14.10.2016
Liepājnieki dejo gadalaiku noskaņās!
Pateicoties projektam “Gadalaiku noskaņas”, LNS Liepājas biedrības nedzirdīgajiem cilvēkiem ir iespēja divas reizes mēnesī apmeklēt dejošanas nodarbības, kuras pasniedz Aldis Ādamsons.
Šoreiz piedāvāju sarunu par dejošanu un ar dejošanas nodarbībām saistītām jau pieminētā projekta dalībniecēm Ilzei Jaunzemei un Diānai Grenevicai. Abas projekta dalībnieces piedalās ne tikai dejošanas nodarbībās, bet arī uzstājas tādos LNS nozīmīgos pasākumos kā Nedzirdīgo diena, pašdarbības festivāli, jubilejas.
Varbūt kāds no Liepājas RB biedriem izlasīs šo rakstu un gribēs pievienoties dejošanas nodarbībām? LNS Liepājas RB durvis vienmēr ir atvērtas katram interesentam.
Atbild Ilze Jaunzeme, Liepājas RB biedre un valdes locekle
Cik ilgi jūs jau piedalāties dejošanas nodarbībās?
Man grūti pateikt, liekas, sen… Vispār uz nodarbībām sāku nākt pirms daudziem gadiem, agrā jaunībā, kad man vēl nebija izveidojusies sava ģimenes dzīve. Kad piedzima bērni, tad bija pauze, bet tagad, kad mazie jau paaugušies, atkal atsāku apmeklēt dejošanas nodarbības.
Kāpēc apmeklējat deju mēģinājumus tieši šī projekta ietvaros?
Atbilde ir vienkārša – jo man tas patīk, tā ir mana sirdslieta, mans piepildītais brīvais laiks, kur varu radoši izpausties, radīt jaunas idejas, dalīties ar tām. Kopā ar citiem tās realizēt uz skatuves, kas arī ir ļoti svarīgi.
Kādas dejas jums vislabāk patīk?
Man patīk visāda veida dejas, ar jaunu skatījumu un pieeju; vienmēr ir interesanti iemācīties arī kaut ko vēl nezināmu un neparastu.
Ko vajadzētu uzlabot vai pilnveidot dejošanas nodarbību norisē?
Vēlētos, lai katru reizi būtu jūtama radoša pieeja dejošanas nodarbībām, lai tās notiek regulāri un cilvēki, kuri tiešām vēlas apmeklēt šīs nodarbības, nāktu un darbotos kopā ar atvērtu sirdi, ar patiku, nevis tikai ‹›ķeksīša›› pēc vai tāpēc, ka tur jābūt. Pasniedzējam jābūt stingram, noteiktam, radošam un precīzam savā rīcībā, jo tikai tā dejotāji var efektīvāk apgūt dejas mākslu un labāk parādīt sevi priekšnesumos koncertu laikā.
Kāpēc nedzirdīgajiem cilvēkiem būtu jādejo?
Manuprāt, nedzirdīgajiem cilvēkiem tas jādara tāpēc, ka tā viņi var izpaust savu esošo enerģiju un reizē iegūt jaunu, veicināt domāšanu, uzlabot stāju un vispār savu pašsajūtu. Kā piemēru varu pateikt, ka man dejošana ir kā relaksācija pēc garas, nogurdinošas darba dienas.
Kāda rakstura īpašības var apgūt nedzirdīgs cilvēks caur dejošanu?
No savas pieredzes varu teikt – patstāvību, noteiktību, precizitāti, jo dejošanā katram pašam ir jāseko līdzi, kur viņš stāv, kur pēc tam viņam jābūt, ar ko un kā tieši jābūt utt.
Atbild Diāna Grenevica, LNS Liepājas RB biedre
Cik ilgi nodarbojaties ar dejošanu?
Jau no skolas laika, kopš 10 gadu vecuma. Liepājas biedrībā dejot sāku apmēram pirms pieciem gadiem, kad ar ģimeni pārcēlos no Talsiem uz Liepāju.
Kāda jums ir motivācija apmeklēt deju nodarbības projekta ietvaros?
Apmeklējot dejošanas nodarbības, es pilnveidoju sevi fiziski un garīgi, saglabājot gan rīcības, gan prāta elastību.
Kādas dejas vislabāk patīk?
Mūsu pašu! Man patīk tautiskās dejas.
Ko varētu uzlabot vai pilnveidot dejošanas nodarbībās?
Vēlētos uzlabot komunikāciju un savstarpēju saprašanos ar citiem biedriem, iemācīties jaunas dejas, būt drosmīgākai, uzkāpjot uz skatuves.
Projekta vadītāja Gundega Paņko uzskata, ka nedzirdīgajiem cilvēkiem, tāpat kā dzirdīgajiem cilvēkiem, jādejo, jo dejošana tos iedvesmo un dejojot nedzirdīgie cilvēki it kā atveras, vieglāk iekļaujas/integrējas sabiedrībā, kļūst drošāki, mācās savstarpēji sazināties, sajust. Caur dejošanu mūzikas vibrāciju nedzirdīgajiem cilvēkiem var iemācīt pilnveidot tādas rakstura īpašības kā neatlaidību, disciplīnu, gribasspēku, uzmanību.
Dejošanas nodarbību pasniedzējs Aldis Ādamsons uzsver, ka dejošanā ir svarīga kustību izjūta un stāja, ka galvenais dejā ir izprast deju soļus un mācīties improvizēt.
Dejošana, no vienas puses, disciplinē, palīdz attīstīt un pilnveidot savas prasmes, bet no otras – iemāca radoši izpausties, jo tā ir lieliska iespēja nedzirdīgajiem cilvēkiem izdaiļot savu dzīvi, izjust pozitīvas emocijas, jo viņi, kaut arī nedzird skaņas, toties lieliski sajūt vibrāciju, ritmu, un tas ir jāizmanto kā iespēja sevi attīstīt caur dejošanu.
Teksts: LNS projektu koordinatore Karīna Pavlova un projekta vadītāja Gundega Paņko
Foto: Juris Grundulis
Projektu „Gadalaiku noskaņas” finansē Liepājas pilsētas pašvaldība (700,00 EUR, 52,63 %) un līdzfinansē LNS sadarbības partneris SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” (630,00 EUR, 43,37%). Kopējās projekta izmaksas sastāda 1330,00 EUR (100%).
