Tā saucas „Neatkarīgā Rīta avīzē” publicētais raksts 11. aprīlī.

 

Ierosinājumi sabiedrībā par aizliegumu televīzijā rādīt filmas ar aizkadrā lasītu tekstu latviešu valodā nepatīk telekompānijām un lielai daļai skatītāju, bet visasāk šajā jautājumā saduras redzes invalīdu (pieprasa tekstu ieskaņošanu) un dzirdes invalīdu (vēlas subtitrus) intereses.

 

Televīzija piedāvā trīs TV raidījumu tekstu pasniegšanas variantus. Tos drīkst subtitrēt, tas ir, rādīt drukātu tekstu ekrāna apakšā. Drīkst dublēt –oriģinālvalodas skanējumu pilnībā aizvietot ar latviešu valodu, katru lomu ierunājot citam aktierim. Tas ir dārgs pasākums, jo darbā jāiesaista daudz cilvēku. Finansiāli pieejamākais, bet nekvalitatīvākais trešais variants ir filmu ieskaņošana, kur tulkojumu aizkadrā ierunā parasti viens, retāk divi cilvēki.

 

Nesen notikušajā ekspertu diskusijā telekompāniju vadītāji prognozēja, ka iespējamo pārkārtojumu sekas var radīt latviešu valodas skanējuma izzušanu no zilajiem ekrāniem un līdz ar to arī TV skatītāju pārslēgšanos uz krievu valodā raidošajiem kanāliem. Līdz ar to mazinātos arī latviešu kanālu reklāmas ieņēmumi.

 

Diskusija tikai sākta. Iespējams, tiks organizēts pētījums par TV skatītāju paradumiem, taču skaidrs, ka vajadzības ir stipri atšķirīgas, un uzskatāmi to parāda redzes un dzirdes invalīdu interešu sadursme televīzijas skatīšanās jautājumā.

 

Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) pirmā nāca klajā ar ierosmi ieskaņošanas vietā vairāk izmantot titrēšanu un turpina aizstāvēt šo ideju arī tagad. LNS prezidents Arnolds Pavlins skaidro, ka 1% Latvijas iedzīvotāju ir nedzirdīgi, vāji dzird no 5% līdz 7% procenti cilvēku. Viņiem titri ir ļoti nepieciešami.

 

Tam iebilst Latvijas Neredzīgo biedrība, pieprasot saglabāt filmu ieskaņošanas iespēju, jo smagas redzes problēmas Latvijā esot ap 30 000 cilvēku, kam vēl var pieskaitīt simtus tūkstošus veco cilvēku, kam ir slikta redze un grūti lasīt titrus.

 

Vislabāk šo jautājumu atrisinātu modernās tehnoloģijas. Bet Latvijas iedzīvotāju mājās vēl nav nodrošinātas TV iekārtas ar digitāli daudzveidīgām valodu un titru izvēles iespējām. Televīzija tāpēc vēlas, lai viss pagaidām paliek pa vecam.

 

Plašāk lasiet šeit: http://nra.lv/latvija/69800-neredzigie-un-nedzirdigie-stridas-par-televiziju.htm

 

Līdzīgs materiāls publicēts portālā: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neredzigie-aicina-filmas-ieskanot-nedzirdigie-titret.d?id=42272586

 

 

Pārskatu par publikācijām sagatavoja: Ilze Kopmane
Foto no portāla "Delfi.lv"