Search form

29.03.2006

Drukāt

Izlaidums Nr.5


Latvijā svin, Eiropā solidarizējas
Ilze Kopmane
Katru gadu marta sākumā sabiedrība saviļņojas, un sākas kārtējās diskusijas un lemšanas par 8.martu – Starptautisko sieviešu dienu: svinēt, atzīmēt vai nē. Kārtējo reizi arī šogad Saeima lielā nevienprātībā noraidīja opozīcijas priekšlikumu par brīvdienas un atzīmēšanas faktu (Saeimas deputātu lielā vairākumā ir – vīrieši). Bet kā tas izskatās Eiropā?
Taisnības labad jāatzīst, ka svētku tur nekādu nav. Sievietes un viņu atbalstītāji to plaši atzīmē ar publiskām akcijām: ielu gājieniem, mītiņiem, diskusijām skvēros, laukumos, klubos, ar petīciju un programmu iesniegšanu valdībā par netaisnīgās un diskriminējošās attieksmes maiņu pret sievieti kā līdztiesīgu sabiedrības locekli. Tie ir plaši un nopietni izdarības: tikšanās ar valsts politikas veidotājiem, sabiedrības informēšana, raksti masu medijos utt. Bet pie mums?
Lēmumus jau var pieņemt dažādus, bet tradīcijas izskaust grūti. Latvijā tie, vienalga, bija svētki – ar ziediem, apsveikumiem, koncertiem, dāvanām. Neoficiāli, protams. Latvieši no laika gala nav bijuši mītiņotāji, lozungu vicinātāji, tāpēc arī šodien turēja rokās ziedus, smaidīja un atrada mīļus vārdus, veltītus sievietēm. Tām pašām, kurām ikdienā dara pāri.
 
Mērķis – pamainīt izmaiņas likumdošanā
Projekta „Klusās rokas” ietvaros šobrīd notiek vairākas aktivitātes: pilotprojektu (izmēģinājuma programmu) norise Rēzeknē, Valmierā, Rīgā; nedzirdīgo jauniešu aptauja – pētījums Z.Ungura vadībā; gatavošanās ārzemju sadarbības partneru uzņemšanai šī gada pavasarī. Īsumā par tiem!
Rēzeknē
No 2005.gada oktobra līdz 2006.gada februārim EQUAL projekta „Klusās rokas” pilotprojekta „Informācijas tehnoloģiju iespēju izmantošana depresīvajos rajonos – nedzirdīgo elastīgām darba formām” ietvaros notika apmācība „e-mobilitātē” nedzirdīgām sievietēm.
Tajā piedalījās nedzirdīgās sievietes, kurām jau ir pamatiemaņas datorlietošanā. Uzsākot darbu, noskaidrojās, ka tās patiesībā ir ļoti zemas, tāpēc nācās mainīt apmācības saturu.
Apmācība ilga 36 stundas, un tajā piedalījās sešas nedzirdīgās sievietes no dažādiem Latvijas novadiem. No 25 līdz 55 gadiem, dažāda sociālā statusa pārstāves – gan strādājošās, gan bezdarbnieces. Viņas nostiprināja un pilnveidoja pamatiemaņas darbā ar datora Windows  Word, Internet Explorer programmu, kā arī iepazinās ar iespējām internetā iegūt informāciju, to  saglabāt, apstrādāt. Tika veikti praktiski vingrinājumi: izveidot tabulas, sanumurēt lappuses, uzrakstīt tekstu, to pārsūtīt u.c .Notika arī informācijas apskats, kā, piemēram, uzzināt par darba vakancēm, kā pieteikties darbam elektroniski. Dalībnieces iepazinās ar CV veidošanas noteikumiem.
Veiktā aptauja parādīja, ka nedzirdīgiem cilvēkiem  datorprasme var būt ļoti noderīga. Tā dod iespēju bez citu palīdzības iegūt  informāciju, noformēt elementārus dokumentus, piemēram, iesniegumus, un, protams arī viegli sazināties ar citiem cilvēkiem. 
 Nedzirdīgiem cilvēkiem būtu jānodrošina regulāra piekļuve datoram un internetam, lai šie viņi paši varētu iegūt informāciju par sabiedrībā notiekošo, uzzināt par iespējām iekārtoties darbā  u.c. Jāatzīmē arī, ka viņiem ir ierobežotas iespējas apgūt datorprasmi ārpus nedzirdīgo kopienas, jo šādas apmācības parasti vada cilvēki, kuri nepārvalda zīmju valodu. Būtu jārisina dzirdes invalīdu iekļaušana tādās ārpusbiedrības kursu grupās, kur nodrošināts zīmju valodas tulkojums.
Vēl viens secinājums: šobrīd nav pieaugušo nedzirdīgo auditorijai domātas literatūras patstāvīgai datorprasmju apguvei – ar plašiem paskaidrojumiem, viegli uztveramas un  vienkāršā valodā uzrakstītas.

Datorprasmes apmācību nodarbība Rēzeknē
Līdzšinējie vērojumi
Rezultāti liecina, ka nedzirdīgi cilvēki var apgūt moderno tehnoloģiju lietojumu, ja sabiedrība rada atbilstošus apstākļus šo cilvēku izaugsmei.
Martā notika arī seminārs “Lauku partnerība. Labās prakses piemēri latgales reģionā ”. Tā dalībnieki ieguva informāciju par partnerības piemēriem Rēzeknes rajonā un Latgales reģionā, par dažādu sabiedrisko organizāciju un apvienību darbību Latvijā.
Valmierā
Te risinās pilotprojekts  “Sociālie pakalpojumi un jaunās atbalsta formas nedzirdīgajām ģimenēm – priekšnoteikums veiksmīgai iekļaušanai nodarbinātībā”. Valmierieši pašlaik izstrādā programmu nedzirdīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju apmācīšanai.
Paredzēts, ka šīs apmācītās asistentes aprūpēs tos nedzirdīgos klientus, kuriem tas nepieciešams.
Valmieras biedrības darba grupa apzina arī tāda centra veidošanas modeli, kurā nedzirdīgie varēs saņemt intelektuālo palīdzību savu ideju realizācijai.

Valmierieši: „Lai izstrādātu savas programmas, jāiepazīst daudzi esošie dokumenti.”
 
Notiek priekšdarbi darba atbalsta tīkla izveidei ģimenēm, kurās ir nedzirdīgie, kā arī motivācijas programmas izstrāde multiinvalīdēm.
Darba grupas vadītāja D.Lāce informēja, ka nodibināta sadarbība ar Valsts probācijas dienestu pieredzes apmaiņas līmenī – par motivācijas programmas izveides principiem.
Tuvākajā laikā valmierieši dosies uz konferenci Tallinā EQUAL projektu īstenotājiem Baltijā. Arī no šīs pieredzes varbūt varētu gūt kādu ideju.
Rīgā
Sadarbības partnera SO “Efraims” darba grupa pētī jauniešu situāciju: profesionālās izglītības un darba izvēles, profesiju aizliegumu, Latvijas un ES likumdošanas jautājumos.
Savukārt pētījumu grupa Z.Ungura vadībā jau pabeigusi divus pētījumus par nedzirdīgām sievietēm Latvijas darba tirgū (Nr.2 skat. šajā numurā) un pievērsusies jauniešu aptaujai, pēc tam sekos pētījums par cittautietēm, protams, nedzirdīgām.
Partnerība
Jūnija sākumā  darba vizītē Latvijā ieradīsies šī projekta partneri no Vācijas, Slovakijas, Čehijas. Līdztekus darbam grupās notiks arī divi publiski pasākumi ar viņu piedalīšanos, kurās laipni lūgta visa nedzirdīgo sabiedrība: konference “Rītausmā” (2.VI) un festivāls Valmierā (3.VI). Sekojiet paziņojumiem “KS” un www.lns.lv.
Projekta vadītājs A.Pavlins paplašinātajā darba grupas apspriedē 8.martā uzklausīja “pilotu” vadītāju atskaiti par līdzšinējo veikumu un vēlreiz uzsvēra: neaizmirstiet, ka neviens jūsu veiktais pasākums nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis gala rezultātu sasniegšanai – tam, ko spēsim piedāvāt valdības politikas maiņai, lai uzlabotu nedzirdīgo nodarbinātības, iekļaušanas pastāvošās sistēmas. Tātad – nepieciešami konkrēti priekšlikumi likumdošanai. Ja tie būs pietiekami skaidri un pārliecinoši, ar faktiem pierādīti, tikai tad var cerēt, ka tos likumdevēji pieņems un likumi tiks mainīti.
 
Sieviete. Vīrietis. Līdzsvars? Darbs, alga, brīvais laiks. Valsts politika
Dažādi pētījumi sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā liecina, ka sabiedrība joprojām vēl daudz ir parādā sievietei – mātei, darba darītājai, savas ģimenes un sabiedrības neatņemamai daļai. Eiropā visvairāk šai ziņā panākušas sievietes Skandināvijā, bet pat tur zviedru sieviešu vidū populārs kļuvis teiciens: lai mēs kļūtu patiesi līdztiesīgas, mums jāmaina dzimums...
Sieviete – darba darītāja
Nevienlīdzība pirmām kārtām valda darba tirgū. Sievietes visā Eiropā, arī Latvijā nopelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši. Un iemesli tam ir divējādi: viņām vairāk „tiek uzticēti” mazāk atalgoti darbi (izglītības, kultūras, sociālā utt. sfēra), kā arī viņām grūtāk izvirzīties vadošā darbā (slēptā diskriminācija, kad starp 2 vienlīdzīgiem pretējā dzimuma kandidātiem priekšroku dod vīriešiem). Pat skolēni aptauju anketās atzīst, ka priekšnieku un direktoru postenim vairāk piemēroti vīrieši un arī „ģimenes galva” ir vīrietis.
Šomēnes Latvijā risinās kampaņa pret varmācību pret sievietēm darbavietā. Tās gaitā atklājās šokējoši fakti: sievietes spiestas pamest darbu šefu uzmācības dēļ vai rupjas izturēšanās rezultātā (piemēram, kad tām sāk slimot bērni, utt.).
Sieviete – ģimenes aprūpētāja
Sievietes strādā vairāk, viņām ir mazāk brīvā laika, jo vairāk nekā vīrieši aizņemtas mājsaimniecības darbos un bērnu audzināšanā. Tā, piemēram, sievietes ģimenes aprūpei nedēļā veltī 22 stundas (vīrieši – 10); skatās TV – 10 st. (vīrieši – 14 st.); brīvais laiks viņām ir 21 st. visā nedēļā (vīriešiem – 27 st.). Tālāk apburtais loks. Sievietei līdz ar to atliek mazāk laika pašizglītībai, savu interešu apmierināšanai, personības pilnveidošanai un izaugsmei.
Papildus tam visam – vairāk nekā 1000 oficiāli reģistrētu varmācības upuru (sievu) gadā ģimenēs...
Sieviete – sabiedrībā un politikā
Visietekmīgākie un bagātākie mūsu valstī ir vīrieši (ar ļoti maziem izņēmumiem). Visnabadzīgākās – sievietes. Mediji ziņo, ka katru mēnesi cilvēktirgotāju rokās nonāk 100 sievietes. Varmācība ir tā, ka kāds viņas piespiež, ietekmē to darīt.
Tajā pašā laikā Saeimas deputātu vidū viņu ir nedaudz (piektā daļa), bet Rīgas Domē, vēl mazāk (septītā daļa). Vēl viens novērojums: jo mazāka, šaurāka, nenozīmīga ir kāda pārvaldāmā sfēra, jo lielākas ir izredzes sievietei tur būt par priekšnieci.
Viss minētais liecina, ka faktiski līdz patiesai dzimumu līdztiesībai vēl ļoti tāls ceļš ejams. Tādā lielā mērogā ņemot. Bet katrs jau var sajust to ar mazo šūniņu – ģimeni. Paraudzīties, kā tās lietas risinās pašam savā mikrosabiedrībiņā!
No pētījumiem Internetā un presē apkopoja „KS”

Sieviete tuvplānā: Ģimenē, darbā, sabiedrībā
„Man nepatīk dzīvot četrās sienās...” 
Daiga Delle
Gunta Vazdiķe ir 32 gadus veca liepājniece. Katru nedēļu viņa mēro ceļa posmu Liepāja – Rīga un otrādi, lai nogādātu bērnudārzā un skolā dēlus Arti (6) un Sandi (10). Kāds ir viņas dzīves ritms, savienojot ģimenes un darba; mātes, sievas un strādājošas sievietes pienākumus vienā veselumā?



Darbs? Galvenokārt caur pazīšanos
 
Liepājas biedrībā ir daudz pensionāru, apmēram puse no visiem. Viņi iztiek ar pensiju. Kaut daudziem no viņiem ir dzirdīgi, jau pieauguši bērni, nevar teikt, ka tie viņus labi apgādā. Bērni paši sitas pa dzīvi... Toties mana vecuma paziņām gandrīz visiem ir darbs.
Protams, tas atrasts caur paziņu paziņām, savādāk nevar būt. Ja vīrieši vairāk strādā galdniecībā – par namdariem, palīgstrādniekiem, tad sievietes savukārt – šuvējas, apkopējas. Arī mans vīrs darbu logu izgatavošanas firmā „Aile” dabūja caur paziņām. Firma bija tik apmierināta ar vīra darbu, ka aicināja pievienoties vēl kādu nedzirdīgo – tā mans brālis dabūja darbu, nu jau tur strādā 4 nedzirdīgie, bet par to Kopsolī jau nesen rakstīja.
Nezin kāpēc visa sabiedrība ieņēmusi galvā, ka nedzirdīgie nespēj labi strādāt, ka viņi nevar būt atbildīgi par savu darbu. Patiesībā nedzirdīgie ir superīgi darbinieki. Manam brālim skolā bija grūti mācīties, bija vājas zināšanas, bet kā firmas darbinieks viņš ir lielisks!
Strādājoša sieviete Liepājā? Ierobežotās profesijās
Darba biržā sievietēm lielākoties piedāvā kļūt par šuvējām, bet daudzas jaunās meitenes negrib strādāt šajā profesijā. Es arī, piemēram, negribu. Dažām laimējas dabūt palīgstrādnieces darbus, piemēram, veikala noliktavā kārtot preces. Divas jaunietes strādā bērnudārzā pie garīgi atpalikušiem bērniem par skolotājas palīdzēm. Arī tas pats pazīstamais variants – viena iekārtojās un pēc laika aicināja draudzeni, jo vadība bija apmierināta ar viņas darbu. Tā kā principā Liepājā var atrast darbu, ja cilvēks pēc dabas nav slinks un patiešām grib strādāt. Vienīgi nedzirdīgajiem cilvēkiem ar viņu prasmēm un izglītību ir ierobežota amatu izvēle.
Sieviete, ģimene, darbs? Problēmas un risinājumi
Caur vīra firmu apkopējas darbu dabūju arī es. Sākumā šīs firmas līgumā bija teikts, ka nedrīkstu piestrādāt citās vietās. Tagad firmā ir izmaiņas un pats direktors man piedāvāja vēl vienu apkopējas darbu. Bet drīzumā strādāšu arī trešajā darbavietā. Mani dzirdīgie kolēģi nekad no manis nav vairījušies, ātri esam atraduši kontaktu, kolēģi ātri pierada pie manas balss. Arī vīram kolosāls meistars: apguvis universālu kontaktēšanos ar nedzirdīgajiem cilvēkiem: raksta uz lapiņas, izskaidrojas žestos utt. Darba gaitu sākumā strādāju mēbeļu fabrikā par slīpētāju, lakotāju. Tad sekoja ilgstošs atvaļinājums sakarā ar bērnu piedzimšanu. Pēc tam jau vīrs vairs neļāva atgriezties darbā, jo divi nedzirdīgi bērni prasa daudz uzmanības, rūpju, un tam nebūtu laika, jo darbs uzņēmumā ir 12 stundas dienā.
Problēmas sagādā arī bērnu vešana uz izglītības iestādēm Rīgā. Ja paprasīju brīvu dienu, tad man šī diena bija jāatstrādā sestdienā, kad bērni ir mājās un iespējams vairāk būt kopā ar tiem.
Mans vīrs vienmēr vēlējies, lai es būtu tikai mājsaimniece, bet man nepatīk dzīvot tikai četrās sienās. Tagad viss nostājies savās vietās – no rīta pagatavoju ēst, apdaru mājas soli, nokārtoju sadzīves darīšanas un tad prom uz darbu.
Tava ģimene? Bizness, naudas lietas, vaļasprieki
Kad dēlam bija trīs gadi, viņš sāka apmeklēt masu bērnudārzu (kopā ar dzirdīgajiem bērniem). Tad vēl nestrādāju, jo mums liela māja ar dārzu, kur darba netrūkst. Pēc gada jau vedām viņu uz specializēto Rīgas 218. bērnudārzu.
Savā ģimenē esmu ģimenes galva, arī naudasmaks stāv pie manis, vīrs nopelnīto atdod man. Visu nopelnīto naudiņu liekam savas ģimenes kopējā katlā. Ar naudiņu rīkojos es, bet, kad gaidāmi lielāki izdevumi, piemēram, auto iegāde, vienojamies abi ar vīru.
Mums bija periods, kad paši audzējām kartupeļus, burkānus, kāpostus, lai realizētu tos tirgū. Pati tirgū stāvēju pie letes. Kad nebija laika, lūdzu paziņu palīdzēt. Vispār mēs, kopā 4 nedzirdīgie liepājnieki, toreiz nodarbojāmies ar šo biznesu un diezgan veiksmīgi, jo bijām patīkami, laipni, pieklājīgi pārdevēji.
Tad mainījās ES likumi, tapa bargas prasības un vairs nebija izdevīgi turpināt darbošanos šādā garā. Tētis arī dabūja labu darbu ( tas bija mūsu un manu vecāku kopējais bizness).
Tagad ir mans „puķu laiks”, kurš vēl nav beidzies, vienīgi gaida pavasari. Iekārtoju savam priekam mūsu lielo dārzu, veidoju skaistas ainavas. Meklēju informāciju  no literatūras avotiem un interneta. Lai viss būtu tik skaisti, kā esmu iecerējusi, vēl milzīgs darbs jāpaveic!
 



Dzīvot divām paaudzēm zem viena jumta? Attiecības
Mums ar maniem vecākiem ir ļoti labas attiecības. Vienmēr mierīgi spējam vienoties, kurš variants ir labāks, izdevīgāks, tāpēc arī nekādu konfliktu nav bijis. Protams, bijuši mājieni par bērnu audzināšanu. Esmu arī iekarsusi ar savu ātro raksturu, pat dusmojusies, bet tad saņemos un visu pārdomāju, secinot, ka vecāku ieteikumi tomēr labi. Viņi mums daudz palīdzējuši bērnu audzināšanā – pieskatījuši, kad mums darīšanas, tētis ir vedis bērnus uz un no Rīgas.
Mamma man uzticas, jo pārliecinājusies par to, ko es varu. Viņa tagad prasa man padomu, uztic nokārtot nozīmīgas lietas priekš remonta. Viņa man nodeva arī savas mantošanas tiesības uz māju. Arī dārzā man dota rīcības brīvība. Tagad plānoju vecā šķūņa nojaukšanu. Vīriešiem gan grūtāk būt diviem saimniekiem mājās. Turklāt manam vīram patīk vienam pašam paveikt darbiņus.
Nesen mammai bija 55 gadu jubileja, sabrauca radu radi un izteica sajūsmu par pārmaiņām mūsu mājā. Tad mamma teica, ka tas ir viņas meitas nopelns. Nu, vai nav brīnišķīgs novērtējums manam darbam?
Bērni? Izvēlēsies savu ceļu
Vienmēr esmu saviem dēliem atgādinājusi, lai paņem no plaukta grāmatu un palasa. Ļoti gribu, lai viņi izaugtu gudri, labi cilvēki! Ir jau jocīgi, ka vectēvs nevar apgūt datoru, toties 3,5 gadīgais dēlēns to jau pilnībā pārvalda. Tas labi, jo modernās tehnoloģijas kļūst arvien nepieciešamākas ikvienam no mums! Nezinu, vai puikas paliks Liepājā , kad izaugs, un kādu profesiju izvēlēsies. Negribu viņus uz kaut ko piespiest, lai paši izvēlas savu ceļu! Toties ļoti vēlos, lai viņiem dzīve noritētu veiksmīgi!
Paldies, Guntai par interviju saka Daiga Delle.
 
Kā patikt sev, lai patiktu citiem
Pozitīvs sevis vērtējums, lai saglabātu garīgo līdzsvaru. Bez tā dzīvē nav iespējams kaut ko būtisku sasniegt.
Diemžēl daudzi cilvēki par sevi nav visai augstās domās.
Augsts pašvērtējums — tas ir pastāvīgs lielums, kas nav atkarīgs ne no materiālā stāvokļa, ne ārējā izskata, ne vecuma. Tas apliecina cieņu un mīlestību pret sevi.
Iemācīdamies pieņemt sevi tādu kāds viņš ir, cilvēks iegūst ne vien pārliecību par saviem spēkiem, labu pašsajūtu un mīlestību, bet iemanto arī apkārtējo labvēlību, jo parasti taču nepieciešams, lai citi tiecas vērtēt mūs tā, kā vērtējam sevi paši.
Katram cilvēkam jājūt pastāvīgas simpātijas pret sevi. Tas ceļ pašapziņu, pašcieņu, kas un savukārt veido to stingro pamatu, uz kura balstīties, ja gadās kāda nelaime. Mākslu dzīvot saskaņā ar sevi vajadzētu apgūt ikvienam, jo tā sekmē pašapliecināšanās spēju uzplaukumu.
Lūk nosacījumi, kas palīdzēs iemācīties vērtēt pozitīvi!
*Stingri apņematies no šī paša mirkļa sev iepatikties. Nevirzot nekādus noteikumus.
* Uzrakstiet uz lapiņas visas savas labās īpašības — gan ārējā izskatā, gan raksturā.
* Domās pie sevis vienmēr vērsieties laipni, ar mīlestību.
* Nost ar paškritiku! Iegaumējiet: tas, ko jūs domājat par sevi, ietekmēs jūsu pūliņu rezultātus jebkurā dzīves jomā.
* Beidziet sevi nosodīt par pagātnes kļūdām.
* Mēģiniet tikt vaļā no nepatikas pret apkārtējiem un arī pret sevi.
* Cik iespējams, vairāk laika pavadiet to cilvēku sabiedrībā, kurus uzskatāt par īstiem draugiem, kuri palīdz allaž pret jums labi izturas.
* Sastādiet sev tīkamo nodarbību sarakstu (izņemot darbu) un pacentieties vismaz reizi nedēļā kādai no tām atrast laiku, piemēram, pastaigāt pa parku, aiziet uz kino, sporta zāli vai klubu, satikt draugus, aizbraukt uz jūrmalu, laukiem utt.
* Nepatikšanas uztveriet kā pārejošas grūtības un neļaujiet tām ietekmēt jūsu turpmāko dzīvi.
* Pirms iemigšanas vienmēr sev pasakiet «Es sevi mīlu un pieņemu tādu, kāda esmu.»

Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas