Žurnāliste: Elfa Zariņa ir nedzirdīga kopš dzimšanas, nedzird arī viņas vīrs un abas meitiņas, tomēr ģimene lieliski saprotas arī bez vārdiem. Viņi ir gatavi atklāt, kādi ir viņu ģimenes sadzīves svētki.

 

Elfa Zariņa: Ziemassvētki vienmēr saistās ar pārdomām un piedošanu. Tas ir piemērots laiks, lai padomātu, kas gadā ir paveikts, kas bijis labs, kas slikts.

 

Žurnāliste: Adventes pirmo sveci iededz jaunākā meita, otro – vecākā meita, trešo Elfa pati, bet ceturto vīrs.

 

Elfa: Katru gadu meitas raksta Salavecītim vēstules, tās es glabāju – kad meitām piedzims bērniņi, atdošu viņām.

 

Žurnāliste: Elfai ir ļoti svarīgas ģimenes tradīcijas, viņa nespēj iedomāties Ziemassvētkus,  ja visi nav kopā.

 

Elfa: Ziemassvētkos vienmēr kopā ir mana, mana brāļa, vīra māsas ģimenes, kā arī mani un vīra vecāki. Tikai katru gadu mainām pulcēšanās vietu.

 

Žurnāliste: Elfas vecāki ir dzirdīgi.

 

Elfa: Tas ir stereotips, ka nedzirdīgs neko nevar, viņam ir bail, viņam ir jāpalīdz, bet faktiski nedzirdīgais daudz ko var izdarīts pats.

 

Žurnāliste: Elfas vīrs strādā celtniecībā, šogad no Zviedrijas atvedis prāvu Ziemassvētku dāvanu –  sniega motociklu visai ģimenei. Meitas braukšanu ar to jau apguvušas labāk nekā mamma.

Ziemassvētku galda galvenā sastāvdaļa ir zivis, kuras sarūpējis ģimenes galva, jo ir kaislīgs makšķernieks.

 

Elfas vīrs Dainis: Šeit redzamās zivis: viena ir 1.2 m gara,  10. 500 kg smaga , bet otra 1. 5 m gara, 10 kg smaga.

 

Žurnāliste: Elfai laiks gatavoties lielajam notikumam – Latvijas Nedzirdīgo savienības  Gada ballei. Tas būs brīnišķīgs Ziemassvētku pasākums kultūras namā.

 

Elfa: Esmu gatava ballei, dosimies!

 

Žurnāliste: Elfa atrodas Latvijas Nedzirdīgo biedrības pasākumā un bauda svētku koncertu.

 

LNS prezidents Arnolds Pavlins: Sabiedrībā parasti nedzirdīgi un neredzīgi cilvēki tiek uztverti kā monogāma masa, viņi citiem liekas vienveidīgi, ar vienām un tām pašām problēmām, bet, ziniet, tā nav.

 

Žurnāliste: nedzirdīgo vidū ir daudz amatnieku, mākslinieku, vispār cilvēku, kuru pārbagāti ar daudz un dažādām idejām.

 

Arnolds Pavlins: Godīgi sakot, tā ir noslēgta sabiedrība, bet nedzirdīgie nevar dzīvot vieni paši savā komūnā, viņiem jādzīvo dzirdīgo pasaulē, kaut arī pamatā viņiem draugi un tuvākie cilvēki ir tieši tādi paši kā viņi.

 

Žurnāliste: Vakara gaitā tiek apbalvoti gada labākie pašdarbnieki, sportisti, un  klātesošie pasākuma apmeklētāji  balso, kurš būs Gada cilvēks. Par to ar balsu pārsvaru  tiek atzīta Elfa Zariņa.

 

Arnolds Pavlins: Elfai ir milzīgs entuziasms, un es esmu priecīgs, ka viņa mums tāda ir.

 

 

 

Sagatavoja: Informācijas centrs