Search form

31.01.2017

Drukāt

Par valsts deleģēto funkciju izpildi

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam un ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus tiflotehniku un surdotehniku” prasības, Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti un nodrošina ar surdotehniskajiem palīglīdzekļiem personas ar dzirdes traucējumiem.


Valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai 2016. gadā LNS tika piešķirti gandrīz 3 miljo­ni eiro, bet 2017. gadā piešķirta mazāka sum­ma – aptuveni 2 miljoni euro.

Kā veicās ar plāna izpildi 2016. gadā?

Apmēram puse no piešķirtās summas tika tērēta tehniskajiem palīglīdzekļiem (TP). Tika izsniegti 9 veidu palīglīdzekļi. Visvairāk izsniegti dzirdes aparāti – 3681, digitālās vi­zuālās saziņas ierīces (planšetes) – 609 un pulksteņi ar vibrozvanu – 200, pārējie TP ma­zākā skaitā. TP saņēmušo personu skaits pa plānošanas reģioniem: Rīga – 1717, Kurzeme – 619, Latgale – 608, Zemgale – 276, Vidzeme – 260.

Uz dzirdes aparātiem 2017. gada 1. janvārī rindā bija stājies 1551 klients, pēc planšetēm – 124, pēc skaņas indikatora ar mehānisko signālu (ar vibrēšanu) – 96, pēc savienotāj­vienības radio un TV uztvērējiem (induktīvās spoles) – 69, bet pēc pulksteņiem ar vibrozva­nu – 54 klienti.

2016. gadā pirmo reizi tika iepirktas un izsniegtas 13 FM radiofrekvenču pārraides sistēmas. Šī ierīce ļauj uztvert runāto bez fona trokšņiem tiem, kas lieto dzirdes aparātu, un ja tā nepieciešama izglītības iegūšanai vai darbam.

TP steidzamības kārtā var saņemt bērni, strādājošie un tie, kuri mācās, kā arī vecāki, kuri aprūpē bērnu līdz pusotra gada vecu­mam.

2016. gadā tika sniegti 4 veidu atsevišķie un 2 veidu kompleksie sociālās rehabilitāci­jas pakalpojumi. 65 klienti saņēma latviešu zīmju valodas lietošanas apmācību, 349 klien­ti – saskarsmes un radošās pašizteiksmes ie­maņu apguvi, 514 – psiholoģiskās adaptācijas treniņus, 923 – palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Pakalpojumu kom­pleksu nedzirdīgajiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai zemu izglītības līmeni ar izmitināšanu saņēma 12 klienti, bet 6 – bez izmitināšanas. Rīgas reģionā bija vislielākais sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņē­mušo klientu skaits – 565, tālāk seko Latga­le – 151, Kurzeme – 136, Vidzeme – 110, bet vismazākais Zemgalē – 68.

Zīmju valodas tulku pakalpojums visā Latvijā tika nodrošināts 65 klientiem, kuri mācījās profesionālās vai augstākās izglī­tības iestādēs. Saskarsmes nodrošināšanai tulki sniedza pakalpojumus 1218 klientiem, kuru dzīvesvietu sadalījums pa reģioniem: Rīga – 682, Latgale – 175, Kurzeme – 167, Vidzeme – 120 un Zemgale – 74.

Komentē LNS prezidents Edgars Vorslovs: “2016. gadā mazāk, nekā sākotnēji bija plānots, tika sniegti zīmju valodas tulka pakalpojumi profesionālās izglītības ieguvē, jo pavasarī izglītības iestādes beidza divreiz lielāks klientu skaits, nekā rudenī uzsāka mā­cības. Savukārt tas apstāklis, ka samazinājies arī tulka pakalpojumu apjoms saskarsmes no­drošināšanai, ir kā runga ar diviem galiem. No vienas puses, nav labi, ka tulku sniegtā pakal­pojuma apjoms samazinās, bet, no otras puses, labi, ka klienti iemācījušies izmantot valsts apmaksātās planšetes attālinātajai saziņai un tulka pakalpojuma izmantošanai. Īpaši izdevī­ga attālinātā saziņa ir lauku reģionos dzīvo­jošajiem, tur klientiem vairs nav jābrauc garš ceļš uz pakalpojuma saņemšanas vietu, bet to var saņemt attālināti – sazinoties ar planšetes palīdzību.”

Kas gaidāms 2017. gadā?

Stāsta Edgars Vorslovs: “Salīdzinot ar 2016. gadu, šogad izsniegsim vairāk tehnisko palīglīdzekļu.

Par 2016. gadā piešķirto papildu finan­sējumu izdevies iegādāties: dzirdes aparātus par apmēram 1000 vairāk, 6 reizes vairāk FM radiofrekvenču pārraides sistēmas, 2 reizes vairāk induktīvo spoļu un trīsreiz vairāk ska­ņas indikatoru ar mehānisko signālu. Plānots izsniegt 473 planšetes, un domāju, ka šogad rindu uz tām likvidēsim. Planšetes saņēmuši jau ļoti daudzi: 2015. gadā saņēma 356 klienti, 2016. gadā – 609, tie kopā jau ir 965 klienti.

Šogad jaunums ir tas, ka valsts piešķīrusi finansējumu zīmju valodā adaptētas informā­cijas jeb videoziņu veidošanai. Kopumā gada laikā tiks sagatavotas 220 videoziņas. Tās jau no 9. janvāra parādījušās LNS un Rehabilitāci­jas centra mājaslapās.”

Šogad gaidāmi grozījumi Sociālo pakalpo­jumu un sociālās palīdzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteiku­mos. Tur plānotie grozījumi attieksies arī uz LNS turpmāko darbu.

 

Zigmārs Ungurs


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas