgalvo, ka krīze beigusies, tomēr arī nākamajā gadā pensiju indeksēšana nav paredzēta. Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) tieši pensiju indeksāciju virzīja kā nākamā gada budžeta prioritāti, diemžēl valdība to noraidīja. Valdība šo jautājumu sola apspriest, sastādot  2014. gada budžetu.

 

Ekonomiskās krīzes laikā daudziem rīdziniekiem radies nodokļa parāds par nekustamo īpašumu (NĪN).  Rīgas dome dzēsīs parādniekiem  90% no aprēķinātās soda naudas, ja parādnieks nomaksās pašu parādu un 10% no nokavējuma naudas.

Tie rīdzinieki, kuri no šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim pieteiksies šim atbalsta pasākumam,  varēs saņemt arī  maksājuma termiņa pagarinājumu maksimāli līdz 60 mēnešiem jeb 5  gadiem.

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad 8 mēnešos saņēmis četrreiz vairāk sūdzību par iepirkšanos internetā nekā iepriekšējā gadā. Visbiežākie sūdzību iemesli: laikā nepiegādātas vai vispār nesaņemtas preces, ierobežotas iespējas izmantot atteikuma tiesības, preču neatbilstība, zema kvalitāte, nav instrukcijas valsts valodā un citas problēmas.

Tāpēc uzsākta patērētāju informēšanas kampaņa „Iepērkamies internetā!? Gudri un piesardzīgi!”. Lai palīdzētu pircējiem, radīta interneta vietne www.percgudri.lv. Tajā atrodama vienkārša informācija, kas patērētājiem jāņem vērā, lai droši iepirktos internetā Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs.

 

Rīgā, Jaunciema kapsētas teritorijā, parādījies lētāks, ekonomiskāks un klusāks transports – elektriskais autobuss.  Ziemā gan tas nekursēs. Tagad  izvērtēs, cik daudz cilvēku lieto šo transportu kapu teritorijā. Tas ir maksas pakalpojums – 50 santīmu par braucienu.  Izmantot elektrobusu ir izdevīgi, jo maksa par sava auto iebraukšanu kapsētā ir seši lati, maznodrošinātajiem – trīs lati. Jaunciema kapsēta ir lielākā Rīgā, tās platība ir 135 hektāri. Elektrobuss atvieglo garos pārgājienus pa kapiem, kas cilvēkiem  jāmēro kājām līdz piederīgo atdusas vietai, ja viņi nevēlas ikreiz izdot vairākus latus caurlaidei par autotransporta iebraukšanu. Šobrīd ieviest elektromobiļus ir izdevīgi, jo iespējams iegūt līdzfinansējumu no Eiropas fondiem.

Baltkrievijā notikušajās parlamenta vēlēšanās ir ievēlēti 109 no 110 tās deputātiem, un tajās piedalījās 74,3% vēlētāju. Opozīcija paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, vēlētāju aktivitāte bijusi gandrīz divreiz zemāka nekā ziņots – apmēram 38%. Baltkrievijas opozīcija  neatzīst vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji paziņoja, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par demokrātiskām .

 

Čehijā jau 25 cilvēki miruši no saindēšanās ar alkoholu, kam  piejaukts metilspirts. Vairāki desmiti no saindēšanās ārstējas slimnīcās. Par nelegālā alkohola izplatīšanu apsūdzība izvirzīta 42 cilvēkiem, no tiem 22 cilvēki atrodas apcietinājumā. Galvenie vainīgie ir divi cilvēki, kuri strādājuši uzņēmumā, kas izmantojis metanolu automašīnu logu stiklu mazgāšanas līdzekļa izgatavošanā. Viņi salējuši to kopā ar etanolu, domājot, ka tā neitralizē metanola bīstamo iedarbību.

 Izgatavotais šķidrums nodots kādam alkohola vairumtirgotājam, kurš savukārt to izmantojis nelegālu dzērienu izgatavošanā. Pārdošanā vēl varētu būt 15 tūkstoši litru šī bīstamā alkohola. Pašlaik  Čehija ir aizliegusi stipro alkoholisko dzērienu eksportu.

 

ASV vienpadsmit miljardieri pievienojušies solījumam ziedot vismaz pusi savas bagātības labdarībai. Šī solījuma iniciatori ir investors Vorens Bafets un programmatūras kompānijas "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss.

Kampaņa "Došanas solījums" tika uzsākta 2010. gadā, lai pārliecinātu ASV miljardierus dzīves laikā vai pēc nāves ziedot vismaz pusi savas bagātības labdarībai, un pirmie to apsolīja Bafets un Geitss. Tagad šai kampaņai pievienojušies jau 92 miljardieri. Viņu vidū ir arī tādas slavenības kā telekanāla CNN dibinātājs Teds Tērners, Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, kompānijas "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons un Holivudas kinorežisors Džordžs Lūkass.

Šis solījums ir morāla apņemšanās, nevis juridisks līgums. Kopš 2008. gada finanšu krīzes ASV sabiedrība un politiķi ir nelabvēlīgi noskaņoti pret ekstra bagātniekiem, un šis solījums var uzlabot viņu tēlu.