Search form

13.04.2012

Drukāt

NEPLP, par spīti iebildumiem, apņēmusies pāriet uz televīzijas subtitrēšanu

Photo

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ņiprā apņemšanās atteikties no filmu ieskaņošanas un tā vietā ieviest subtitrēšanu, izraisījusi šūmēšanos gan šī rosinājuma pretinieku, gan atbalstītāju vidū. Idejas piekritēji to pamato ar izredzēm audzēt poliglotu skaitu un atšķaidīt krievu valodas dominējošo stāvokli pār citām svešvalodām, kā arī iespējas došanu nedzirdīgajiem.


Pretinieki savukārt pauž, ka tas apdalīs seniorus un krietni ierobežos mediju pieejamību neredzīgajiem. «Vecākus ļaudis un neredzīgos nevar likt vienā katlā. Ja cilvēks ir neredzīgs, piedodiet, tas (televīzija) nav tas medijs,» kareivīgs ir NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants.
 
Kaut arī tuvāko mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) kanālos redzamās filmas virszemes apraidē būs redzamas arī oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā un Lattelecom interaktīvajā TV šāda izvēles iespēja jau pastāv, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots trešdien pauda principiālu nostāju, ka latviešu valodai LTV1 būs skanēt «mūžīgi mūžos». LTV skaidro, ka televīzija subtitrēšanu joprojām atbalsta, taču kā papildiespēju, nevis ieskaņošanas aizstājēju.
 
«Tā ir mākslas darba izpostīšana, kad es iebraucu Rīgā un redzu britu seriālu, kas ir ierunāts krievu valodā alkoholizētā balsī,» uzskata Zviedrijā strādājošā mediju eksperte Sandra Veinberga. Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Andris Siliņš atzīst, ka viņš daudz labprātāk klausās filmas un raidījumus krievu valodā, nevis skatās uz subtitriem. «Veci cilvēki visu labāk uztver ar skaņu, nevis subtitriem, jo redze vairs nav tik laba,» viņš pauž.
 
NEPLP ierosinājuma kontekstā uztveres orgānu ierobežojumu dēļ medijos tika pretnostatītas divas sabiedrības grupas – nedzirdīgie un neredzīgie. «Mēs viennozīmīgi esam par to, lai būtu titri, jo nedzirdīgiem cilvēkiem tas ir vienīgais informācijas uztveres veids. Man ir ļoti žēl, ka neredzīgajiem ir pretējs viedoklis, jo mēs nedrīkstam konfliktēt,» pauž Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins.
 
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Locāns uzsver, ka nevēlās, lai neredzīgie tiktu konfrontēti ar nedzirdīgajiem, tomēr viņa pārstāvētajai grupai tas atņemtu jebkādu ārzemju informācijas uztveres iespēju televīzijā. A. Dimants, tāpat kā abu grupu pārstāvji, uzskata, ka šādi salīdzinājumi ir nekrietni, tomēr neredzīgo medijs esot radio.
 
Pirms grozījumu veikšanas EPL likumā jāveic sociolingvistisks pētījums. To varētu darīt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) uzdotās sabiedrības saliedēšanas ietvaros, norāda A. Dimants. Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv otrdien sāktajā parakstu vākšanā par filmu un raidījumu rādīšanu oriģinālvalodā bija atrasti jau 120 atbalstītāji.
 
Saīsināts, pilns teksts lasāms šeit: http://news.lv/Diena/2012/04/12/Neredzigajiem-jau-esot-radio
 
 
Sagatavojusi: Ilze Kopmane

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas