15.10.2019
Vardarbībai NĒ!
Tieši Nedzirdīgo dienā 28. septembrī Rītausmā notika diskusija “Vardarbībai NĒ!”. Paneļdiskusiju organizēja Latvijas Nedzirdīgo savienība Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiāli atbalstītā projekta “Intervence: stereotipi un vardarbība pret sievieti” ietvaros. Diskusiju vadīja projekta vadītāja Aija Sannikova.
Šī ir tēma, kas LNS vispār nekad tik plašā mērogā nav tikusi aplūkota – par vardarbību pret sievieti. Diskusija koncentrējās un šādiem problēmjautājumiem: vardarbība pret sievieti – izdomājums vai aktualitāte; kā vardarbība ietekmē pilsonisko līdzdalību.
Tika prezentēti aptaujas/pētījuma rezultāti, un tie liecināja, ka LNS biedru vidū vardarbība ir! Un pat diezgan liela, pārsvarā pret sievietēm. Daudziem tas bija mazliet šokējoši.
Pētījumā tika aptaujātas 105 sievietes un 76 vīrieši. Par vardarbības cēloni 90,6% atzīst alkoholismu. Visbiežāk vardarbība bijusi vērsta pret sievieti (154 gadījumi) un pret bērnu (107)! 78% aptaujāto dzirdējuši/zina par vardarbību nedzirdīgo sabiedrībā. 31% atzina, ka paši cietuši no vardarbības. Bet interesanti, ka 47% aptaujāto uzskata, ka vardarbība notiek nejauši!
Diskusija izdevās interesanta, dažu biedrību vadītāji minēja konkrētus varmācības piemērus. Vairāki runātāji pieminēja gadījumus, kad vardarbību piedzīvojusi sieviete uzreiz nevar atrast palīdzību. Bet pēc laiciņa viņai dusmas un aizvainojums pāriet un vairs negrib vērsties pēc palīdzības, un arī policijā ne.
Resursu centa “Marta” pārstāve Iluta Lāce skaidroja, kādas ir varmācības formas, kādas ir sieviešu iespējas saņemt palīdzību. Likums gan policijai, gan tiesai ļauj stingri nostāties upura pusē: ja cietusī prasa aizsardzība pret vardarbību, policijai ir tiesības varmākam likt pamest mājokli pat tad, ja tas ir viņa īpašums. Turklāt pāri darītājs nedrīkstēs upurim ne tuvoties, ne zvanīt, rakstīt vai kā citādi terorizēt.
Nodibinājuma “Centrs Dardedze” pārstāves Laila Balode un Janeta Bokaldere skaidroja vardarbības pret bērnu nianses. Šī organizācija iestājas par drošu bērnību – brīvu no fiziskas, emocionālas, seksuālas vardarbības, novārtā pamešanas.
Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas galvenais speciālists Artjoms Kalacs savukārt skaidroja dažādas situācijas, pamatojoties uz likumu un Rīgas pašvaldības policijas pieredzi.
Ivars Kalniņš pastāstīja, ka viņam kā sociālajam darbiniekam ir zināmi vardarbības gadījumi ģimenēs, bet diemžēl sieviete cieš un aiz bailēm nevēršas pēc palīdzības. I. Kalniņš minēja vēl kādu problēmu. Vīrs strādā, bet slikti izturas pret sievu. Sieva to pacieš, jo uzskata vīru par apgādnieku, kurš nes mājās naudu.
Sandra Gerenovska teica, ka mūsu cilvēkiem nav īstas izpratnes, kas ir vardarbība un daudzi vardarbīgu attieksmi pieņēmuši par normu. Tas jāmaina.
Karīna Pavlova stāstīja, ka ir apstrādājusi pētījuma anketas, un redzējusi cilvēku atbildes. Anketās cilvēki minēja situācijas, kad notika vardarbība. Piemēram, vīrietis sit sievu, sieva sadod pretī. Visu to redz bērni, un viņiem izveidojas tāds ģimenes modelis, ka ģimenē viens otro sit. Nepieciešams organizēt praktiskus seminārus nedzirdīgajiem, lai tajos varētu piedalīties arī ģimenes.
Brigita Lazda pieminēja, ka daudzi negrib iet pie psihologa, jo uzskata, ka pie psihologa vēršas tikai ar psihiskām novirzēm. Bet šādu cilvēku skaits samazinās.
Vairāki runātāji pieminēja arī dzirdīgu vecāku vardarbīgu attieksmi pret savu nedzirdīgo bērnu. Kā tā izpaužas? Vecāki neļauj bērnam iet sabiedrībā – īpaši tas vērojams lauku reģionos. Vecāki neļauj nedzirdīgam bērnam precēties, iestāstot viņam, ka viņš nedzird, nav patstāvīgs, neko nesaprot, tāpēc nevar precēties. Nedzirdīgajam tiek apspiesta pašcieņa, pazemināts pašvērtējums un tādu situāciju nedrīkst pieļaut.
Raksts ir sagatavots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansētā projekta “Intervence: stereotipi un vardarbība pret sievieti” ietvaros.
Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.
Teksts: Zigmārs Ungurs
Foto: Juris Grundulis
