Search form

29.08.2013

Drukāt

Statūti


Biedrības
„LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBA”
STATŪTI
 
 
1.nodaļa
 Vispārīgie noteikumi

1.1. Biedrības nosaukums ir „Latvijas Nedzirdīgo savienība” - saīsināti LNS (turpmāk tekstā – LNS), nosaukuma tulkojums angļu valodā ir “Latvian Association of the Deaf”. Ar vārdu “nedzirdīgais” LNS saprot jebkuru personu, kurai ir dzirdes traucējumi, īpaši tos, kuri zīmju valodu lieto kā savu dabisko vai vēlamo/pirmo valodu.

1.2. LNS nodibināta 1920. gada 19. maijā un ir pirmās Latvijas nedzirdīgo organizācijas “Rīgas Nedzirdīgo biedrība” pēctece. LNS ir brīvprātīga personu apvienība ar pilnām juridiskas personas tiesībām, kas darbojas, lai pārstāvētu un aizstāvētu nedzirdīgu personu intereses.

1.3. LNS darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un LNS statūtiem.

1.4. LNS ir pilna civilā tiesībspēja un rīcībspēja – tai ir tiesības savā vārdā un uz īpaša pilnvarojuma pamata trešo personu vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītājai un atbildētājai tiesā vai šķīrējtiesā; tā patstāvīgi veido savu iekšējo organizatorisko struktūru.

1.5. LNS ir zīmogs ar tās nosaukumu, sava simbolika, karogs un savi norēķinu konti un citi konti.

1.6. LNS atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu.

1.7. LNS kopš 1992. gada 27. aprīļa ir Pasaules Nedzirdīgo federācijas un kopš 2004. gada 8. maija Eiropas Nedzirdīgo savienības pilntiesīgs biedrs, kā arī piedalās citu starptautisko organizāciju darbībā.

1.8. LNS biedru galvenā sazināšanās valoda ir latviešu zīmju valoda.  

1.9. LNS atzīmējamās dienas ir 19. maijs un Pasaules Nedzirdīgo diena, kas atzīmējama septembra mēneša pēdējā svētdienā.

 
 
2.nodaļa
Darbības mērķi un uzdevumi
 
 

2.1. LNS galvenie mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai – nedzirdīgām personām:

2.1.1. sekmēt nedzirdīgo personu iekļaušanos sabiedrībā;

2.1.2. veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību nedzirdīgo personu problēmu risināšanā.

2.2. Statūtos noteikto mērķu realizācijai LNS veic šādus uzdevumus:

2.2.1. apzina Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās nedzirdīgās personas;

2.2.2. rūpējas par Latvijā dzīvojošu nedzirdīgo personu sociālo rehabilitāciju, lai veicinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;

2.2.3. rūpējas par valsts un pašvaldību atbalstu Latvijā dzīvojošajām nedzirdīgajām personām materiālo, sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aizsardzībai un sociālajai rehabilitācijai;

2.2.4. veicina Latvijā dzīvojošu nedzirdīgo personu cilvēktiesību aizsardzības ievērošanu, to iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs;

2.2.5. rūpējas par valsts atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai un lietošanai saziņai ar nedzirdīgajām personām.

2.3. Lai veiktu tai noteiktos uzdevumus, LNS:

2.3.1. izveido reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) un citas struktūrvienības, izdod informatīvos izdevumus;

2.3.2. veic saimniecisko darbību un dibina komercsabiedrības;

2.3.3. sniedz palīdzību nedzirdīgām personām izglītības iegūšanai un izglītības līmeņa celšanai;

2.3.4. nodrošina dažādas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas nedzirdīgām personām;

2.3.5. sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem;

2.3.6. iestājas par ANO Konvencijas par nedzirdīgo personu tiesībām īstenošanu, izstrādā un iesniedz ierosinājumus un priekšlikumus valsts un pašvaldību iestādēs, lai uzlabotu nedzirdīgo personu dzīves kvalitāti.


 
3.nodaļa
Biedru iestāšanās LNS, izstāšanās un izslēgšana

3.1. Latvijas Nedzirdīgo savienībā var iestāties jebkura fiziska persona no 18 gadu vecuma, kas atzīst LNS statūtus. Persona no 16 līdz 18 gadu vecumam (pilngadības sasniegšanai) var iegūt LNS biedra kandidāta statusu.

3.2. Lai iestātos LNS, persona iesniedz reģionālās biedrības valdei noteiktas formas rakstisku iesniegumu. Iesnieguma formu un tam klāt pievienojamos dokumentus nosaka LNS valde.

3.3. Par biedra uzņemšanu LNS lemj reģionālās biedrības valde. Tā var uzņemt personu par pilntiesīgu LNS biedru. Ja persona ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem (nepilngadīga), to uzņem kā biedra kandidātu. Ja biedra kandidāts sasniedz pilngadību, reģionālās biedrības valde patstāvīgi vai pēc biedra kandidāta lūguma var pieņemt lēmumu par biedra kandidāta uzņemšanu par pilntiesīgu biedru.

3.4. Lēmumu par biedra vai biedra kandidāta statusa piešķiršanu pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas reģionālās biedrības valde pieņem tuvākajā sēdē. Uz lēmuma pieņemšanu jāuzaicina pieteicējs un jāuzklausa tā viedoklis. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis lēmuma pieņemšanai. Reģionālās biedrības valdei rakstiski jāpaziņo pieteicējam motivēts lēmums desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Persona kļūst par LNS biedru vai biedra kandidātu, ja tiek pieņemts šāds lēmums, un biedrs desmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas samaksā noteikto iestāšanās biedra naudu.

3.5. Reģionālās biedrības valdes atteikumu uzņemt par biedru vai biedra kandidātu pieteicējs var pārsūdzēt, iesniedzot rakstisku sūdzību LNS valdei desmit dienu laikā pēc reģionālās biedrības valdes lēmuma saņemšanas. Sūdzību izskata nākamajā LNS valdes sēdē. Ja arī LNS valde atsaka uzņemt pieteicēju par biedru vai biedra kandidātu, pieteicējs var atkārtoti pieteikties uzņemšanai LNS ne agrāk kā gadu pēc LNS valdes noraidošā lēmuma pieņemšanas dienas.

3.6. Biedrs vai biedra kandidāts var jebkurā laikā izstāties no LNS, rakstiski paziņojot par to reģionālās biedrības valdei. Biedrs vai biedra kandidāts ir izstājies brīdī, kad reģionālās biedrības valde saņēmusi šādu paziņojumu.

3.7. Biedru un biedru kandidātu var izslēgt no LNS ar reģionālās biedrības valdes lēmumu, ja:

          3.7.1. biedrs 2 gadus nav nomaksājis biedra naudu;

3.7.2. biedrs vai biedra kandidāts nepilda LNS institūciju lēmumus, kuri viņam saistoši;

3.7.3. biedrs vai biedra kandidāts nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;

3.7.4. biedrs vai biedra kandidāts veic darbības, kas pretrunā ar šiem statūtiem, nodarījis būtisku kaitējumu biedrībai un biedriem.

3.8. Jautājumu par biedra vai biedra kandidāta izslēgšanu izskata reģionālās biedrības valde uzaicinot izslēdzamo biedru vai biedra kandidātu un dodot viņam iespēju izteikt savu viedokli. Izslēdzamā biedra vai biedra kandidāta neierašanās nav šķērslis reģionālās biedrības valdei pieņemt lēmumu. Reģionālās biedrības valdei lēmums par biedra vai biedra kandidāta izslēgšanu no LNS un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram vai biedra kandidātam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

3.9. Reģionālās biedrības valdes lēmumu par izslēgšanu biedrs vai bieda kandidāts var viena mēneša laikā pārsūdzēt LNS valdē. Ja arī LNS valde pieņem lēmumu par biedra vai biedra kandidāta izslēgšanu, biedram vai bedra kandidātam ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu tuvākajā LNS domes sēdē.

3.10. LNS ved savu biedru vai biedra kandidātu reģistru. Informācija par biedriem un biedra kandidātiem pieejama Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.



            4.nodaļa
 Biedru vai biedru kandidātu tiesības un pienākumi


4.1. LNS biedriem ir tiesības:

4.1.1. piedalīties LNS pārvaldē – vēlēt LNS institūcijas un tikt ievēlētiem tajās, ja biedrs ir nomaksājis biedru naudu par iepriekšējiem un pašreizējo gadu;

4.1.2. piedalīties LNS darbībā, brīvi izteikt savus priekšlikumus un aizstāvēt savu viedokli;

4.1.3. iepazīties ar LNS pārvaldes institūciju sēžu protokoliem un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem;

4.1.4. LNS ietvaros veidot interešu grupas un piedalīties LNS organizētajos pasākumos;

4.1.5. iepazīties ar LNS gada pārskatu;

4.1.6. papildus tiesības LNS Goda biedriem nosaka LNS Domes apstiprinātais nolikums par „Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedrs” nosaukuma piešķiršanu.

4.2. LNS biedru un biedra kandidātu pienākumi ir:

4.2.1. godprātīgi ievērot LNS statūtu prasības un izpildīt LNS pārvaldes institūciju lēmumus un rīkojumus, kuri attiecas uz viņu;

4.2.2. būt uzskatē tikai vienā reģionālajā biedrībā;

4.2.3. ar aktīvu darbību atbalstīt LNS mērķu un uzdevumu realizēšanu;

4.2.4. rūpēties par LNS prestižu un tradīcijām, cienīt citu biedru viedokli;

4.2.5. saudzēt LNS īpašumu.

4.3. Par aktīvu darbību un ieguldījumu LNS darbā tās biedriem vai biedra kandidātiem var piemērot morālās un materiālās stimulēšanas līdzekļus.

4.4. LNS biedru pienākums ir maksāt iestāšanās maksu un biedru naudu. Izstājušos vai izslēgto biedru iestāšanās maksa un biedra nauda netiek atmaksāta.

4.5. LNS biedri un biedra kandidāti neatbild par LNS saistībām, LNS neatbild par biedru un biedra kandidātu saistībām.

 
 
5.nodaļa
LNS organizatoriskā struktūra
 

5.1. Augstākā LNS pārvaldes institūcija ir biedru sapulce. Biedru sapulces pienākumus pilnā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju – rīcībspējīgu fizisku personu sapulce – kongress. Visiem LNS biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvības normu nosaka LNS dome.

5.2. LNS pārvaldes institūcijas ir pārstāvju sapulce – kongress un dome, kuru statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS kongress. LNS valdi statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS dome.

5.3. Ar LNS valdes lēmumu var tikt izveidotas reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības). To darbību, tiesības un pienākumus regulē LNS statūti un reģionālo biedrību nolikums, kuru apstiprina LNS valde. Biedrības var veidot teritoriālās vai interešu grupas.  

5.4. Ar LNS valdes lēmumu var tikt izveidotas LNS darbības nodrošināšanai nepieciešamās struktūrvienības, kuru darbību, tiesības un pienākumus regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina LNS valde.

 
 
6. nodaļa
Kongress
 

6.1. Kongress ir augstākā LNS pārvaldes institūcija.

6.2. Kārtējo kongresu sasauc LNS valde reizi 4 (četros) gados.

6.3. Ārkārtas kongresu LNS valde var sasaukt:

6.3.1. ja tā sasaukšana nepieciešama LNS interesēs;

6.3.2. ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru– nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc kongresu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt kongresu, ievērojot noteikto kongresa sasaukšanas kārtību. 

6.4. Kongresa darba kārtība un tajā izskatāmie ziņojumi, dokumenti un lēmumu projekti kongresa delegātiem elektroniski jāsaņem ne vēlāk kā 30 dienas pirms kongresa sākuma.

6.5. Kongresa delegāti priekšlikumus par saņemtajiem lēmumu un dokumentu projektiem elektroniski iesniedz LNS valdei ne vēlāk kā 14 dienas pirms kongresa sākuma.

6.6. Kongress ir tiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

6.7. Delegāti kongresā var piedalīties tikai personīgi.

6.8. Katram delegātam kongresā ir viena balss.

6.9. Delegātam nav balsstiesību tādos balsojumos, ja kongress lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.

       6.9.1.Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktais kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja kongresā piedalās vismaz divi delegāti.

6.10. Ja, sasaucot kongresu, ir pārkāpti Latvijas Republikas likumu vai statūtu noteikumi par kongresa sasaukšanas kārtību un termiņiem, kongress nav tiesīgs pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumos.

6.11. Kongresu vada LNS valdes priekšsēdētājs – prezidents, ja delegāti neievēl citu/us kongresa vadītāju/us. Kongresa gaita tiek protokolēta. Protokolā norāda balsu skaitu „par” vai „pret” par katru lēmumu. Protokolu paraksta kongresa vadītājs/i un protokolists/i.

6.12. Kongress notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu kongresa norises kārtību nepieņem kongress.

6.13. Visus lēmumus kongress pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no klātesošo delegātu skaita, izņemot jautājumus par darbības izbeigšanu un reorganizāciju, kad lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu, bet prezidenta vēlēšanās lēmums tiek pieņemts šādi:

6.13.1. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens prezidenta kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu (vairāk nekā pusi no klātesošo delegātu balsīm), tad otrajā kārtā balso par tiem diviem prezidenta kandidātiem, kuri ieguvuši visvairāk balsu.

6.14. Kongresa kompetence:

6.14.1.izskata un novērtē LNS valdes pārskatu par iepriekšējā kongresā apstiprinātās  darbības programmas izpildi;

6.14.2. pieņem LNS darbības programmu, kas ietver darbības pamatvirzienus noteiktam periodam;

6.14.3. atklāti balsojot, pieņem LNS statūtus un, ja nepieciešams, izdara tajos izmaiņas. Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

6.14.4. no delegātu vidus uz četriem gadiem ievēl LNS valdes priekšsēdētāju -  prezidentu, ar vismaz 5 gadu LNS biedra stāžu un latviešu zīmju valodas prasmi, un kurš nav LNS piederošās komercsabiedrības valdes loceklis:

a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts;

b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;

6.14.5. uz četriem gadiem ievēl LNS domi. Domi ievēl no kongresa delegātu vidus. Balsošanas veidu nosaka, vienojoties pirms balsojuma. Domes locekļus var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls;

6.14.6. piešķir nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedrs”.

6.15. Kongress neizskata tādus lēmumus, kas ietilpst LNS domes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

6.16. Kongresa lēmumus jebkurš LNS biedrs, valdes loceklis vai LNS zvērināts revidents var pārsūdzēt Latvijas Republikas tiesā, ja kongresa lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai LNS statūtiem, vai arī ir pieļauti būtiski pārkāpumi kongresa sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par kongresa lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

 
 
7.nodaļa
Dome
 
 

7.1. Dome ir augstākā lēmējinstitūcija kongresu starplaikā.

7.2. Dome sastāv no 19 locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot LNS valdes priekšsēdētāju - prezidentu.

7.3. Domes sastāvā ir visu reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārstāvji.

7.4. Domes loceklis savus pienākumus pilda bez atlīdzības.

7.5.Domes sēdes sasaucamas ne retāk kā 2 reizes gadā, un tās ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse domes locekļu. Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs. Viņa prombūtnes gadījumā domes sēdi vada no domes locekļu vidus ievēlēts domes sēdes vadītājs.

7.6. Domes sēdi var sasaukt pēc LNS valdes iniciatīvas, vai ja to rakstiski pieprasa LNS domes priekšsēdētājs, vai ne mazāk kā viena trešā daļa domes locekļu. Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs pieprasīt LNS valdei domes sēdes sasaukšanu, tajā skaitā steidzamības kārtībā, un noteikt jautājumus, kuri jāiekļauj sēdes izsludināmajā darba kārtībā;

7.7. Visus jautājumus dome izlemj atklāti balsojot, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes locekļu;

7.8. Domes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra domes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

7.9.Dome:

7.9.1. uz četriem gadiem ievēl LNS valdi, tai skaitā ievēl LNS valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – viceprezidentu(s). Valdes locekļu kandidatūras iesaka LNS valdes priekšsēdētājs un dome. Valdes loceklis nedrīkst būt LNS piederošās komercsabiedrības valdes loceklis. Lielākajai daļai valdes locekļu jābūt nedzirdīgiem, un visiem jābūt runājošiem zīmju valodā. Balsošanas veidu nosaka, vienojoties pirms balsojuma. Valdes locekļus var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls;

7.9.2. ievēl domes priekšsēdētāju no domes locekļu vidus, un ir tiesīga jebkurā laikā to pārvēlēt;

7.9.3. nosaka apmēru un izmaksas kārtību atlīdzībai par valdes locekļa pienākumu pildīšanu;

7.9.4. ieceļ zvērinātu revidentu un nosaka tā pilnvaru termiņu;

7.9.5. apstiprina LNS gada pārskatu, LNS budžetu un tā izpildi par iepriekšējo gadu;

7.9.6. pārrauga LNS izpildinstitūcijas darbību, uzrauga darbības programmas, budžeta un doms lēmumu izpildi;

7.9.7. apspriež LNS valdes pārskatus par reģionālo biedrību darbu un pieņem par tiem lēmumus;

7.9.8. pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

7.9.9. nosaka iestāšanās un biedru naudas apmēru, maksāšanas kārtību;

7.9.10. nosaka reģionālo biedrību pārstāvju - delegātu skaitu, delegātu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību uz pārstāvju sapulci – LNS kongresu;

7.9.11. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav kongresa vai valdes kompetencē;

7.9.12. nepieciešamības gadījumā veido komisijas ar LNS pārvaldi saistītu jautājumu izskatīšanai.

 
 
8. nodaļa
Valde
 

8.1. LNS izpildinstitūcija ir valde, kas vada un pārstāv LNS.

8.2. Valde sastāv no 5 valdes locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot LNS valdes priekšsēdētāju – prezidentu un LNS valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – viceprezidentu(s).

8.3. Valdes darbu organizē LNS valdes priekšsēdētājs – prezidents. LNS valdes priekšsēdētāja – prezidenta prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē LNS valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents.

8.4. LNS valdes priekšsēdētājs –  prezidents un LNS valdes priekšsēdētāja vietnieks/i –  viceprezidents/i ir tiesīgi pārstāvēt LNS atsevišķi. Jebkurš no pārējiem valdes locekļiem ir tiesīgs pārstāvēt LNS tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli.

8.5. Valdes loceklis par savu pienākumu pildīšanu var saņemt atlīdzību. Tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka dome.

8.6. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā.

8.7. Valdes sēdes sasaucamas ne retāk kā vienu reizi 3 mēnešos. Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

8.8. Visus jautājumus valde izlemj atklāti balsojot, - ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

8.9. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu.

         8.9.1.Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

8.10. Valdes kompetence:

8.10.1. nodrošina kongresā apstiprinātās LNS darbības programmas izpildi;

8.10.2. apstiprina LNS darbinieku skaitu un viņu atlīdzības apmērus;

8.10.3. veido un likvidē LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības);

8.10.4. veido un likvidē citas LNS struktūrvienības, apstiprina to nolikumus un ieceļ vadītājus;

8.10.5. pieņem lēmumu par komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju, likvidēšanu, kā arī daļu vai akciju iegādi LNS vārdā;

8.10.6. pilda Komerclikumā noteiktās dalībnieku sapulces funkcijas LNS piederošajās komercsabiedrībās. Ja izskatāmais jautājums satur komercnoslēpumu, tad valde to izskata slēgtā sēdē;

8.10.7. koordinē reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) darbu;

8.10.8. atceļ reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) lēmumus, ja tie ir pretrunā ar LNS statūtiem;

8.10.9. apstiprina vienotus LNS zīmoga, spiedogu, biedra karšu un citu dokumentu paraugus;

8.10.10. sagatavo gada pārskatu un nodrošina LNS budžeta izpildi;

8.10.11. organizē LNS grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

8.10.12. pilnvaro LNS pārstāvjus piedalīties vietējo un/vai starptautisko organizāciju  darbā;

8.10.13. nodrošina LNS biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz LNS darbību;

8.10.14. sniedz zvērinātam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus;

8.10.15. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav kongresa vai domes kompetencē.

 
 
9. nodaļa
 Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) 
 

9.1. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) dibināmas ar LNS valdes lēmumu.

9.2. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) nav juridiskas personas – tām nav civiltiesiskās tiesībspējas un rīcībspējas – tās nevar savā vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī būt prasītājas un atbildētājas tiesā un šķīrējtiesā. 

9.3. Augstākā reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārvaldes institūcija ir:

       1) biedru kopsapulce vai

       2) biedru pārstāvju sapulce – konference.

Abi institūciju veidi sasaucami ne retāk kā reizi 2 gados.

9.4. Konference biedru kopsapulces pienākumus pilda pilnā apjomā. Visiem attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) uzskaitē reģistrētiem biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvniecības normu uz konferenci, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde.

9.5. Ārkārtējo kopsapulci vai konferenci var sasaukt:

9.5.1. pēc LNS valdes lēmuma;

9.5.2. pēc reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes lēmuma;

9.5.3. ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa attiecīgās biedrības uzskaitē reģistrēto biedru, norādot sasaukšanas iemeslu – nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc kopsapulci vai konferenci, biedri, kuri prasa to sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt kopsapulci vai konferenci, ievērojot to sasaukšanas kārtību. 

9.6. Kopsapulces vai konferences darba kārtība delegātiem un LNS valdei jāpaziņo vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas.

9.7. Kopsapulces ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse biedru. Konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

9.8. Biedri kopsapulcē, delegāti konferencē var piedalīties tikai personīgi.

9.9. Katram biedram kopsapulcē vai konferencē ir viena balss.

9.10. Ja kopsapulcei vai konferencei nav tiesību pieņemt lēmumus sakarā ar kvoruma trūkumu, reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc kopsapulci vai konferenci ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktā kopsapulce vai konference ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru vai delegātu skaita, ja piedalās vismaz 2 biedri.

9.11. Visus lēmumus kopsapulce vai konference pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo biedru vai delegātu.

9.12. Kopsapulci vai konferenci vada reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu vadītāju. Kopsapulces vai konferences norise tiek protokolēta. Protokolu paraksta vadītājs un protokolists.

9.13. Kopsapulces vai konferences kompetence:

9.13.1. noklausās un apstiprina reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes ziņojumus par biedrības darbības jautājumiem un pieņem lēmumus;

9.13.2. izskata reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) līdzdalību LNS darbības programmas realizācijā;

9.13.3. uz diviem gadiem no delegātu vidus ievēl reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētāju:

a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts,

b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;

9.13.4. uz diviem gadiem ievēl biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdi, ko iesaka reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs;

9.13.5. izvirza savus pārstāvjus kongresam, domei un prezidenta amata kandidātus. Balsošanas veidu nosaka uz vietas;

9.13.6. apspriež un izlemj citus biedrības darbības jautājumus.

9.14. Kopsapulcei vai konferencei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes kompetencē.

9.15. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde:

9.15.1. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) pārvaldes institūcija ir valde (turpmāk tekstā – valde), kuras skaitlisko sastāvu nosaka biedrības kopsapulce vai konference, kas vada reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību). Valdes locekļi ir rīcībspējīgas fiziskas personas;

9.15.2. Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāja vietnieku;

9.15.3. Valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē valdes priekšsēdētāja vietnieks.

9.15.4. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā. Izdevumu segšanas kārtību nosaka LNS valde.

9.15.5. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

9.15.6. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

9.15.7. Visus jautājumus valdes sēdēs izlemj atklāti balsojot, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

9.15.8. Reģionālās biedrības valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs pārstāvēt reģionālo biedrību sarunās ar pašvaldību institūcijām un citām organizācijām;

9.15.9. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

9.15.10. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes kompetence:

9.15.10.1. nodrošina augstākstāvošo LNS pārvaldes institūciju lēmumu izpildi;

9.15.10.2. nodrošina līdzdalību LNS darbības programmas realizācijā;

9.15.10.3. uzņem un izslēdz LNS biedrus;

9.15.10.4. vada biedrības darbu, un koordinē biedru grupu darbu;

9.15.10.5. sasauc reģionālās biedrības kopsapulci vai konferenci. Uz konferenci tiek noteikts pārstāvju skaits atbilstoši LNS domes lēmumam;

9.15.10.6. apspriež un izlemj citus ar LNS reģionālās biedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav konferences vai kopsapulces kompetencē;

9.15.10.7. nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma.

9.16. Valdes locekļiem ir pienākums sniegt zvērinātam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

 
 
10.nodaļa
Zvērināts revidents
 

10.1. LNS finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic zvērināts revidents, kuru uz LNS domes pilnvaru termiņu ieceļ LNS dome.

10.2. Zvērināts revidents darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un revīziju veic ne retāk kā reizi gadā.

10.3. Zvērināts revidents:

10.3.1. veic LNS mantas un finanšu līdzekļu revīziju;

10.3.2. dod atzinumu par LNS gada pārskatu;

10.3.3. izvērtē LNS grāmatvedības darbu;

10.3.4. sniedz ieteikumus LNS finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai.

10.4. Zvērināts revidents var piedalīties visu LNS institūciju sēdēs ar novērotāja tiesībām.

10.5. Dome apstiprina LNS gada pārskatu tikai pēc zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas.

10.6. Zvērināta revidenta darba izdevumi tiek segti no LNS budžeta.

 
 
11. nodaļa
Līdzekļi un manta
 

11.1. LNS ir savi līdzekļi un materiālās vērtības.

11.2. LNS līdzekļu veidošanas avoti ir:

11.2.1. LNS biedru iestāšanās maksa un biedru nauda;

11.2.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

11.2.3. ienākumi no LNS saimnieciskās darbības;

11.2.4. valsts un pašvaldību budžetu finansējums mērķprogrammu realizācijai;

11.2.5. ienākumi no citiem finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu vai citiem normatīvajiem aktiem.

11.3. LNS īpašumā esošo kapitālsabiedrību naudas līdzekļi un pārējais īpašums ir LNS īpašums.

11.4. LNS pārvalda tai piederošo īpašumu un rīkojas ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.

11.5. LNS līdzekļi tiek izlietoti tās mērķu un uzdevumu realizācijai, kā arī administratīvo un saimniecisko izdevumu segšanai, atbilstoši LNS domes apstiprinātajam budžetam.

11.6. Ienākumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

11.7. Fiziskām un juridiskām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas viņu rīcības rezultātā nodarīti LNS. Strīdus izskata Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 
 
12. nodaļa
LNS darbības izbeigšanas kārtība
 

12.1. LNS darbība var tikt izbeigta:

12.1.1. ar LNS kongresa lēmumu;

12.1.2. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram;

12.1.3. ar tiesas nolēmumu;

12.1.4. citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos gadījumos.

12.2. Jautājumu par LNS darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, likvidācijas kārtību, mantas un finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību lemj LNS kongress, kas izveido likvidācijas komisiju, ja Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav paredzēta cita kārtība. Lēmums pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas ievēlēto delegātu.


Apstiprināti ar LNS 20.kongresa lēmumu Nr.8 2021. gada 14 -15. augustā.

Biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība”

valdes priekšsēdētājs – prezidents                              (paraksts*)                  Edgars Vorslovs

valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents        (paraksts*)                  Ivars Kalniņš

valdes priekšsēdētāja vietniece – viceprezidente        (paraksts*)                  Brigita Lazda 


Reģistrēti Biedrību un nodibinājumu reģistrā 

Rīgā, 2021. gada 2. septembrī ar Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.6-24/84020/1

 

Pievienotie faili


Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas