Search form

29.08.2013

Drukāt

Statūti


Biedrības
„LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBA”
STATŪTI
 
 
1.nodaļa
 Vispārīgie noteikumi

1.1. Biedrības nosaukums ir „Latvijas Nedzirdīgo savienība” (turpmāk tekstā – LNS). LNS ir brīvprātīga personu apvienība ar pilnām juridiskas personas tiesībām, kas darbojas, lai sekmētu personu ar dzirdes traucējumiem izglītības, darba, kultūras, sociālās rehabilitācijas u.c. vajadzību apmierināšanu, pārstāv un aizstāv viņu intereses.

1.2. LNS tulkojums angļu valodā ir LATVIAN ASSOCIATION OF THE DEAF. LNS ir 1920. gada 19. maijā dibinātās pirmās Latvijas nedzirdīgo organizācijas pēctece.

1.3. LNS darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu un šiem LNS statūtiem.

1.4. LNS ir pilna civilā tiesībspēja un rīcībspēja – tai ir tiesības savā vārdā un uz īpaša pilnvarojuma pamata trešo personu vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītājai un atbildētājai tiesā vai šķīrējtiesā; tā patstāvīgi veido savu iekšējo organizatorisko struktūru.

1.5. LNS ir zīmogs ar tās nosaukumu, sava simbolika, karogs un savi norēķinu konti un citi konti.

1.6. LNS atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu.

1.7. LNS kopš 1992. gada 27. aprīļa ir Pasaules Nedzirdīgo federācijas un kopš 2004. gada 8. maija Eiropas Nedzirdīgo savienības pilntiesīgs biedrs, kā arī piedalās citu starptautisko organizāciju darbībā.

1.8. LNS biedru galvenā sazināšanās valoda ir latviešu zīmju valoda.  

1.9. LNS atzīmējamās dienas ir 19. maijs un Pasaules Nedzirdīgo diena, kas atzīmējama septembra mēneša pēdējā svētdienā.

 
 
2.nodaļa
Darbības mērķi un uzdevumi
 
 

2.1. LNS galvenie mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai – personām ar dzirdes traucējumiem:

2.1.1. sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā;

2.1.2. veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.

2.2. Statūtos noteikto mērķu realizācijai LNS veic šādus uzdevumus:

2.2.1. apzina Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas ar dzirdes traucējumiem;

2.2.2. rūpējas par Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem sociālo rehabilitāciju, lai veicinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;

2.2.3. rūpējas par valsts un pašvaldību atbalstu Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem materiālo, sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aizsardzībai un sociālajai rehabilitācijai;

2.2.4. veicina Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem cilvēktiesību aizsardzības ievērošanu, to iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs;

2.2.5. rūpējas par valsts atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai un lietošanai saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.

2.3. Lai veiktu tai noteiktos uzdevumus, LNS:

2.3.1. izveido reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) un citas struktūrvienības, izdod informatīvos izdevumus;

2.3.2. veic saimniecisko darbību un dibina komercsabiedrības;

2.3.3. sniedz palīdzību personām ar dzirdes traucējumiem izglītības iegūšanai un izglītības līmeņa celšanai;

2.3.4. nodrošina dažādus atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar dzirdes traucējumiem;

2.3.5. sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem;

2.3.6. iestājas par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, izstrādā un iesniedz ierosinājumus un priekšlikumus valsts un pašvaldību iestādēs, lai uzlabotu personu ar dzirdes traucējumiem dzīves kvalitāti.


 
3.nodaļa
Biedru iestāšanās LNS, izstāšanās un izslēgšana

3.1. Iesniedzot noteiktas formas rakstisku iesniegumu, Latvijas Nedzirdīgo savienībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska persona, kas atzīst LNS statūtus.

3.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu LNS pieņem reģionālās biedrības valde. Uz sēdi, kurā izskata pieteicēja iesniegumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis lēmuma pieņemšanai. Reģionālās biedrības valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam piecu (5) dienu laikā no valdes lēmuma pieņemšanas brīža.

3.3. Reģionālās biedrības valdes noraidošo lēmumu par uzņemšanu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt LNS valdei. Ja LNS valde noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs var šo lēmumu pārsūdzēt LNS domei. Ja Dome noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par LNS biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu Reģionālajā biedrībā ne ātrāk kā pēc viena gada termiņa notecēšanas.

3.4. Biedrs jebkurā laikā var izstāties no LNS, iesniedzot rakstveida paziņojumu reģionālajai biedrībai, kuras uzskaitē viņš atrodas.

3.5. Biedru var izslēgt no LNS ar reģionālās biedrības lēmumu, ja:

3.5.1. biedrs vairāk nekā 3 gadus nav nomaksājis biedra naudu;

3.5.2. biedrs nepilda LNS institūciju lēmumus, kuri viņam saistoši;

3.5.3. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;

3.5.4. biedrs veic darbības, kas pretrunā ar šajos statūtos noteikto, ar savu rīcību diskreditē LNS vai nodara būtisku kaitējumu LNS.

3.6. Jautājumu par LNS biedra izslēgšanu izskata reģionālās biedrības valde, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis reģionālās biedrības valdes lēmuma pieņemšanai. Reģionālās biedrības valdei lēmums par biedra izslēgšanu no LNS un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu (5) dienu laikā no valdes lēmuma pieņemšanas brīža.

3.7. Reģionālās biedrības valdes lēmumu par izslēgšanu biedrs var viena mēneša laikā pārsūdzēt LNS valdē. Ja arī LNS valde pieņem lēmumu par biedra izslēgšanu, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu tuvākajā LNS biedru sapulcē.

3.8. LNS ved savu biedru reģistru. Informācija par LNS biedriem pieejama likumos noteiktajā kārtībā.



            4.nodaļa
 Biedru tiesības un pienākumi


4.1. LNS biedriem ir tiesības:

4.1.1. piedalīties LNS pārvaldē – vēlēt LNS institūcijas un tikt ievēlētiem tajās, ja biedrs ir nomaksājis biedru naudu;

4.1.2. piedalīties LNS darbībā, brīvi izteikt savus priekšlikumus un aizstāvēt savu viedokli;

4.1.3. piedalīties LNS pārvaldes institūciju sēdēs ar novērotāja tiesībām, par savu klātbūtni brīdinot sēdes organizatoru vismaz 5 dienas pirms sēdes;

4.1.4. iepazīties ar LNS pārvaldes institūciju sēžu protokoliem un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem;

4.1.5. LNS ietvaros veidot interešu grupas un piedalīties LNS organizētajos pasākumos;

4.1.6. iepazīties ar LNS gada pārskatu;

4.1.7. Papildus tiesības LNS Goda biedriem nosaka LNS Domes apstiprinātais nolikums par LNS Goda biedru.

4.2. LNS biedru pienākumi ir:

4.2.1. godprātīgi ievērot LNS statūtu prasības un izpildīt LNS pārvaldes institūciju lēmumus un rīkojumus, kuri attiecas uz viņu;

4.2.2. būt uzskatē tikai vienā LNS reģionālajā biedrībā;

4.2.3. maksāt iestāšanās maksu un biedru naudu;

4.2.4. ar aktīvu darbību atbalstīt LNS mērķu un uzdevumu realizēšanu;

4.2.5. rūpēties par LNS prestižu un tradīcijām, cienīt citu biedru viedokli;

4.2.6. saudzēt LNS īpašumu.

4.3. Par aktīvu darbību un ieguldījumu LNS darbā tās biedriem var piemērot morālās un materiālās stimulēšanas līdzekļus.

4.4. Izstājušos vai izslēgto biedru iestāšanās maksa un biedra nauda netiek atmaksāta.

4.5. LNS biedri neatbild par LNS saistībām, LNS neatbild par biedru saistībām.

 
 
5.nodaļa
LNS organizatoriskā struktūra
 

5.1. Augstākā LNS pārvaldes institūcija ir biedru sapulce. Biedru sapulces pienākumus pilnā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju – rīcībspējīgu fizisku personu sapulce – kongress. Visiem LNS biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvības normu nosaka LNS dome.

5.2. LNS pārvaldes institūcijas ir pārstāvju sapulce – kongress un dome, kuru statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS kongress. LNS valdi statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS dome.

5.3. Ar LNS valdes lēmumu var tikt izveidotas reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības). To darbību, tiesības un pienākumus regulē LNS statūti un reģionālo biedrību nolikums, kuru apstiprina LNS valde. Biedrības var veidot teritoriālās vai interešu grupas.  

5.4. Ar LNS valdes lēmumu var tikt izveidotas LNS darbības nodrošināšanai nepieciešamās struktūrvienības, kuru darbību, tiesības un pienākumus regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina LNS valde.

 
 
6. nodaļa
Kongress
 

6.1. Kongress ir augstākā LNS pārvaldes institūcija.

6.2. Kārtējo kongresu sasauc LNS valde reizi 4 (četros) gados.

6.3. Ārkārtas kongresu LNS valde var sasaukt:

6.3.1. ja tā sasaukšana nepieciešama LNS interesēs;

6.3.2. ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru– nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc kongresu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt kongresu, ievērojot noteikto kongresa sasaukšanas kārtību. 

6.4. Kongresa darba kārtību un tajā izskatāmos ziņojumus, dokumentu un lēmumu projektus kongresa delegātiem jāsaņem ne vēlāk kā 30 dienas pirms sēdes.

6.5. Kongresa delegāti priekšlikumus par saņemtajiem lēmumu un dokumentu projektiem rakstiski iesniedz LNS valdei ne vēlāk kā 14 dienas pirms kongresa sākuma.

6.6. Kongress ir tiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

6.7. Delegāti kongresā var piedalīties tikai personīgi.

6.8. Katram delegātam kongresā ir viena balss.

6.9. Delegātam nav balsstiesību tādos balsojumos, ja kongress lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.

6.9.1.Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktais kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja kongresā piedalās vismaz divi delegāti.

6.10. Ja, sasaucot kongresu, ir pārkāpti Latvijas Republikas likumu vai statūtu noteikumi par kongresa sasaukšanas kārtību un termiņiem, kongress nav tiesīgs pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumos.

6.11. Kongresu vada LNS valdes priekšsēdētājs – LNS prezidents, ja delegāti neievēl citu/us kongresa vadītāju/us. Kongresa gaita tiek protokolēta. Protokolā norāda balsu skaitu „par” vai „pret” par katru lēmumu. Protokolu paraksta kongresa vadītājs/i un protokolists/i.

6.12. Kongress notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu kongresa norises kārtību nepieņem kongress.

6.13. Visus lēmumus kongress pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no klātesošo delegātu skaita, izņemot jautājumus par darbības izbeigšanu un reorganizāciju, kad lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu, bet prezidenta vēlēšanās lēmums tiek pieņemts šādi:

6.13.1. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens prezidenta kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu (vairāk nekā pusi no klātesošo delegātu balsīm), tad otrajā kārtā balso par tiem diviem prezidenta kandidātiem, kuri ieguvuši visvairāk balsu.

6.14. Kongresa kompetence:

6.14.1. noklausās un apstiprina domes pārskatus par darbības programmas ieviešanu vai konkrētiem tās ieviešanas jautājumiem un pieņem lēmumus;

6.14.2. pieņem LNS darbības programmu, kas ietver darbības pamatvirzienus noteiktam periodam;

6.14.3. atklāti balsojot, pieņem LNS statūtus un, ja nepieciešams, izdara tajos izmaiņas. Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas likumdošanā noteiktā kārtībā;

6.14.4. no delegātu vidus uz četriem gadiem ievēl LNS valdes priekšsēdētāju - LNS prezidentu, kurš ir persona ar vismaz 5 gadu LNS biedra stāžu un latviešu zīmju valodas prasmi:

a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts;

b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;

6.14.5. uz četriem gadiem ievēl LNS domi. Domi ievēl no kongresa delegātu vidus. Balsošanas veidu nosaka uz vietas. Domes locekļus var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls;

6.14.6. piešķir nosaukumu „LNS Goda biedrs”.

6.15. Kongress neizskata tādus lēmumus, kas ietilpst LNS domes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

6.16. Kongresa lēmumus jebkurš LNS biedrs, valdes loceklis vai LNS zvērināts revidents var pārsūdzēt Latvijas Republikas tiesā, ja kongresa lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem, vai arī ir pieļauti būtiski pārkāpumi kongresa sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par kongresa lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

 
 
7.nodaļa
Dome
 
 

7.1. Dome ir augstākā lēmējinstitūcija kongresu starplaikā.

7.2. Dome sastāv no 19 locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot LNS valdes priekšsēdētāju - prezidentu.

7.3. Domes sastāvā ir visu reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārstāvji.

7.4. Domes loceklis savus pienākumus pilda bez atlīdzības.

7.5. Domes sēdes sasaucamas ne retāk kā 2 reizes gadā un tās ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse domes locekļu.

7.6. Domes sēdi var sasaukt pēc LNS valdes iniciatīvas vai ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa domes locekļu.

7.7. Visus jautājumus dome izlemj atklāti balsojot, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes locekļu;

7.8. Domes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra domes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

7.9.Dome:

7.9.1. uz četriem gadiem ievēl LNS valdi, tai skaitā ievēl LNS valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – LNS viceprezidentu(s). Valdes locekļu kandidatūras iesaka LNS valdes priekšsēdētājs – LNS prezidents. Valdē jābūt pārstāvjiem no vismaz 2 reģionālajām biedrībām (teritoriālajām struktūrvienībām). Balsošanas veidu nosaka uz vietas. Valdes locekļus var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.

7.9.2. nosaka apmēru un izmaksas kārtību atlīdzībai par valdes locekļa pienākumu pildīšanu;

7.9.3. ieceļ zvērinātu revidentu un nosaka tā pilnvaru termiņu;

7.9.4. apstiprina LNS gada pārskatu;

7.9.5. kontrolē citu pārvaldes institūciju darbību, uzrauga darbības programmas, budžeta un būtiskāko lēmumu izpildi;

7.9.6. apspriež komercsabiedrību (kapitālsabiedrību), kuru dalībnieks vai akcionārs ir LNS, amatpersonu un reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) valžu pārskatus un pieņem par tiem lēmumus;

7.9.7. pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

7.9.8. apstiprina LNS valdes lēmumus par struktūrvienību likvidēšanu;

7.9.9. nosaka iestāšanās un biedru naudas apmēru, maksāšanas kārtību;

7.9.10. nosaka pārstāvniecības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību uz LNS kongresu;

7.9.11. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav kongresa vai valdes kompetencē.

 
 
8. nodaļa
Valde
 

8.1. LNS izpildinstitūcija ir valde, kas vada un pārstāv LNS.

8.2. Valde sastāv no 7 valdes locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot valdes priekšsēdētāju – prezidentu un valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – viceprezidentu(s).

8.3. Valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs – LNS prezidents. Valdes priekšsēdētāja – LNS prezidenta prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē valdes priekšsēdētāja vietnieks – LNS viceprezidents.

8.4. Valdes priekšsēdētājs – LNS prezidents un valdes priekšsēdētāja vietnieks/i – LNS viceprezidents/i ir tiesīgi pārstāvēt LNS atsevišķi. Jebkurš no pārējiem valdes locekļiem ir tiesīgs pārstāvēt LNS tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli.

8.5. Valdes loceklis par savu pienākumu pildīšanu var saņemt atlīdzību. Tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka dome.

8.6. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā.

8.7. Valdes sēdes sasaucamas ne retāk kā vienu reizi 3 mēnešos. Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

8.8. Visus jautājumus valde izlemj atklāti balsojot, - ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

8.9. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu.

8.9.1.Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

8.10. Valdes kompetence:

8.10.1. nodrošina kongresā apstiprinātās LNS darbības programmas izpildi;

8.10.2. apstiprina LNS organizatorisko struktūru, ņemot vērā likumdošanas un statūtu prasības;

8.10.3. apstiprina algoto darbinieku skaitu un viņu atlīdzības apmērus;

8.10.4. veido un likvidē LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības), apstiprina to nolikumus;

8.10.5. veido un likvidē citas LNS struktūrvienības, apstiprina to nolikumus un ieceļ vadītājus;

8.10.6. pieņem lēmumu par komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju, likvidēšanu, kā arī daļu vai akciju iegādi LNS vārdā;

8.10.7. pilda Komerclikumā noteiktās dalībnieku sapulces funkcijas LNS piederošajās komercsabiedrībās. Ja izskatāmais jautājums satur komercnoslēpumu, tad valde to izskata slēgtā sēdē;

8.10.8. koordinē reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) darbu;

8.10.9. atceļ LNS reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) lēmumus, ja tie ir pretrunā ar LNS statūtiem, vai reģionālās biedrības nolikumu;

8.10.10. apstiprina vienotus LNS zīmoga, spiedogu, biedra karšu un citu dokumentu paraugus;

8.10.11. sagatavo gada pārskatu un nodrošina LNS budžeta izpildi;

8.10.12. organizē LNS grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

8.10.13. pilnvaro LNS pārstāvjus piedalīties vietējo un/vai starptautisko organizāciju darbā;

8.10.14. nodrošina LNS biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz LNS darbību;

8.10.15. sniegt zvērinātam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus;

8.10.16. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav kongresa vai domes kompetencē.

 
 
9. nodaļa
 Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) 
 

9.1. LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) dibināmas ar LNS valdes lēmumu, ja ir izpildīti LNS valdes noteiktie kritēriji un ja ir vismaz 40 biedru.

9.2. LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) nav juridiskas personas – tām nav civiltiesiskās tiesībspējas un rīcībspējas – tās nevar savā vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī būt prasītājas un atbildētājas tiesā un šķīrējtiesā. 

9.3. Augstākā reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārvaldes institūcija ir biedru kopsapulce vai pārstāvju sapulce - konference, kas sasaucama ne retāk kā reizi 2 gados.

9.4. Konference biedru kopsapulces pienākumus pilda pilnā apjomā. Visiem attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) uzskaitē reģistrētiem biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvniecības normu uz konferenci, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde.

9.5. Ārkārtējo kopsapulci vai konferenci var sasaukt:

9.5.1. pēc LNS valdes lēmuma;

9.5.2. pēc reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes lēmuma;

9.5.3. ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa attiecīgās biedrības uzskaitē reģistrēto biedru, norādot sasaukšanas iemeslu – nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc kopsapulci vai konferenci, biedri, kuri prasa to sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt kopsapulci vai konferenci, ievērojot to sasaukšanas kārtību. 

9.6. Kopsapulces vai konferences darba kārtība delegātiem un LNS valdei jāpaziņo vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas.

9.7. Kopsapulces ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse biedru. Konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

9.8. Biedri kopsapulcē, delegāti konferencē var piedalīties tikai personīgi.

9.9. Katram biedram kopsapulcē vai konferencē ir viena balss.

9.10. Ja kopsapulcei vai konferencei nav tiesību pieņemt lēmumus sakarā ar kvoruma trūkumu, reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc kopsapulci vai konferenci ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktā kopsapulce vai konference ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru vai delegātu skaita,ja piedalās vismaz 2 biedri.

9.11. Visus lēmumus kopsapulce vai konference pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo biedru vai delegātu.

9.12. Kopsapulci vai konferenci vada reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu vadītāju. Kopsapulces vai konferences norise tiek protokolēta. Protokolu paraksta vadītājs un protokolists.

9.13. Kopsapulces vai konferences kompetence:

9.13.1. noklausās un apstiprina reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes ziņojumus par biedrības darbības jautājumiem un pieņem lēmumus;

9.13.2. izskata reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) līdzdalību LNS darbības programmas realizācijā;

9.13.3. uz diviem gadiem no delegātu vidus ievēl reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētāju:

a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts,

b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;

9.13.4. uz diviem gadiem ievēl biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdi, ko iesaka reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs;

9.13.5. izvirza savus pārstāvjus kongresam, domei un prezidenta amata kandidātus. Balsošanas veidu nosaka uz vietas;

9.13.6. apspriež un izlemj citus biedrības darbības jautājumus.

9.14. Kopsapulcei vai konferencei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes kompetencē.

9.15. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde:

9.15.1. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) pārvaldes institūcija ir valde (turpmāk tekstā – valde), kuras skaitlisko sastāvu nosaka biedrības kopsapulce vai konference, kas vada reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību). Valdes locekļi ir rīcībspējīgas fiziskas personas;

9.15.2. Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāja vietnieku;

9.15.3. Valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē valdes priekšsēdētāja vietnieks.

9.15.4. Valdes loceklis savus pienākumus pilda bez atlīdzības.

9.15.5. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā. Izdevumu segšanas kārtību nosaka reģionālās biedrības nolikums.

9.15.6. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

9.15.7. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

9.15.8. Visus jautājumus valdes sēdēs izlemj atklāti balsojot, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

9.15.9. Reģionālās biedrības valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt reģionālo biedrību sarunās ar pašvaldību institūcijām un citām organizācijām.

9.15.10. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

9.15.11. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes kompetence:

9.15.11.1. nodrošina augstākstāvošo LNS pārvaldes institūciju lēmumu izpildi;

9.15.11.2. nodrošina līdzdalību LNS darbības programmas realizācijā;

9.15.11.3. uzņem un izslēdz LNS biedrus;

9.15.11.4. vada biedrības darbu, un koordinē biedru grupu darbu;

9.15.11.5. sasauc reģionālās biedrības kopsapulci vai konferenci un nosaka pārstāvniecības normas;

9.15.11.6. apspriež un izlemj citus ar LNS reģionālo pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav tikai konferences kompetencē;

9.15.11.7. nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma.

9.16. Valdes locekļiem ir pienākums sniegt zvērinātam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

 
 
10.nodaļa
Zvērināts revidents
 

10.1. LNS finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic zvērināts revidents, kuru uz LNS domes pilnvaru termiņu ieceļ LNS dome.

10.2. Zvērināts revidents darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu un revīziju veic ne retāk kā reizi gadā.

10.3. Zvērināts revidents:

10.3.1. veic LNS mantas un finansu līdzekļu revīziju;

10.3.2. dod atzinumu par LNS gada pārskatu;

10.3.3. izvērtē LNS grāmatvedības darbu;

10.3.4. sniedz ieteikumus LNS finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai.

10.4. Zvērināts revidents var piedalīties visu LNS institūciju sēdēs ar novērotāja tiesībām.

10.5. Dome apstiprina LNS gada pārskatu tikai pēc zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas.

10.6. Zvērināta revidenta darba izdevumi tiek segti no LNS budžeta.

 
 
11. nodaļa
Līdzekļi un manta
 

11.1. LNS ir savi līdzekļi un materiālās vērtības.

11.2. LNS līdzekļu veidošanas avoti ir:

11.2.1. LNS biedru iestāšanās maksa un biedru nauda;

11.2.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

11.2.3. ienākumi no LNS saimnieciskās darbības;

11.2.4. valsts un pašvaldību budžetu finansējums mērķprogrammu realizācijai;

11.2.5. ienākumi no citiem finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu vai citiem normatīvajiem aktiem.

11.3. LNS īpašumā esošo kapitālsabiedrību naudas līdzekļi un pārējais īpašums ir LNS īpašums.

11.4. LNS pārvalda tai piederošo īpašumu un rīkojas ar to saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un šiem statūtiem.

11.5. LNS līdzekļi tiek izlietoti tās mērķu un uzdevumu realizācijai, kā arī administratīvo un saimniecisko izdevumu segšanai, atbilstoši LNS domes apstiprinātajam budžetam.

11.6. Ienākumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

11.7. Fiziskām un juridiskām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas viņu rīcības rezultātā nodarīti LNS. Strīdus izskata Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 
 
12. nodaļa
LNS darbības izbeigšanas kārtība
 

12.1. LNS darbība var tikt izbeigta:

12.1.1. ar LNS kongresa lēmumu;

12.1.2. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram;

12.1.3. ar tiesas nolēmumu;

12.1.4. citos Latvijas Republikas likumdošanā paredzētos gadījumos.

12.2. Jautājumu par LNS darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, likvidācijas kārtību, mantas un finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību lemj LNS kongress, kas izveido likvidācijas komisiju, ja likumdošanā nav paredzēta cita kārtība. Lēmums pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas ievēlēto delegātu.

12.3. LNS teritoriālās struktūrvienības likvidējamas ar LNS valdes lēmumu, ko apstiprina LNS dome.

 
 
Statūti apstiprināti LNS 18. kongresā 2013. gada 18. augustā.
Biedrības „Latvijas Nedzirdīgo savienība” valdes priekšsēdētājs: Edgars Vorslovs
 
 
 
Reģistrēti Biedrību un nodibinājumu reģistrā
Rīgā, 2013. gada 28. augustā
Ar Nr.40008000615

 


Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas