22.01.2016
Būt par tiltu uz nedzirdīgo zemi
Sociāli noderīgām profesijām, piemēram, skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, ārstiem, kuru pārstāvji strādā sabiedrības labā, pieskaitāma vēl viena, ko cilvēki bieži aizmirst vai pat nezina, un tie ir zīmju valodas tulki jeb – surdotulki.
Latvijā aptuveni 5 procenti iedzīvotāju ir ar dažādas pakāpes ar dzirdes traucējumiem – nedzirdīgi vai vājdzirdīgi. Šie cilvēki vienlīdzīgi ar pārējiem vēlas saņemt kvalitatīvu izglītību, skatīties TV, sazināties ar dzirdīgiem ierēdņiem, speciālistiem utt., un tam nepieciešama zīmju valodas tulka palīdzība.
Par savu profesiju, tā darba niansēm, sarežģījumiem un perspektīvām 17. janvāra intervijā krievu TVNET stāsta surdotulks Ārija Medne. Sniedzam ieskatu šajā intervijā.
Ārija zīmju valodu apguvusi jau bērnībā, jo viņas vecāki ir nedzirdīgi. Pirms 15 gadiem uzsākot surdotulka/operatora darbu LNS Komunikācijas centrā, viņa pilnveidojusi zīmju valodas prasmes un apkalpo klientus ne tikai uz vietas, bet arī izsaukumos, kā arī veic tulkošanu televīzijā. Līdztekus darbam beigusi SIVA koledžu Jūrmalā, apgūstot gan surdotulka, gan sociālā darba specialitāti. Darbu ar nedzirdīgajiem cilvēkiem Ārija uzskata par savu aicinājumu.
Tulka darbā nākas būt daudzās iestādēs, kur nepieciešams nodrošināt komunikāciju dzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku starpā, sākot no kāzām, bērēm,skolām, policijas, tiesas, cietuma, slimnīcām līdz universitātei, Valsts ieņēmumu dienestam un pat visaugstākajām valsts iestādēm.
Sociālajā jomā nākas risināt visdažādākos jautājumus, jāpalīdz atrast izeju no dažādām situācijām, kuras rada problēmas nedzirdīgo klientu dzīvē.
“Tas ne vienmēr ir viegli,“ atzīst Ārija, “ jāiziet cauri daudzām problēmām, turklāt vienmēr ievērojot tulka ētikas galvenos nosacījumus. Klients var izvēlēties tulku, kuru viņš grib, un, ja viņš uztic man savu personisko informāciju, es nevaru atklāt to nevienam.”
Zīmju valodas tulka ētikas pamatnoteikumi minēti Ārijas Mednes grāmatā " Zīmju valodas tulku darba vēsturiskā attīstība Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē" , kuru vidū, piemēram, informācijas konfidencialitātes un tulkojuma precizitātes garantijas; aizliegums izmantot klienta informāciju personīgā labuma gūšanai; tulka profesionālo iemaņu pilnveidošana u. c.
" Agrāk klientu problēmas ilgāk turēju prātā, bet tagad esmu iemācījusies noteikt robežas. Piemēram, eju uz policiju, tulkoju to, kas nepieciešams, un pēc tam atstāju visu tur, kur tai brīdī esmu, neņemu līdzi neko. Pretējā gadījumā draud garīgā izdegšana, " – tā Ārija teic par savu šībrīža attieksmi pret darbu.
Izkopta zīmju valoda profesionāla tulka izpildījumā var būt ļoti izteiksmīga, kā to varēja vērot, piemēram, pagājušā gada Eirovīzijā, kur zviedru surdotulka dziesmas teksta sniegums zīmju valodā pat aizēnoja reālo solo izpildītāju.
Latvijā nedzirdīgie sazinās latviešu vai krievu zīmju valodā. Katrai tautai ir sava zīmju valoda, ir arī starptautiskās zīmes, bet nedzirdīgie ātri vien spēj saprasties visā pasaulē. Arī tulkam ir tikai jābūt mazliet psihologam un jāsajūt cilvēks, ar ko jāveido kontakts.
Tulkot no zīmju valodas ir daudz grūtāk nekā uz to. Lai nebūtu pārpratumu, nedrīkst kautrēties, jāpārjautā vēlreiz, ja kaut kas nav skaidrs, un tad – droši uz priekšu!
Ģimenēs, kur vairākas paaudzes runā zīmju valodā, šo valodu bērni apgūst dabiski. Bet ir arī tādas ģimenes, kur dzirdīgiem vecākiem dzimst nedzirdīgi bērni. Šādās situācijās vecāki var pieteikties zīmju valodas kursos, un, attīstoties modernajām tehnoloģijām, arī internetā pieejami bezmaksas mācību materiāli, piemēram, video par latviešu zīmju valodu pieejami tīmekļa vietnē starptautiskā projekta spreadthesign.com ietvaros.
Sabiedrība kļūst tolerantāka – arī attiecībā uz nedzirdīgajiem cilvēkiem. Nav vairs kā agrāk, kad tulks blakus klientam daudzos radīja apjukumu un pārsteigumu. Iemesls tam bija informācijas un izpratnes trūkums sabiedrībā par to, kā norisinās tulkojums no/uz zīmju valodu.
Pakāpeniski mainās iesīkstējušie uzskati, ka visi nedzirdīgie dzīvo amorāli, ubago utt. Tagad redzams – arī viņi sēž pie rakstāmgalda birojā, mācās augstskolā, apmeklē tos pašus kultūras pasākumus utt., un bieži viņiem līdzās ir tulks – vienojošā saikne starp nedzirdīgo un dzirdīgo sabiedrības daļu.
Pilns raksts krievu valodā šeit.: http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/314446-bit_mostom_v_stranu_gluhih
Sagatavoja: Ilze Kopmane
