Search form

30.04.2010

Drukāt

Videoziņas Nr.39 – Svinam svētkus: aprit 20 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas


Latvijai šogad 4. maijā nozīmīga jubileja –   tieši pirms 20 gadiem tika pasludināta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija.

Latviešu tauta gadsimtiem ilgi sapņoja par savu brīvo un neatkarīgo valstiGrūts ceļš bija jānoiet līdz tās dzimšanas dienai 1918. gada 18. novembrī, kad Rīgā, Nacionālajā teātrī Tautas padomes svinīgās sēdes dalībnieki pasludināja Latvijas neatkarību.
Tika sastādīta Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani vadībā, bet tā bija vāja. Jau 1919. gada 4. janvārī sarkanarmija  ieņēma Rīgu ar nolūku atjaunot padomju varu (P.Stučkas valdība). Pēc tam pie teikšanas atkal mēģināja tikt baltvācu –   mācītāja Ā. Niedras valdība, bet tas beidzās bez rezultāta, un vara atkal nonāca Ulmaņa rokās (1919.VII).

Satversme. Latvijas starptautiskā atzīšana

1920. gadā tauta ievēlēja Satversmes sapulci, kas izstrādāja LR Satversmi – valsts Pamatlikumu.
Notika 1. – 4. Saeimas vēlēšanas (1922), kuru darbības laikā nomainījās 18 valdības un 4 prezidenti (J. Čakste,G. Zemgals, A. Kviesis, K. Ulmanis).
1920. gada augustā padomju Krievija atzina Latvijas neatkarību un oficiāli, uz visiem laikiem atteicās no Latvijas teritorijas.
Starptautiskā sabiedrība Latvijas neatkarību atzina 1921. gadā. Šajā laikā Latvija kļuva pazīstama pasaulē kā valsts, kas rūpējas par nacionālo minoritāšu tiesībām un to uzņēma Tautu Savienībā. 1922. gadā tika ieviesta nacionālā valūta – lats.
No 1930. gada pasaule pārdzīvoja dziļu ekonomisko krīzi. Tā skāra arī Latviju. Iedzīvotājos auga neapmierinātība. 1934. gada 15. maijā toreizējais premjerministrs Ulmanis mierīgi, bez militāra spēka izmantošanas noorganizēja valsts apvērsumu, apturot Saeimas un politisko partiju darbību, lai izbeigtu politiska rakstura nesaskaņas un koncentrētos uz ekonomisko problēmu risinājumu.
Ulmaņa laikos 1934. – 1940. gadā Latvija piedzīvoja strauju ekonomisko augšupeju un sasniedza vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem Eiropā. Šādai politikai bija maz pretinieku, tāpēc Ulmanis ātrikļuva par tautā ieredzētu līderi un pats 1936. gadā uzņēmās arī Valsts prezidentapienākumus.
 
Neatkarības zaudēšana
 
1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija parakstīja vienošanos, ko sauc par Molotova – Rībentropa paktu ar pievienoto slepeno dokumentu – vienošanos par teritoriju sadali Eiropā. Šī vienošanās rezultātā PSRS armija 1940. gada 17. jūnijā okupēja Latviju, un 5. augustā pret tautas gribu tā tika pievienota PSRS.
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju tūkstošiem iedzīvotāju tika vardarbīgi iegrūsti lopu vagonos un aizvesti uz Sibīriju. Kopumā 35 tūkstoši iedzīvotāju cieta padomju varas represijās šajā gadā.
 
Okupācijas varu maiņa
 
1939. gadā sākās Otrais pasaules karš. 1941. gadā tas sasniedza Latvijas robežu. Padomju armija atkāpās.
Sākās vācu nacistiskās okupācijas laiks. Bet 1944. gadā atgriezās krievu armija un pēc asām cīņām uzvarēja padomju puse. Baidoties no padomju varas atgriešanās, ap 140 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Daudzi no viņiem mira ceļā uz Vāciju, Zviedriju u.c. ārvalstīm.
 
PSRS sastāvā – padomju okupācijas jūgā
 
1944. – 1990. gadā Latvija atkal nonāca padomju okupācijas režīmā. Pirmie pēckara gadi bija ļoti grūti. 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika apcietināti vai izsūtīti uz koncentrācijas nometnēm un attālām nometinājuma vietām PSRS Ziemeļos aiz Polārā loka, Sibīrijā, Tālajos Austrumos u.c. 1949. gada 25. martā vairāk nekā 40 tūkstoši lauku iedzīvotāju tika izsūtīti uz Sibīriju.
Notika privātīpašumu atsavināšana un kolhozu dibināšana laukos.
Krievi centās latviešus pārkrievot, uzspiest viņiem krievu valodas lietošanu.
Tieši tāpēc padomju valdība izlēma arī vairākas lielas rūpnīcas būvēt Latvijā. Daudz strādnieku priekš tām ieveda no Krievijas un citām PSRS republikām. Ap 1980. gadu latviešu bija tikai puse no visiem iedzīvotājiem.
 
Neatkarības atjaunošana. Baltijas ceļš. Barikādes
 
Pārmaiņas sākās 20. gs. 80. gados, kad PSRS vadības stils kļuva brīvāks. To tūlīt izmantoja tie, kuru sapnis bija atjaunot Latvijas neatkarību.Tika izveidotas sabiedriski politiskas organizācijas: Helsinki 86, LatvijasNacionālās Neatkarības Kustība, Latvijas Tautas Fronte, kas ļoti aktīvi cīnījāspar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šo laiku Latvijas vēsturē sauc par Trešo Atmodu.
1989. gada 23. augustā apritēja 50 gadi kopš Latvijai liktenīgā Molotova - Rībentropa pakta parakstīšanas. Šī Vācijas un PSRS līguma rezultātā visas trīs Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju – okupēja PSRS. Šajā dienā, lai pievērstu pasaules uzmanību Baltijas tautu liktenim, apmēram 2 miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu sadevās rokās, izveidojot 600 km garu cilvēku ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Šis Baltijas ceļš simbolizēja šo valstu iedzīvotāju alkas pēc brīvības.
Nozīmīgs solis neatkarības atjaunošanā tika veikts 1990. gada 4. maijā, kad Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju (paziņojumu), kurā prasīja atjaunot Latvijas neatkarību. Bet 1991. gada 13. –27. janvārī Latvija nostājās uz barikādēm, lai apliecinātu nelokāmo tautas gribubūt brīvai savā zemē un pretotos iespējamam bruņotam apvērsumam.
 
Beidzot atkal brīva valsts!
 
·        1991. gada 21. augustā deputāti nobalsoja par to, ka Latvijas valsts
neatkarība ir atjaunota.
·        1991. gada septembrī to atzina arī PSRS.
·        1994. gadā tika izvests krievu karaspēks.
·        No 1991. gada Latvijas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalsts.
·        2004. gadā Latvija iestājās Ziemeļatlantijas Aliansē (NATO).
·        2004. gada 1. maijā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas