Search form

18.01.2011

Drukāt

Nedzirdīgs uz paša vēlēšanos jeb kā jūtas nedzirdīgais mūsdienu pasaulē

Photo

Kādas ir sajūtas, ja esi nedzirdīgs vai vājdzirdīgs? Kā jūtas nedzirdīgais mūsdienu pasaulē? Uz šādiem jautājumiem mēģināja atbildēt britu žurnālists, uz vienu dienu kļūdams nedzirdīgs.


Statistikas dati liecina, ka Lielbritānijā no pilnīga vai daļēja dzirdes zuduma cieš 9 miljoni iedzīvotāju. Nedzirdība var iestāties jebkurā vecumā, tomēr vairumam cilvēku tas notiek pēc 50 gadu  sasniegšanas, bet vēl vairāk nedzirdīgo ir pēc 70 gadiem. Daudzi no viņiem sākotnēji pat nenojauš, ka dzirde būtiski pasliktinājusies, un turpina dzīvot tāpat kā iepriekš.

Žurnālistam Bārnijam Kalmanam doma, ka arī viņš varētu kļūt nedzirdīgs, likās biedējoša. Viņš, piemēram, ļoti mīl mūziku un nespētu iedomāties savu dzīvi bez mūzikas skaņām. Varbūt tāpēc viņš nolēma veikt eksperimentu – uz vienu dienu ielika ausīs speciālus skaņu necaurlaidīgus aizbāžņus, kas padarīja viņu nedzirdīgu. Tādā veidā Bārnijam izdevās vismaz daļēji izprast, kā jūtas nedzirdīgs un vājdzirdīgs cilvēks.

„Man bija sajūta, ka esmu atrauts no apkārtējās pasaules,” stāsta Bārnijs. „Es šķērsoju ielu, pa kuru brauc ļoti daudz mašīnu, kur parasti ir liels satiksmes radīts troksnis, un  es neko nedzirdēju. Mašīnas traucās man garām bez skaņas, it kā es skatītos mēmā kino filmu. Man šķita, ka jebkurā brīdī varu pakļūt zem kāda auto riteņiem. Nedzirdēju arī savus soļus. Tad iekāpu taksometrā un ievēroju, cik dīvaini uz mani paskatījās vadītājs, kad es viņam nosaucu vajadzīgo adresi. Tikai vēlāk sapratu kāpēc tas ir tā, – šos dažus vārdus biju izkliedzis nenormāli skaļi, jo pats nedzirdēju savu balsi.”

„Toties darbā, strādājot pie datora, sajutos pat labāk nekā agrāk. Nedzirdēju nekādus blakustrokšņus, kas varētu novērst manas domas no radošā darba. Viss bija jauki līdz brīdim, kad sapratu, ka jau vairākas minūtes ignorēju savu priekšnieku, kurš mani centās uzrunāt, stāvot aiz muguras,” turpina žurnālists.

„Dienas gaitā centos noregulēt balss skaļumu, bet man tas neizdevās – vai nu es kliedzu, vai arī runāju pārāk klusi. Apkārtējos tas kaitināja. Visu laiku bija sajūta, ka kāds man uzskries virsū, tad man šķita, ka mani visu laiku kāds uzrunā, un es nepārtraukti atskatījos. Kopumā man likās, ka esmu nomaldījies, izolēts, it kā zem ūdens pabāzts.”

Ja jums ir problēmas ar dzirdi, tas nav tik briesmīgi, kā varētu likties. Tomēr nedzirdīgajiem ir daudz kas atņemts. Neraugoties uz dažādiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, viņi ikdienas dzīvē joprojām saskaras ar daudzām neatrisinātām problēmām. Sabiedrībai vēl jādara ļoti daudz, lai nedzirdīgo dzīve kļūtu komfortablāka un ērtāka.


Pēc interneta materiāliem sagatavojis: Pēteris Vilisters


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas