21.08.2019
Latvijas nedzirdīgo preses vēsturiskās attīstības ceļš
Raksts veltīts laikraksta “Kopsolī” 65. gadskārtai (1.08).
Par nedzirdīgo preses pirmsākumiem var uzskatīt vairākus Valmieras Kurlmēmo skolas izdevumus 1923. –1929. gadā, kā arī Vidzemes Kurlmēmo biedrības laikrakstu „Kurlmēmo Dzīve” (1930 – 1940). Tālāko nedzirdīgo preses attīstību pārtrauca 2. pasaules karš.
No Apkārtraksta līdz “Kopsolī“
Pēckara gados nedzirdīgo prese sāka atjaunoties, jo iepriekš paveiktais netika aizmirsts, un aktīvākie nedzirdīgo kopienas biedri nereti izteica vēlēšanos, lai pašiem nedzirdīgajiem būtu pašiem savs laikraksts.
Laikraksta izdošana tad dažādu iemeslu dēļ vēl nebija iespējama. Tāpēc nedzirdīgo biedrības aktīvists Jānis Bariss 1954. gadā ierosināja izlaist informatīvu ziņojumu lapu – biļetenu, kas regulāri ziņotu par pašreizējo nedzirdīgo dzīvi un darbību Latvijā.
LNB CV prezidija locekļi šo ideju apsveica un nolēma izdot informatīva veida apkārtrakstu, reizi mēnesī to nosūtot visām Latvijas Nedzirdīgo biedrības nodaļām.
Ar 1954. gada 1. augustu LNB valde sāka katru mēnesi izdot un izsūtīt apkārtrakstu LNB nodaļām par ievērojamākajiem notikumiem nedzirdīgo dzīvē, sniedza galveno informāciju par ražošanu, kultūru, sporta dzīvi utt.
Šis datums turpmāk tika uzskatīts par visu toreizējo LNB/LNS informatīvo apkārtrakstu, informatīvo biļetenu kā pirmsākuma atskaites punktu – tādējādi šogad laikrakstam “Kopsolī” aprit 65 gadi. Bet pakavēsimies vēl nedaudz pagātnē!
Apkārtraksts nebija domāts kā laikraksts, bet gan kā biļetens, kurā īsi informēts par svarīgākajiem notikumiem biedrības saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Protams, humora vai satīras teksti šādā biļetenā nebija un nevarēja būt. To varēja darīt tikai vēlāk, kad tika saņemta atļauja pašiem iespiest savu pilntiesīgu avīzi.
Galvenais atbildīgais par publicēto informāciju un tās izplatīšanu bija Jānis Bariss, un viņam tas bija īpaši svarīgs uzdevums, jo toreiz daudzi nedzirdīgie, kas dzīvoja laukos, nemaz nezināja, ka Latvijā pastāv tāda biedrība, ko tā dara un kā palīdz nedzirdīgajiem.
LNB Centrālā valde nolēma šo apkārtrakstu pavairot vairākos simtos eksemplāru ar īpašu iekārtu – rotatoru un tos regulāri izsūtīt visiem nedzirdīgajiem ar aicinājumu stāties Nedzirdīgo biedrībā. Tādā veidā tika izziņotas arī LNB nodaļu un pirmorganizāciju adreses.
Ar laiku lasītāji rosināja, lai apkārtrakstam nebūtu tik oficiāls nosaukums, bet cits daiļskanīgāks nosaukums. Redakcija un biedrības vadība tam piekrita un šo ideju atbalstīja, aicinot izdomāt avīzei jaunu nosaukumu, lai laikraksts, sākot ar 1960. gada janvāri, varētu iznākt ar jaunu nosaukumu.
Redakcijai tika iesūtīti vairāk nekā 40 dažādi priekšlikumi. Bet lasītāju vērtējumam nodeva 5 piemērotākos nosaukumus: Atbalss, Dzirkstele, Jaunā Dzīve, Kopsolī, Mūsu Balss.
1959. gada 22. decembrī pēc 5 gadu iznākšanas LNB Centrālās valdes prezidijā apkārtrakstam tika apstiprināts pašu lasītāju izvēlēts jauns nosaukums – „KOPSOLĪ” un par tā atbildīgo redaktoru iecelts līdzšinējais laikraksta tehniskais darbinieks Eduards Štāls.
Nākamās izmaiņas
1970. gadā sakarā ar vajadzību taupīt papīru valdība likvidēja vairāku uzņēmumu un organizāciju laikrakstus. Tika pārtraukta arī LNS laikraksta izdošana. Bet biedrības vadībai izdevās pierādīt, ka nedzirdīgajiem ļoti nepieciešams savs laikraksts, un jau no tā paša gada novembra atjaunots ikmēneša izdevums – šoreiz gan ar nosaukumu “Informācijas Biļetens“.
Līdz 1990. gadam avīze iznāca latviešu un krievu valodā. Nosaukumu “Kopsolī” izdevās atjaunot 1988. gadā.
Redaktori 65 gadu periodā: Jānis Bariss, Eduards Štāls, Pauls Līdums, Valda Lediņa, Arnolds Pavlins, Ilze Rudusa (tagad Kopmane).
Interesants fakts, ka ārpus izdevuma „Kopsolī” LNB katrai nodaļai bija arī sava sienas avīze: Rīgas MRU „Mūsu dzīve”, Rīgas MRU sveču ceham „Liesmiņa”, Rīgas klubam „Dzirkstele”, Daugavpils nodaļai „Daugaviņa”, Rēzeknes nodaļai- „Kosmoss”, Ventspils nodaļai „Dzintarjūra”, Valmieras nodaļai- „Rītausma”, Pļaviņu nodaļai „Mūsu druva”, Liepājas nodaļai „Liepājnieks”, Smiltenes nodaļai „Dzidrais avots”.
Sienas avīzēm bija bagāts saturs, pašu noformējums, glīti zīmējumi. Regulāri notika skates un labākajām sienas avīžu redakcijām tika piešķirtas balvas to ikgadējās skatēs, ko organizēja “Kopsolī”.
Atgriešanās un jaunas iespējas
No 1988. gada 1. marta ar LNB vadības neatlaidīgu nostāju atjaunots LNS izdevuma lasītāju pašu izvēlētais nosaukums – „Kopsolī”. Ir noiets ceļš ar daudziem izaicinājumiem un pārmaiņu grūtībām, apgūtas jaunas prasmes un iespējas, piedaloties daudzu projektu realizācijā. Pats lielākais un ietekmīgākais no tiem četru gadu garumā bija “Klusuma pasaule” – kopš tā laika šis LNS periodiskais izdevums „Kopsolī” nemainīgi iznāk reizi mēnesī 4 krāsu izpildījumā un tā izdošana uzticēta LNS Informācijas nodaļai.
Ikdienas praksē ieviestas jaunas metodes informācijas nodrošināšanai attālināti.
Kopš 2017. gada visi, kuriem LNS biedru reģistra datu bāzē uzrādīta sava e-pasta adrese, kārtējo laikraksta numuru saņem elektroniski un bez maksas. “Kopsolī” par maksu var abonēt arī Latvijas Pastā tāpat kā citus preses izdevumus.
Jaunums! „Kopsolī” 2019. gada numuru apskatus zīmju valodā pamazām gatavo un ievieto LNS mājaslapā.
Vairāki tūkstoši dažāda satura grāmatu iespiests ar „KS” logo, un tās visas atradušas ceļu pie lasītājiem (1996 –2008), tādējādi uzlabojot materiālo bāzi laikraksta izdošanai tieši tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams.
Sagaidot un aizvadot “KS” cienījamo 65 gadu darba jubileju, vēlēsim tam neizsīkstošu radošu garu un drošu soli tālākajā gaitā pie saviem lasītājiem!
Līga Pauniņa
