Search form

31.10.2019

Drukāt

Projekts beidzas ar labiem rezultātiem

Photo

LNS projekts “LNS darbības stiprināšana cilvēktiesību ievērošanas jomā” beidzas 31. oktobrī. Viens no projekta rezultātiem bija priekšlikumu izstrādāšana, kurus 24. oktobrī LNS iesniedza visām valsts institūcijām, Saeimu ieskaitot.


Kāda bija visa projekta norises gaita? Loģiski – lai iegūtu projektā paredzētajām darbībām vajadzīgos datus, vispirms tika veikts pētījums “Kā nedzirdīgie cilvēki vērtē informācijas pieejamību Latvijā. Pētījums tika veikts ar mērķi sekmēt mērķgrupas aktivitāti un iesaistīšanos savu problēmu apzināšanā un gūt datus par informācijas pieejamības aspektiem.

Pētījumā piedalījās 172 sievietes un 141 vīrietis. Pētījums uzrādīja, ka nedzirdīgajiem trūkst informācijas par valsts reformām. Piemēram, to, ka informācija daļēji/nav pieejama atzina 67% aptaujāto – par administratīvi teritoriālo reformu; 66% – par veselības reformu; 68% – par izglītības reformu.

Kādus iemeslus respondenti nosauca tam, ka daļēji vai nav pieejama informācija par valsts institūciju darbu un valdības reformām? 55,7% uzskata, ka Latvijas TV ir maz informatīvo raidījumu ar tulkojumu zīmju valodā; 54,7% ir grūti saprast rakstīto tekstu; 53,3% atzīmējuši, ka ar institūcijām ir apgrūtināta komunikācija, bet 44,3% vienkārši nezina, kur meklēt attiecīgo informāciju.

Kā savus ierosinājumus respondenti atzīmēja šādus galvenos punktus: 83 % uzskata, ka publiskos informatīvos pasākumos jānodrošina zīmju valodas tulks. 79% vēlas, lai institūciju mājaslapās aktuālā informācija būtu zīmju valodā. Tāpat Latvijas TV visi informatīvie raidījumi jānodrošina ar tulkojumu zīmju valodā.

Projekta tālākajā gaitā tika organizētas izglītojošās diskusijas “Cilvēktiesības – kas tas ir? Prakse. Problēmas”.

Diskusijas notika 11 norises vietās Latvijā – Rīgā, Valmierā, Smiltenē, Kuldīgā, Tukumā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Pļaviņās. Katrā norises vietā tika organizētas 2 izglītojošās diskusijas: “Cilvēktiesības – kas tas ir? LR Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības” un “Pilsoņu tiesības piedalīties un iesaistīties valsts un pašvaldību darbībā. Prakse. Problēmas”.

Diskusiju laikā tika izrunāts, ka cilvēktiesības ir tiesību normas, kas regulē attiecības starp valsti un iedzīvotājiem.

Projekta nākamajā posmā notika cita veida – “Apaļā galda” diskusijas “Informācijas pieejamība – nedzirdīgo vajadzības un realitāte”. Tās notika Latgales, Kurzemes, Vidzemes reģionos. To mērķis bija aktualizēt informācijas pieejamību kā līdzekli nedzirdīgo līdztiesīgai līdzdalībai sabiedriski – ekonomiskos procesos pašvaldību/reģionu teritorijās un pilsoniskās sabiedrības attīstībā, tādējādi sekmējot nedzirdīgo cilvēku informētību un pilsonisko aktivitāti.

Latgales reģionā diskusija notika LNS Rēzeknes reģionālās biedrības telpās.

Tajā piedalījās dalībnieki no Līvāniem, Daugavpils, Preiļiem, Rēzeknes. No iestādēm piedalījās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Mārīte Rozenfelde; Rēzeknes pilsētas domes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns; Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale; Daugavpils pilsētas domes Sociālā dienesta vadītājas p.i. (pilnvarotā izteikt pašvaldības viedokli par Nodomu protokola saturu); Elita Kuzmina; Daugavpils pilsētas domes Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Solvita Upeniece.

Šī diskusija izvērtās veiksmīga, jo uzreiz tika parakstīts nodomu protokols ar Daugavpils pilsētas domi (Pielikumā šeit).

Turklāt 6.09.2019. www.daugavpils.lv – sadaļā “Domes ziņas” ir ievietots raksts par šo diskusiju un par nodomu protokola parakstīšanu: https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/daugavpils-pasvaldiba-parakstija-nodomu-protokolu-par-sadarbibu-ar-biedribu-latvijas-nedzirdigo-savieniba

Kurzemes reģionā diskusija notika LNS Liepājas reģionālās biedrības telpās 12. septembrī. Tajā piedalījās dalībnieki no Liepājas, Kuldīgas, Ventspils.

No iestādēm piedalījās Ventspils novada pašvaldības Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Rudbaha; Ventspils novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece Sandra Citoviča; Kuldīgas novada Sociālā dienesta direktores vietniece Anda Šlakorciņa; Liepājas pilsētas domes Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže; Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Parakstīts nodomu protokols ar Kuldīgas novada pašvaldību (Pielikumā šeit).

Pateicoties šai diskusijai, Liepājas pilsētas dome savā mājaslapā www.liepaja.lv sadaļā “Jaunumi” – “Ziņas zīmju valodā” pirmo reizi publicē video ziņas zīmju valodā: https://www.liepaja.lv/jaunumi/?page=0&post_tag=zinas-zimju-valoda

Jau tikušas publicētas 3 video ziņas:

18.09.2019 – https://www.liepaja.lv/sirds-veselibas-diena-liepaja-zimju-valoda/  
10.10.2019. – https://www.liepaja.lv/krusu-veselibas-diena-zimju-valoda/
25.10.2019. – https://www.liepaja.lv/liepajas-davanu-karte-un-pasakums-mazie-einsteini-zimju-valoda/

Vidzemes reģionā diskusija norisinājās 19. septembrī LNS Valmieras reģionālās biedrības telpās. Tajā piedalījās dalībnieki no Valmieras, Smiltenes, Alūksnes, Cēsīm.

No iestādēm piedalījās Valkas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar pensijas vecuma personām un invalīdiem Evita Bašķe; Cēsu novada p/a “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone; Cēsu novada p/a “Sociālais dienests” projektu vadītāja – attīstības speciāliste Vita Pleševnika; Smiltenes novada domes Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa.
Parakstīts nodomu protokols ar Valmieras pilsētas pašvaldību (Pielikumā šeit).

Projekta diskusiju maratons noslēdzās 27. septembrī ar paneļdiskusiju Rīgā, kultūras centrā “Rītausma”. Mērķis: aktualizēt cilvēktiesību aspektus un demokrātiskās valsts pārvaldes principus, to reālo darbības praksi un konstatēt aspektus, kuros būtu nepieciešami uzlabojumi informācijas pieejamības jomā nedzirdīgiem cilvēkiem.

Paneļdiskusijas dalībnieku skaits bija vairāk par 150 – LNS vadība, darbinieki, biedri no Rīgas, Olaines, Rēzeknes, Jūrmalas, Alūksnes, Carnikavas, Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Sabiles, Tukuma, Jelgavas, Skultes, Cēsīm, Pļaviņām, Smiltenes, Saldus, Aizkraukles, Kuldīgas, Salaspils.

No iestāžu puses piedalījās: Viktorija Grišuļonoka (Tiesībsarga birojs), Iveta Grīnberga (Izglītības un zinātnes ministrija), Liene Purmale (Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Kristīne Līpiņa (Kultūras ministrija), Uldis Lielpēters un Dagnija Neimane -Vēvere (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Vikija Valdmane-Rozenberga (Latvijas Televīzija), Ilze Rudzīte (Latvijas Pašvaldību savienība), Margarita Krišvalka (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), Elīna Celmiņa un Aldis Dūdiņš (Labklājības ministrija).

Notika diskusija par informācijas pieejamību. Daudzi uzsvēra, ka nedzirdīgajiem informāciju iegūt traucē zemais izglītības līmenis un latviešu rakstītās valodas neizpratne, tāpēc svarīgās lietas jāskaidro zīmju valodā. Šī diskusija atspoguļota videomateriālā šeit.

Var teikt, ka projekts beidzas ar labiem rezultātiem. Viens no rezultātiem bija priekšlikumu izstrādāšana, kurus 24. oktobrī LNS iesniedza visām valsts institūcijām, Saeimu ieskaitot.

Priekšlikumus var izlasīt šī teksta pielikumā, bet galvenā to būtība ir valsts institūciju mājaslapās ieviest jaunu informācijas sniegšanas veidu – nedzirdīgo zīmju valodā. Valsts iestādēm jāveic savu darbinieku izglītošana par informācijas sniegšanu darbā ar vājdzirdīgiem/nedzirdīgiem cilvēkiem.

Viens no priekšlikumiem – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izveidot krātuvi/nodaļu ar materiāliem zīmju valodā, latviešu zīmju valodas apguves materiāliem un ar materiāliem par nedzirdīgo kultūru.

Lasiet visus priekšlikumus un institūcijas, kurām tie nosūtīti, šeit. Pētījuma “Informācijas pieejamības aspekti nedzirdīgām personām” kopsavilkumu varat lasīt šeit.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”. 

 

Karīna Pavlova, Zigmārs Ungurs
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas