Search form

19.07.2019

Drukāt

Notiek izglītojošās diskusijas par cilvēktiesībām!

Photo

Lai sekmētu nedzirdīgo cilvēku izpratni par cilvēktiesību būtību un pilsoņu iespējām realizēt savas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā likumā noteiktā veidā, kā arī izprast, kādi ir reāli eksistējošie neformālie ierobežojumi informācijas pieejamības jomā, kas diskriminē nedzirdīgo iespējas realizēt savas tiesības, projekta “LNS darbības stiprināšana cilvēktiesību ievērošanas jomā” 1.aktivitātes “Cilvēktiesības – no normatīvā regulējuma līdz praksei” 2.posma “Intervences kampaņa “Cilvēktiesības – no normatīvā regulējuma līdz praksei”” ietvaros tiek organizētas izglītojošās diskusijas “Cilvēktiesības – kas tas ir? Prakse. Problēmas” (turpmāk –diskusijas).


Diskusijas notiek 11 norises vietās Latvijā – Rīgā, Valmierā, Smiltenē, Kuldīgā, Tukumā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Pļaviņās. Paredzēts, ka katrā norises vietā tiks organizētas 2 izglītojošās diskusijas: “Cilvēktiesības – kas tas ir? LR Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības” un “Pilsoņu tiesības piedalīties un iesaistīties valsts un pašvaldību darbībā. Prakse. Problēmas”. Katras diskusijas norise notiks 2 stundas.

Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Liepājā jau notikušas diskusijas par tēmu “Cilvēktiesības – kas tas ir? LR Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības”. Diskusiju laikā tika izskatīts, kas ir cilvēktiesības: cilvēktiesības ir tiesību normas, kas regulē attiecības starp valsti un iedzīvotājiem. Ikvienam svarīgi zināt, ka cilvēktiesības aizsargā ikviena cilvēka fizisko drošību un garīgo labklājību no kaitējuma, sniedzot iespēju dzīvot kā brīvām personām un ļaujot dažādos veidos sevi īstenot. Cilvēktiesības nav atkarīgas no cilvēka tautības, rases, dzimuma, seksuālās orientācijas vai veselības stāvokļa. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību, neaizskaramību, darbu, izglītību, veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, ir tiesības paust savus uzskatus, būt aizsargātam pret diskrimināciju attiecībā uz tautību, ādas krāsu, ticību, valodu utt., iejaukšanos privātajā dzīvē.

Valsts ir galvenais cilvēktiesību sargs, un tās varā ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai cilvēktiesības valstī tiktu ievērotas un aizsargātas. Cilvēktiesības var tikt ierobežotas. Dažas no cilvēku tiesībām un brīvībām var būt ierobežotas visas sabiedrības labā vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

Diskusiju dalībniekiem tika izskaidrots, ka cilvēktiesību dokumenti Latvijā ir Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa (tas ir galvenais cilvēktiesību dokuments), papildus Satversmē garantētajām tiesībām bērnu pamattiesības aizsargā un regulē Bērnu tiesību aizsardzības likums. Latvijai ir saistoši Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību dokumenti. Tie ir šādi: Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Sociālā harta, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, ANO Konvencija par bērnu tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Diskusiju dalībnieki apsprieda un pārrunāja, kāpēc ir nepieciešamas cilvēktiesības, kā dzīvē veicas ar cilvēktiesību ievērošanu, vai ir kāda valsts, kurā nodrošināta pilnīga cilvēktiesību aizsardzība, kā cilvēktiesību pārkāpumi ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, vai cilvēktiesības nozīmē, ka cilvēks var darīt visu, ko grib un vēlas utt.

Anita Ceple, izglītojošās diskusijas vadītāja Smiltenē dalās savā viedoklī: “Sagatavoties diskusijas norisei nebija viegli, jo svarīgi bija izskaidrot vieglajā latviešu zīmju valodā īsi un saprotami nedzirdīgiem cilvēkiem, kas ir cilvēktiesības. Varēju novērot, ka cilvēkiem bija interesanti klausīties to, ko es tiem izskaidroju, jo tie vēlējās uzzināt vairāk par cilvēktiesībām. Noderīgi bija parunāties par to, ka mūsu cilvēktiesības tiek ievērotas un aizsargātas praksē, ar kādām problēmām nāksies sastapties realitātē.”

Ilze Jaunzeme, piedalījās organizētajā izglītojošajā diskusijā LNS Liepājas RB: “Daudzi nedzirdīgie cilvēki saprot, kas ir cilvēktiesības, bet diskutējams jautājums, vai cilvēktiesības ikdienā tiek ievērotas, uz prakses piemēriem esam izskatījuši dažādas situācijas.”

Aicinām ikvienu LNS biedru un darbinieku aktīvi piedalīties izglītojošās diskusijās un papildināt savas zināšanas par cilvēktiesību jomu Latvijā, lai iesaistītos būtisku problēmu risināšanā cilvēktiesību realizācijas jomā, tādējādi sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību. Diskusiju laikā tiks apzināti un izvērtēti tie informācijas nepieejamības aspekti, kurus LNS var risināt sadarbībā ar pašvaldībām, citām NVO.

Jūsu uzmanībai piedāvājam iepazīties ar 1. izglītojošās diskusijas “Cilvēktiesības – kas tas ir? LR Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības” datumiem 2019.gada augustā norises laikiem un vietām:

Jūsu uzmanībai piedāvājam iepazīties ar 2. izglītojošās diskusijas “Pilsoņu tiesības piedalīties un iesaistīties valsts un pašvaldību darbībā. Prakse. Problēmas” datumiem 2019.gada augustā norises laikiem un vietām:
 

Abās izglītojošās diskusijās tiks iesaistīti 200 mērķgrupas dalībnieki.

Izglītojošo diskusiju datumi un laiki var mainīties, tāpēc aicinām sekot projekta jaunumiem un saņemt visu aktuālo informāciju savās reģionālajās biedrībās un grupās. Tā būs pieejama gan biedrību telpās un uz informācijas dēļa, gan personīgi pie LNS reģionālo biedrību vadītājiem/aktīvistiem.

 

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.


 

 

Rakstu sagatavoja: Karīna Pavlova, informācijas un publicitātes pasākumu ieviešanas darba grupas vadītāja, un Zigmārs Ungurs, informācijas un publicitātes pasākumu ieviešanas darba grupas ziņu korespondents.
Foto: Mārīte Sarkane, Dace Lāce, Ilze Jaunzeme.
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas