Search form

17.06.2013

Drukāt

LTV 1 piedāvā sižetu „Dzemdības klusumā”

Photo

LTV 1 „Dienas ziņās” 14. jūnijā ievietots videosižets par vienu no ESF finansētā LNS projekta „Nepalikt vieniem klusumā” aktivitātēm.


Šajā dienā apliecības par apmācību kursa beigšanu minētā projekta ietvaros saņēma 10 atbalsta personas topošām un esošām nedzirdīgām māmiņām. Piedāvājam sižeta pārskatu!
 
Diktore: Viena pati klusumā – tā dzīves īpašo mirkli bērniņa nākšanu pasaulē līdz šim nācies piedzīvot nedzirdīgām māmiņām Latvijā. Dzemdību laikā, kas jau tā ir grūts un satraucošs process, sievietēm ar dzirdes invaliditāti ir grūti sazināties ar ārstiem.
 
No šodienas topošajām un esošajām nedzirdīgajām māmiņām ir iespēja bez maksas saņemt atbalsta personas pakalpojumu. Īpaši apmācītas ir gan dzirdīgas, gan nedzirdīgas personas, ka palīdzēs piedalīties dzemdībās un dos padomus jaunajām māmiņām pirmajos divos bērna dzīves gados.
 
Žurnāliste (videosižets): Projekts „Nepalikt vieniem klusumā” realizēts par Eiropas Savienības līdzekļiem, tā ietvaros psiholoģijas, medicīnas un fizioterapijas pamatus apguvušas desmit atbalsta personas. Piecas no viņām turpmāk dzemdību laikā palīdzēs saprasties medicīnas personālam ar jauno māmiņu.
 
Atbalsta persona dzemdībās Gunta: Es būšu kā starpniece starp ārstu un dzemdētāju, palīdzēšu sazināties ārstiem ar jauno māmiņu. Katrā ziņā jaunā māmiņa varēs uzdot jebkuru jautājumu, un mēs uzreiz saņemsim šo atbildi, nebūs jāizmanto sarakstīšanās uz papīra.
Žurnāliste: Pārējās piecas palīdzes, kas ir nedzirdīgas, iesaistīsies palīdzības sniegšanā jau pēcdzemdību procesā. Šobrīd pašus pirmos audzināšanas pamatus nedzirdīgām māmiņām jāapgūst pašām.
 
Pēcdzemdību atbalsta persona Arta: Atbalstīšu jaunās māmiņas, kuras nezina, kā bērniņu barot ar krūti, kāpēc viņš raud, kas viņam kaiš, palīdzēšu iekļauties bērna audzināšanā tēvam.
 
Žurnāliste: Visticamāk pirmā  atbalsta personas pakalpojumus izmantos Liene. Gan viņa un viņas vīrs ir nedzirdīgi, un augustā gaidāms abu pirmais bērniņš. Protams, ir satraukums, it īpaši liels tas bija,  kad pāris nezināja par atbalsta personām.
Topošā māmiņa Liene: Es noteikti lūgtu ārstam, lai viņš runā lēnāk.
 
Žurnāliste: Vai arī lai vajadzīgo uzraksta uz papīra. Bet tas noteikti prasītu vairāk laika. Izrādās, tādas sarakstīšanās zīmītes līdz šim bijis vienīgais veids, kā topošajai māmiņai komunicēt ar ārstu. Protams, bija arī  gadījumi, kad grūtniece pati sameklēja tulku, kas piedalītos dzemdībās, – šādam cilvēkam gan trūkst pieredzes un specifisko zināšanu.
 
Vecmāte Elita Šteinberga: Jāatzīst, mēs tiešām tikai ar rakstīšanu sazinājāmies tiešajā dzemdību procesā. Kāds no personāla rakstīja, kas jādara, un sieviete lasīja un rīkojās tā, kā bija rakstīts.
 
Žurnāliste: Apgūt iemaņas ar medicīnas nozari nesaistītiem cilvēkiem bija grūti. Tomēr projekta organizatori uzsver, ka izeja nebūtu mācīt zīmju valodu vecmātēm.
 
Projekta vadītāja Diāna Zālamane – Leite: Ja dzemdētājai palīdzētu sveša  vecmāte ar zīmju valodas zināšanām, viņai uzticība pret šo personu būtu mazāka nekā pret saviem cilvēkiem, kurus viņa pazīst.
 
Žurnāliste: Projektā šobrīd jau pieteikušās trīs grūtnieces un četras jaunās māmiņas. Palīdzību lūgušas vairākas grūtnieces no reģioniem, bet pagaidām atbalsta personas pakalpojums pieejams tikai Rīgā deklarētām grūtniecēm. Tuvāka informāciju var saņemt Latvijas Nedzirdīgo savienībā.
 
Video varat noskatīties šeit: http://www.ltv.lv/lv/video/dienas-zinjas.a15807/. Par to stāstīts no 17 min.
 
 
 Sagatavoja: Informācijas centrs

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas