14.04.2010
Nedzirdīgie skolēni viesojas Eiropas Parlamentā
„Šorīt, 14. aprīlī, LV radio I izskanēja ziņa par Rīgas Nedzirdīgo skolas audzēkņu grupas braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē un tikšanos ar nedzirdīgo eiroparlamentārieti ungāru Adamu Kosu,” mums ziņo Jautrīte Groma.
Divdesmit Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas skolēnu un pedagogu grupa 13. aprīlī pirmo reizi viesojās Eiropas Parlamentā Briselē un tikās ar šobrīd vienīgo nedzirdīgo eiroparlamentārieti ungāru Adamu Kosu. Deputāta Kosas ceļš līdz politiskajai karjerai Latvijas skolēniem šķita iedvesmojošs. Rīgas jaunieši atzina, ka viņus interesētu politika, taču nav droši, ka šā brīža situācija Latvijā ļauj viņiem veidot veiksmīgu politisko karjeru.
Piedāvājam ziņas izklāstu.
Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas 12. klases skolēni, sasēdušies pie apaļā galda vienā no Eiropas Parlamenta diskusiju zālēm, ar zīmju valodas palīdzību klausās ungāru deputāta Adama Kosas stāstā par to, kā viņš, būdams nedzirdīgs, izstudējis jurisprudenci, iesaistījies politikā un kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu. Ar A.Kosu, kurš lieto starptautisko zīmju valodu, arī ungāru zīmju valodu, latviešu jauniešiem palīdz sazināties vairākas tulces.
A.Kosa ir pagaidām vienīgais nedzirdīgais visā Eiropas Parlamentā. Skolēniem no Latvijas bija ļoti daudz jautājumu par to, kā deputāts spējis izveidot tik veiksmīgu politisko karjeru. A.Kosa stāsta, ka viņa virzītājspēks bija neatlaidība un drosme, tiesājoties par nedzirdīgo cilvēku problēmām valstī, klaudzinot pie politiķu un valdības durvīm – prasot uzmanību un atbalstu dzirdes invalīdiem.
Viņam bija pārsteigums uzzināt, ka iedzīvotāju skaita ziņā piecas reizes par Ungāriju mazākajā Latvijā ir divas reizes vairāk dzirdes invalīdu, katastrofāli maz tulku un citu zīmju valodas pratēju, kas spētu šiem cilvēkiem palīdzēt.
18 gadu vecais Andrejs ir viens no Rīgas skolas nedzirdīgajiem jauniešiem, kas interesējas par politiku un vēlētos ar to saistīties turpmāk, taču, kā pats to atzīst, nav drošs, ka to spēs. Andrejam ar žurnālisti palīdz sazināties skolotāja Zigrīda Zagurilo.
Andrejs: Es domāju, ka nevarēšu...
Žurnāliste: Kāpēc nevarēsi?
Andrejs: Vispirms ir jāsaņem izglītība, labi jāmācās. Tikai pēc tam varēšu domāt par strādāšanu, piemēram, šeit.
Tieši sašaurinātās izglītības iespējas, kā atzīst skolotāja Z.Zagurilo, Latvijas nedzirdīgajiem jauniešiem patlaban ir visnopietnākais šķērslis uz politisko karjeru.
Z.Zagurilo: Ir ļoti ierobežotas fakultātes, mācību vietas, kur var iegūt augstāko izglītību. Tikai pēdējos gados Pedagoģijas fakultātē Rēzeknes augstskolā ir iespēja mācīties un iegūt augstāko izglītību. Ja nedzirdīgajam ir aizmugure – cilvēki, kas palīdz, tad viņš to spēs. Diemžēl nedzirdīgam cilvēkam dzirdīgo grupā ir ļoti grūti iekļauties, iegūt informāciju un apgūt mācību vielu.
Visā Eiropā aktīvajā politikā patlaban darbojas 3 nedzirdīgi cilvēki – Beļģijā, Austrijā un Ungārijā, bet, kā norāda deputāts A.Kosa, viņš cer, ka ar laiku šādu cilvēku būs vairāk, tādējādi pierādot, ka dzirdes invaliditāte nav šķērslis veiksmīgai karjerai, labai politikai un sabiedrība ir gatava pielikt pūles un atvērties arī viņiem, īpaši tādēļ, ka neviens cits nevar labāk risināt nedzirdīgo cilvēku problēmas kā vien viņi paši.
Žurnāliste Ina Strazdiņa, Latvijas Radio – Briselē
Teksts: Gunta Birnīte
