13.10.2020
Rezultāti LNS projekta "Integrācija: izpratne, attieksme, līdzdalība", Līguma Nr. DIKS-20-555-lī
LNS projekts “Integrācija: izpratne, attieksme, līdzdalība” tika finansēts no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas līdzekļiem.
Projekts tika uzsākts 2020. gada aprīlī. Tā mērķis ir veicināt nedzirdīgu cilvēku integrāciju Rīgas pilsētā un
sekmēt saliedētas sabiedrības veidošanos, sniedzot atbalstu 100 dzirdes
invalīdiem viņu sabiedriskās līdzdalības paaugstināšanā, izpratnes veicināšanā
par integrācijas procesiem un individuālo prasmju paaugstināšanā t.sk.
līdzdarbojoties LNS simtgades jubilejas
svinību sagatavošanā un norisē. Projekts tiks ieviests līdz 2020. gada oktobra
beigām.
Projekta 1.aktivitātes “Nedzirdīgais dzirdīgo pasaulē - 21. gadsimta izaicinājumi” (01.07.2020. – 15.10.2020) mērķis ir aktualizēt savstarpējos saskarsmes jautājumus nedzirdīgo cilvēku integrācijas jomā dzirdīgo pasaulē, konstatēt risināmās problēmas un to iespējamos risināšanas ceļus nākotnē.
Iegūtie materiāli tika izmantoti 1. aktivitātes viedokļu apmaiņas akcijā “Nedzirdīgais dzirdīgo pasaulē - 21. gadsimta izaicinājumi”. Akcija notika 2020. gada 25. septembrī Kandavas ielā 27, Rīgā. Akcija piedalījās vairāk nekā 100 mērķgrupas dalībnieki.
Pirms diskusiju norises darba grupa, pamatojoties uz stāstu bankas, materiāliem secināja, ka pašlaik aktualizējas jautājumi ar nedzirdīgo cilvēku veselības pieejamību un komunikāciju veselības aprūpē.
Viedokļu apmaiņas akcija “Nedzirdīgais dzirdīgo pasaulē – 21. gadsimta izaicinājumi” sastāvēja no diskusijām darba grupās, kuras vadīja S.Gerenovska - LNS prezidente, I.Immure – LNS viceprezidente, Br.Lazda – LNS viceprezidente, I.Kalniņš – LNS Rīgas reģionālās biedrības vadītāja, G.Birnīte – LNS Dienas centra vadītāja. Diskusijās tika noskaidroti vairāki komunikācijas problēmaspekti:
1) latviešu
zīmju valodas tulku loma pakalpojumu sniegšanā;
2) latviešu
zīmju valodas tulku līdzdalības veselības pakalpojuma sniegšanā tiesiskums;
3) komunikācija
pirms un pakalpojuma laikā;
4) aktuālās informācijas saņemšanas iespējas, piemēram, Covid19 pandēmijas laikā.
Seminārā
“Nedzirdīgais dzirdīgo pasaulē – Eiropas valstu pieredze” dalībnieki tika
iepazīstināti ar Lietuvas un pasaules pieredzi komunikācijas problēmu sttarp
nedzirdīgiem un dzirdīgiem nodrošināšanā. Semināru vadīja Eiropas Nedzirdīgo
savienības (EUD) dalībnieki – Lietuvas surdotulku
centra direktore Ramune Leonavičiene un Lietuvas surdotulku centra direktora vietnieks Arunas
Brazinskas.
Jāsecina, ka daudzas problēmas ir līdzīgas vairākās valstīs, piemēra, aktualizējās ētikas jautājumi – kā rīkoties tulkam, ja no nedzirdīgo vai dzirdīgo puses publiski tiek izteikti dažādi emocionāli izsaucieni, kas patiesībā neattiecas uz lietu un var būt aizvainojoši; kā rīkoties, ja saruna tiek veidota nevis starp nedzirdīgo un dzirdīgo cilvēku, bet tiek vērsta kā saruna starp dzirdīgo cilvēku un tulku.
Gan darba grupā, gan seminārā dzirdētais un gūtās atziņas tika izmantotas paneļdiskusijā “Nedzirdīgais dzirdīgo pasaulē”, veidojot sarunu starp LNS aktīvistiem un veselības aprūpes pārstāvjiem. Paneļdiskusijā tika aicināti piedalīties 15 organizāciju pārstāvji, tomēr tik plaša pārstāvniecība nebija. Diskusiju vadīja projekta vadītāja, Dr. A.Sannikova. Diskusijā piedalījās: Liene Cipure, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, direktore; Sanita Janka, VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja; Jūlija Voropajeva, Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece; Angelika Krūmiņa, Latvijas Ārstu biedrība, valdes locekle, prof. infektoloģe; Sandra Gerenovska, LNS prezidente; Inese Immure, LNS viceprezidente; Ivars Kalniņš, LNS Rīgas reģionālās biedrības vadītāja, G.Birnīte, LNS Dienas centra vadītāja.
Diskusijā tika rastas atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kāpēc ārsti pieprasa tulku apliecinājumus informācijas neizpaušanai; kāpēc ir svarīgi, ka medicīnas pakalpojuma sniegšanā nedzirdīgs cilvēks nekautrējas stāstīt par savām veselības problēmām; kādēļ būtu jāpalielina laiks, kādā nedzirdīgam cilvēkam tiek sniegts veselības pakalpojums. Klātesošie diskusijas dalībnieki izteica gan savas raizes par saziņas pieejamību, gan teica paldies ārstiem par darbu šajā sarežģītā laikā. Spraigas diskusijas izvērtās par masku lietojumu komunikācijas laikā, jo nedzirdīgam jāredz ne tikai tulka roku kustība, bet arī seja. Tas nozīmē, ka pastāv gadījumi, kad bez tulka klātbūtnes neiztikt, bet paši tulki nav aizsargāti pret infekcijām.
Diskusijas noslēgumā tika apspriestas tālākās sadarbības iespējas, lai sekmētu sabiedrības izpratni par komunikācijas aspektiem un barjerām nedzirdīgiem cilvēkiem un kopīgi meklētu risinājumus. Visas dienas garumā dalībnieki tika cienāti ar garšīgiem ēdieniem, smalkmaizītēm un kafiju, tēju. Nepiespiestā gaisotne veicināja projekta mērķu sasniegšanu – mērķgrupas dalībnieki cilvēki labprāt stāstīja gadījumus no savas dzīves un kā noteiktās situācijas tika atrisinātas. Šī diena deva nozīmīgu ieguldījumu aktīvās diskusijās par nedzirdīgo cilvēku integrāciju dzirdīgo pasaulē, t.sk. Rīgas pilsētā un meklētu visām pusēm pieņemam risinājumus nākotnē.
Projekta 2.aktivitātes “Prasmju attīstības studija “Mums – 100” mērķis bija veicināt LNS biedru, dzirdes invalīdu un LNS darbinieku prasmju pieaugumu, uzlabojot saskarsmi un vairot nedzirdīgo cilvēku pilsonisko līdzdalību, socializāciju kopienā un ārpus tās, un radīt priekšnoteikumu tam, ka jaunās prasmes dos praktisku pienesumu un pārnesi kopienā. Lai realizētu mērķi, tika organizētas vairākas darbnīcas - meistarklases: latviešu zīmju valodas meistarklase; koka piemiņas izstrādājumu veidošanas meistarklase; skaisto lietu meistarklase, kas ietvēra vēl trīs darbnīcas - propolisa izstrādājumu meistarklase, dekupāžas un stikla apgleznošanas meistarklase, telpisko dekoru meistarklase. Darbnīcas notika LNS telpās Elvīras ielā 19, bet noslēguma, desmitā nodarbība tika novadīta Kandavas ielā 2, Rīgā LNS simtgades pasākumu laikā 26.septembrī. Par aktivitātes ieviešanu atbildēja Brigita Lazda, LNS viceprezidente. Kā uzskatāmu aktivitātes rezultātu var minēt to, ka LNS simtgades svinību laikā daudzi cilvēki spēja dziedāt Latvijas himnu latviešu zīmju valodā, ko iemācījās tieši projekta laikā.
Ziedu kompozīcijas, sveces, apgleznojumi, izgatavoti un izdedzināti koka rāmji u.c. skaistās lietas, kas tapa darbnīcās vēlāk iemācīti darbi, rotāja svētku galdu pasākumā. Darbnīcās iegūtās prasmes darbnīcu dalībnieki nodeva citiem pasākuma dalībniekiem, tādējādi sniedzot personīgo ieguldījumu labās prakses izplatīšanā.
Kopumā projekta mērķi ir realizēti, un pašlaik projekta darba veic rezultātu apkopojumu.
Raksts ir sagatavots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansētā projekta “Integrācija: izpratne, attieksme, līdzdalība” ietvaros. Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.
Rakstu
sagatavoja: Karīna Pavlova, publicitātes
un informācijas darba grupas vadītāja un Ieva
Kica, publicitātes un informācijas darba grupas locekle
Foto: Zigmārs Ungurs, Aija Sannikova
