Search form

22.05.2006

Drukāt

Izlaidums Nr.7


Darbs risinās sekmīgi
Ilze Kopmane
10.maijā notika projekta «Klusās rokas» kārtējā — 7.pārstāvniecības sapulce ar nacionālo partneru piedalīšanos.
Sasniegtie rezultāti — teicami
Projekta vadītājs A.Pavlins informēja, ka nule notikusi visai spoža projekta starprezultātu prezentācija uzraudzītājiem Labklājības ministrijā. Tajā piedalījušies pilotprojektu un pētījuma grupas vadītāji, katrs iepazīstinot ar savu veikumu (skat.prezentācijas materiālus internetā www.lns.lv), un LM tos atzinīgi novērtējusi. Tas apliecina, ka strādājam pareizā virzienā un ejam uz mērķi, atzīmēja vadītājs, izsakot pateicību S.Gerenovskai, D.Lācei un I.Kalniņam par veikumu.
Par grūtībām un problēmām
Pilotprojektu administratori līdztekus rezultātiem atzīmēja grūtības un problēmas: nav skaidrības, kā noformēt un nodot tālākajām izstrādēm savu «galaproduktu»; nedzirdīgie cilvēki bieži nespēj noformulēt savas konkrētās nepieciešamības pēc noteiktiem pakalpojumiem.
SO «Efraims» darba grupa I.Kalniņa vadībā Lietuvā iepazinusies ar radniecīga «Equal» projekta darbiniekiem, viņu darba gaitu un rezultātiem, kas virzīti uz amata izglītības nodrošināšanu nedzirdīgiem jauniešiem. I.Kalniņš atzina, ka sadarbības attīstīšanā ar Nodarbinātības valsts aģentūru lielākās grūtības sagādā zīmju valodas tulku deficīts. Tas ierobežo iespējas jauniešiem apgūt amatprasmes NVA organizētajos bezdarbnieku kursos.
Kas notiek pētījumu grupā
Pētījumu grupas vadītājs Z.Ungurs atzīmēja intervētāju ieguldīto darbu aptauju norisē un dalījās pārdomās par pētījumu rezultātu būtību: vai grupai būtu jāizstrādā arī ieteikumi likumdošanai? Nē, atzina sapulces dalībnieki. Bet būtu ieteicami salīdzinoši dati, ņemot vērā situāciju dzirdīgo vidē izglītības, nodarbinātības utt.jomās. Kur vērojami tieši nedzirdīgo diskriminācijas momenti?
Pētījuma grupa pašlaik gatavojas sava ceturtā pētījuma veikšanai. Tajā aptaujās nedzirdīgās cittautietes.
Būs nometnes
Partneri no Sabiedrības integrācijas centra (Jūrmalas koledžas) informēja par gatavību uzņemt un apmācīt divu pilotprojektu tematisko nometņu dalībniekus. Rēzeknieši mācīsies no 15. līdz 19.maijam, valmierieši — 5. — 9.jūnijā. Mācību programmas ir sagatavotas, paredzēti rehabilitācijas pasākumi. 2005.gada nometņu dalībnieki vienprātīgi atzīst, ka apmācības sniegušas daudz atziņu, kas palīdz turpmākā darbā.
Ieradīsies partneri
Jūnija sākumā Rīgā ieradīsies projektā iesaistītie starptautiskie partneri no Čehijas, Slovakijas un Vācijas. Līdzšinējās tikšanās bijušas viņu valstīs, tagad Latvijas pusei jāorganizē publiska konference (notiks 2.jūnijā KC «Rītausma») un darba grupu sēdes. Viesi iepazīsies ar LNS mītni, Valmieras biedrību un pilsētu, tur vēros pašdarbības festivālu.
Šis foto tapa pārstāvniecības sapulces noslēgumā 2006.10.05
Turpmākās ieceres
Pārstāvniecības sapulcē apstiprināts darba plāns līdz 30.jūnijam. Vasaras periodā turpināsies darbs pilotprojektos un pētījumu grupā, kas jāpabeidz līdz septembra beigām. Rudenī paredzama ārzemju partneru studiju vizīte Rīgā, kad atkal būs jāuzņem ārzemju partneri. Cerams, ka šāda vizīšu apmaiņa sniegs materiālus arī publikāciju sagatavošanai par to, kā klājas nedzirdīgajiem cilvēkiem šajās ES valstīs, kā tur darbojas likumdošana, kā LNS partneri panāk tajā izmaiņas par labu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Perspektīva
Tā kā projekta pārraudzītāja — LM ir visumā atzinīgi novērtējusi jau paveikto darbu, tā plāno iekļaut LNS nacionālajā programmā, kas nozīmē finansējumu piešķiršanu šajā projektā ietverto ideju un atzinumu attīstībai dzīvē.
Tas nozīmē darbu pēctecības nodrošināšanu rezultātu tālākvirzībai. Kā atzina projekta vadītājs A.Pavlins, tāpēc pašreiz ir ļoti svarīgi rezultātus sagatavot tā, lai tos var sekmīgi integrēt visās vietās, kur tie nepieciešami nedzirdīgo dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Atsauksme
Invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» izsaka vislielāko paldies LNS par godprātīgu projekta realizāciju un tiem rezultātiem, kas nākotnē tiešām spēs ietekmēt sociālo politiku.
 
Atceries Māti
Mātes dienu Latvijā atzīmē maija otrajā svētdienā. Šo svētku pirmssākumi vērojami Anglijā (ap 1830. gadu). Īpaši plaši to atzīmē ASV, bet Eiropā tā iesakņojusies vēlāk, Latvijā ap 1920.gadu.
Šīs dienas mērķis — uzsvērt un pilnīgot sievietes — mātes nozīmi gan individuāli — ģimenē, gan valsts mērogā. Padomju varas gados šī tradīcija atmira, jo plaši tika atzīmēta Sieviešu diena.
Brīvajā Latvijā svētki pakāpeniski atdzimuši un pamazām veic savu pamatuzdevumu — rosina sabiedrību vērst skatienu uz sievieti — māti, kas būtībā nozīmē patiesu sabiedrības visu fizisko un garīgo vērtību nostiprināšanu, jo viss, kas notiek ģimenē un skar bērnu, skar arī sabiedrību, tās nākotni.
Par ko šajā dienā mums jādomā? Par mātēm, protams. Vispirms jau par savu — līdzās vai tālumā, vai arī mūžībā aizgājušu. Mīļi vārdi, ziedi, telefonsaruna, vēstulīte... Dod ziņu viņai, lai kur un kāds tu būtu! — ar šādu devīzi Mātes dienu katru gadu realizē ASV, kur bērni bieži dodas tūkstošiem kilometru pārbraucienā, lai tiktos ģimenes lokā tieši Mātes godināšanas reizē. Tas — personiski, bet valsts mērogā?
Dzimstības līmenis Latvijā otrais zemākais Eiropā (1.vietā — Vācija). Potenciālās jaunās māmiņas baidās par iztikšanu, karjeru, dzīvesbiedru nestabilitāti, bērnu izredzēm dzīvē un daudz ko citu. Valstij ir ko padomāt, lai mēs neaizietu bojā, nācijai vienkārši novecojot un izmirstot.
Un tomēr, lai īstie vīrieši — ģimenes galvas nejustos apdalīti svētku ziņā, tagad katru gadu otrajā septembra svētdienā tiks atzīmēta Tēva diena. Tas ir īpaši pozitīvi tālab, ka arī Latvijā ir ģimenes, kur bērnus audzina tikai un vienīgi tēvs. Visu cieņu!
 
Ģimene: Sieviete — vīrietis tuvplānā
Āru ģimenes brīnums — māmiņa Sandra
Daiga Delle
Kad esam ciemos pie Āru ģimenes, ir trakais hokeja laiks. Fonā iet spēle un neviļus iesākas saruna par Ulda zelta laiku sportā, kas tagad pieklusis nepietiekamā finansējuma un atbalsta trūkuma dēļ. Arī ģimene paņem visu laiku.
Uldim (37) ir jauka ģimene – sieviņa Sandra (36), meita Ilze (būs 11) un dēls Alens (3,5). Uldis priecājas, ka smukā, slaidā meita Ilze, kura mācās Rīgas nedzirdīgo skolā, arī nopietni aizraujas ar sportu.

...tāpēc Dievs radīja Māti
Bet ne par sportu šoreiz esmu atbraukusi runāt, bet par maija mēneša skaistākajiem svētkiem – Māmiņdienu. Ļoti svarīgi svētki, jo, kā sacījis kāds viedais, – Dievs nevarēja visur būt klāt, tāpēc radīja māti! Mātes diena ir mums visiem svētki — mūsu satikšanās svētki!
Bet nu vārds pašai māmiņai Sandrai, kurai šie svētki ir dubultsvētki, jo šajā skaistajā dienā ir arī viņas pašas dzimšanas diena! Kā tad viņas mīluļi viņu sveic? Ar puķēm un bučām visi vienmēr esot klāt! Sandra uzteic savus bērnus – mazais dēliņš Alens pēc dabas esot ļoti mīļš, ikdienā vienmēr dod bučiņas, samīļo mammīti. Mazais puisis ir čakls palīgs mammai. Tiklīdz Sandra stājas pie ēdiena gatavošanas, mazais ir klāt ar darba pilnām rokām: te šķīvji jāgādā, te galds jāklāj un pēc maltītes arī jānovāc. Un tas viss bez mudināšanas! Arī meita Ilze vienmēr ir palīdzējusi pieskatīt mazo brālīti, aug lieliska saimniecīte!
Uldis uzskata, ka Mātes diena mums noteikti ir vajadzīga, kā citādi pagodināsim mammas par lielisko dāvanu ģimenei – bērniņu un viņa audzināšanu! Uldis ir ļoti pateicīgs arī savai mammai, ka izaudzinājusi viņu par labu cilvēku!
Pašiem savs audzināšanas modelis
Kad runājam par bērnu audzināšanu, abi vecāki ar prieku atzīst, ka pagaidām bērni auguši bez problēmām. Kopīgi darbojoties dārzā, kam seko pikniks, ieaudzinājuši darbaprieku, tāpēc bērni uz darbu nav skubināmi. Lai kādu darbu Uldis darītu, klāt ir arī meita!
Ārēm pietiek laika, lai daudz runātu ar bērniem par dzīvi kā tādu. Bērni vienmēr izstāsta, kā pagājusi diena skolā un bērnudārzā.
Protams, ir bijušas reizes, kad vecvecāki nākuši ar saviem uzskatiem par bērnu audzināšanu, bet Āres joprojām bērnus audzina tā, kā paši jūt, ka labāk tā....
Kāds tad ir tas audzināšanas modelis? Uldis ir stingrs, bet Sandra bērnus žēlo. Lutināšana? Abi uzskata, ka bērns ir jāmīl, bet ne pārlieku jālutina, citādi vēlāk vairs nekas nebūs glābjams, jo bērns atļausies visu.
Ulda mamma vienmēr grib zināt, kā tad dēla ģimenei klājas, jo viņa uzskata, ka cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ir sarežģīti dzīvot šajā straujajā dzīves ritmā. Ārēm ir ļoti labas attiecības ar abu pušu vecvecākiem. Uldis un Sandra ir par dzīvošanu atsevišķi no vecākiem, jo tikai tad var justies brīvs un arī savstarpējās attiecības ar visiem ir ļoti labas.
Maizes darbs – reālais un iecerētais
Bija laiks, kad Āres dzīvoja Olainē, jo tur bija darbs Uldim. Tad bija laiks, kad Uldis dabūja darbu Rīgā un nebija vairs izdevīgi dzīvot Olainē. Domājot par bērnu ērtībām — dzīvi svaigā gaisā, tika meklēta vasaras māja. Dzīvoklis Olainē tika pārdots, un Āres iegādājās vasaras māju Jānupē, kas pamazām tiek pārveidota par ziemas māju.
 Dzīvē visādi gadās, Uldis aizgāja no darba Rīgā un atgriezās vecajā darbavietā Olainē, kur atrada galdnieka darbu – savu iemīļoto arodu un hobiju reizē. Tagad Uldis katru dienu mēro 25 km no Jānupes uz darbu Olainē un atpakaļ. Šim nolūkam iegādāts ekonomisks auto.
Savukārt Sandra pirms dekrēta strādājusi gan par šuvēju, gan apkopēju. Šobrīd mazais puisītis prasa daudz uzmanības, tāpēc Sandra vēl nestrādā. Bet doma par darbu ir, kaut arī vīrs savu sieviņu lutina. Uldis gan vēlas, lai Sandra mācās — kaut vai datorzinības Jūrmalā.
Galvenais – kārtība mājās
Kā ar darbu sadali mājās? Uldis mājās ir īsts darbarūķis — atbild par visiem vīriešu darbiem. Tajā pašā laikā zina, kas tas tāds pampers ir un kā mazuli pabarot. Savukārt, cik izteikti sie-višķīga ir Sandra, tik sievišķīgi ir arī viņas darbi. Sandras pārziņā ir arī bērnu izvadāšana uz izglītības iestādēm Rīgā. Mazais puisītis apmeklē Rīgas 218. bērnu dārziņu, bet meita jau tik liela, ka piektdienās no skolas pati brauc mājās.
Kam īpašam jābūt, lai mājās justos labi? Sandra min kārtību mājās. Smaržīga svecīte vai vīraks, vīns, kūkas – tie jau ir mazi svētki ģimenē. Atpūta no ikdienas darbiem gan notiekot aktīvi, svaigā gaisā – tas pats galvenais. Viņiem joprojām ir labi ģimenes draugi Olainē. Arī radu lokā bieži ir pulcēšanās. Ārēm patīk ceļot un arī apmeklēt Līvu akvaparku. Uldis smiedamies teic, ka pavisam labi jutīsies, kad jaunā māja būs gatava! Pašlaik aktuāli ir iekārtot jauno, vēl svešo dārzu ap māju – tas tiek rušināts, apsēts un apstādīts. Tur palīgā ar savu zināšanu nāk Ulda vecākā māsa.
Laika patiešām pietrūkst – darbadienās darbs, atliek sestdienas, svētdienas. Bet nedrīkst jau atstāt bez palīdzīgas rokas arī Ulda un Sandras mammas, tāpēc arī šis brīvais laiks skrien aulekšiem!
Radu būšanas
Ak, jā, Uldim ir veselas trīs māsas un ar visām ir jaukas attiecības. Visi zina, cik sarežģīta procedūra ir mājas iegāde. Papīri, papīri, un te nu Uldis priecājas, ka jaunākā māsa palīdzējusi ātri tikt galā ar šīm lietām, jo labi tās pārzina. Arī Uldis māsām dodas palīgā, kad vien tas nepieciešams, – tā kā visiem ir labi!
Arī Sandrai ir māsa – 11 gadus jaunāka. Māsai ir puisītis, arī ar dzirdes traucējumiem, («nostrādāja» gēni). Sandra atzīst, ka laikam tieši tāpēc viņu bērniem ir vislabākās attiecības.
Galu galā, kur tad Uldis noskatījis sev tik mīļu, skaistu sieviņu?
Pirms 14 gadiem Raiņa vakarskolā Uldis ilgi vērojis šo skaisto, kluso meiteni. Tad sagadījušies kopā karnevālā «Rītausmā», kur sapazinušies jau tuvāk. Pirms apprecēšanās ilgi gan pārbaudījuši viens otra jūtas – veselus 2 gadus. Uldis vienmēr ir gribējis daudz bērnu, jo pats nāk no labas daudzbērnu ģimenes. Galvenais – vēlējies dēlu, lai palīdz. Tas piepildījies. Sandra tagad domā, ka viņi paliks pie diviem bērniem, jo ir gan dēls, gan meita.
Sveicieni
Gan Uldis, gan Sandra aizvadītajā Māmiņdienā vēlreiz sūta mīļas bučiņas savām mammām!
Arī šo rindu autore sūta savai mammai virtuālu puķu krāsu un smaržu mākoni! Lai mēs biežāk savā ziedu pušķītī mīļajām mātēm ievītu mīlestību, kas zināma tikai viņiem abiem – māmiņai un viņas bērnam!
Slepenā saruna:
Ilze Āre – Man ļoti patīk mana māmiņa, viņa ir tik mīļa, laba, ļoti rūpējas par mani un brāli!
Uldis – Man paveicies, ka Sandra ir ne tikai skaista sieviete, bet arī sirsnīga, gudra mamma mūsu bērniem. Visu viņa dara ar mīlestību! Tāpēc es to saucu par brīnumu!
 
Bez bērniem būtu vēl grūtāk...”
Skaists ir jaunības laiks, kad lolojam cerības par veiksmīgu dzīves sākumu, labu darbu, laimīgu mīlestību, stabilu ģimeni nākotnē. Tad viss liekas iespējams un noteikti sasniedzams – nu gluži tik dabiski, kā agram pavasarim seko ziedu plauksme un košā, krāsainā vasara.
Ar šādu sajūtu sirdī dzīvoja arī Ieva. Pēc Valmieras skolas sāka strādāt VEF, mācījās tālāk un pabeidza Raiņa vakarskolu. Un sapņoja par īstu, skaistu mīlestību, visai dzīvei.
Iepazīšanās ar Jāni — liktenis?
Tas no tika pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Ieva iepazinās ar Jāni. Viņš tad vēl mācījās skolā, bet viņa jau strādāja. Cik bija iespējams skolas laikā, tik arī satikās, kopā pastaigājās, ieklausījās viens otra teiktajā, radās kopīgas intereses, plāni un nodomi. Ieva gan nebija Jāņa izlaidumā, bet vēlāk sveica viņu. Jānis gan vārdos, gan savā attieksmē apliecināja Ievai savas simpātijas un meitenes sirds jo vairāk atvērās šīm attiecībām. Taču!
Pirmās plaisas un nesaprašanās
Jānim bija tāli mērķi – kļūt par mākslinieku, gleznot, piedalīties izstādēs. Viņš iestājās Lietišķās mākslas vidusskolā. Tur apkārt bija daudz citu jaunu un simpātisku meiteņu... Ieva juta, ka Jānis atsalst, sāk izturēties augstprātīgi, izmetot nievājošas piezīmes, kas skar viņu abu attiecības, intīmo dzīvi, uzspiežot savus uzskatus un pamācības ar tādām frāzēm kā: tu neesi nekam derīga utt.
Kopā vai atsevišķi?
Un tomēr bija kaut kas stiprāks, kaut kas tāds, kas Ievai liedza izbeigt šīs attiecības un pateikt «nē» Jānim, kad viņš laiku pa laikam parādījās ar kārtējiem pārmetumiem un pamācībām. Pat tik absurdām, ka Ievas dēļ viņš neesot ticis Mākslas akadēmijā.
Ieva Jānim rakstīja vēstules, bija reizes, kad norunātajā tikšanās vietā bezcerīgi gaidīja vairākas stundas, noraušot asaras un slāpējot rūgtumu sirdī.
1996.gadā Ieva devās ekskursijā uz Parīzi. Atkal sekoja Jāņa pārmetumi, kas turpinājās līdz brīdim, kad Ieva savam vīrietim paziņoja priecīgo vēsti – mums būs bērns. Un tad nu Jānis visu «vainu» uzvēla Ievai un atvadījās, teikdams, lai nu viņa pati darot, ko gribot.
Atbalstīja tikai ģimene
Un tā – mātes laimē viņa varēja dalīties tikai ar ģimeni. Māte gan mudināja attiecības ar Jāni mēģināt saglabāt, apprecēties un kopīgi audzināt dēlu Mārtiņu.
Bet ko gan viņa varēja darīt, ja Jānim pie sāna bija jau cita sieviete? Un arī bērns šajā ģimenē...
Te tikai jāpiebilst, ka daudzus gadus Jānis neatbalstīja bērna audzināšanu ne morāli, ne finansiāli. Līdz kādu dienu...
Viņš atkal klāt ar sarkanu rozi
Tā pagāja septiņi gadi... Tad kādu dienu atkal viņai pretī nāca Jānis ar sarkanu rozi rokās. Viņš lūdza piedošanu, solīja būt mīļš un apprecēt Ievu. (Vēlāk izrādījās – tā «otrā» viņu bija izlikusi no mājām).
Ievai tā gribējās noticēt, viņa vēlējās stipro plecu sev līdzās, tēvu savam dēlam Mārtiņam – jau skolniekam, labo ģimenes gādnieku un atbalstu. Un viņa atkal ļāvās sirds aicinājumam. Tagad viņa saka: ko gan es domāju, nevajadzēja pieņemt. Laikam jau tāds liktenis... Piebilde – Jānis kādu brīdi runāja par kāzām, bet par to sarīkošanu naudu prasīja no Ievas. Tā arī šoreiz nekas nenotika.
Dzīve rit savu gaitu tālāk
Kad Ievai iestājās otrā grūtniecība, Jānis atkal viņu pārsteidza ar kārtējo paziņojumu – viņam ir cita sieviete, arī tā gaida bērnu un viņš tātad pieņēmis savu «izšķirošo» lēmumu – precēšot nevis Ievu, bet to nākamo, trešo.
Tā arī izdarīja, bet Ievai piedzima Marija un Oskars, kuriem pēc dažiem mēnešiem apritēs gadiņš.
Ieva vairs netic
Ieva vairs netic Jāņa solījumam dvīņus reģistrēt uz sava vārda. Viņa saprot, ka jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem un savas ģimenes – mātes un brāļa atbalstu. «Tik sirsnīgi brālis mūs sagaidīja un aizveda mājās no slimnīcas ar sapostu mašīnu, sagādāja dvīņiem ratiņus, ar padomiem un praktiski palīdz arī viņa sieva, mana mamma,» – Ieva nebeidz slavēt savējos (viņa ir vienīgā nedzirdīgā savā ģimenes lokā). Arī draudzene — dvīņu krustmāte Daiga vienmēr līdzās.
Jānis kādreiz ar Mārtiņu tiekas, bet tas bijis tā – formāli. Pēc Ievas lūguma, lai vairāk palīdz materiāli, vienmēr seko atruna: par to tev jādomā pašai; ja nespēj apgādāt – atdod bērnunamā. Bet bērnu vajadzības plešas plašumā, viņiem augot lielākiem.
Bez viņiem būtu vēl sliktāk
Bērni – mans prieks
Mārtiņš mācās labi, bet ir gana liels palaidnis, viņa uzvedībai jāseko, jākontrolē, jātiekas ar skolotājiem. Viņam ir muzikālās dotības – spēlē trompeti, klavieres, dejo «Zelta sietiņā». Piedalījās R.Paula jubilejas koncertā. Palīdz pieskatīt dvīnīšus: rotaļājas, aizmidzina, dodas ratiņpastaigā pa āru. Bet mazie aug acīmredzot, turklāt tik atšķirīgi savā starpā.
No Ievas staro mīļums un lepnums, kad viņa stāsta par saviem trim bērniem. Nav viegli, tomēr nekad no viņiem neatteikšos, bez viņiem būtu vēl sliktāk, – tā viņa atzīst.
Iztikšana nav viegla
Kā Ieva iztiek šajā laikā, kad bez naudas ne soli paspert? Palīdz pašvaldība, no sociālā dienesta saņem drēbītes, bērniem putras utt. Bet pusgadu atpakaļ izdevies panākt, ka arī Jānis kaut ko atvēl, kaut – ai, – kā vajadzētu vairāk, bet to nevar nokārtot, jo Jānim nav oficiālas darbavietas. Tāpēc pat šajā laikā, kad dvīnīši vēl tik mazi, kaut kā jāpiepelnās pašai.
Sapņi bālē
Jaunībā izdevās šur tur paceļot, arī ārzemēs. Tagad neredzu iespēju, bet kas zina pēc gadiem varbūt, – nopūšas Ieva. Otrs sapnis – būt par bērnu ārsti — dzima strādājot par sanitāri Bērnu slimnīcā Gaiļezerā skolu brīvdienās: «Man patika palīdzēt mazajiem, aprūpēt viņus, pažēlot, samīļot,» ar gaišu, skumju smaidu atceras Ieva un atzīst, ka šis sapnis jau izgaisis un viss maigums un mīlestība tiek pašas bērniem. Reizē ar viņiem raisās vēlme – kaut pietiktu spēka un gudrības izaudzināt savus bērnus par kārtīgiem, mūsdienu sabiedrībā dzīvotspējīgiem cilvēkiem. «Mīlestība nāk un aiziet, bet bērni mums, sievietēm, paliek uz mūžu. Un tas ir labākais, kas ar mums var notikt,» – ar tādu atziņu beidzām šo sarunu Mātes dienas priekšvakarā.
 
Valsts politika
Uzlabot invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību
Visi LNS projekti, kuri patlaban tiek realizēti, vērsti uz virsrakstā minētā mērķa realizēšanu. It sevišķi tas attiecas uz projektu «Klusās rokas», kura gaitā tiek izstrādāti priekšlikumi likumdošanas izmaiņām.
LNS cer panākt, ka šī projekta realizācijā iegūtie rezultāti ietekmēs arī šeit tālāk minētā plāna virzību un invalīdiem maksimāli labvēlīgu likumu tapšanu.
Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanai, invalīdu sociālās aizsardzības, nodarbinātības un integrācijas procesu veicināšanai.
Tā mērķis ir cilvēkiem, kam draud invaliditāte, mazināt risku kļūt par invalīdiem un pilnveidot valsts sociālās aizsardzības sistēmu jau esošiem invalīdiem. Līdz ar to tiks attīstīta labvēlīga vide, lai veicinātu viņu pilnvērtīgu iekļaušanos aktīvajā sabiedrības dzīvē.
Iecerēts pilnveidot medicīnisko rehabilitāciju cilvēkiem, kuriem pastāv risks kļūt par invalīdiem, novēršot radušās veselības problēmas un ļaujot atgriezties darba tirgū.
Izstrādās divus jaunus likumus. Invalīdu sociālās aizsardzības likumā būs noteikta jauna pieeja invaliditātes noteikšanai, sociālās aizsardzības nodrošināšanai.
Invalīdu nodarbinātības likums noteiks jaunas atbalsta formas, kā arī pasākumus nodarbinātības veicināšanai un profesionālajai invalīdu rehabilitācijai.
Paredzēts:
r ieviest valsts atbalstītās programmas specializēto darbnīcu izveidošanai un funkcionēšanai;
r noteikt atbalsta pasākumus cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas ārstniecības vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs;
r attīstīt subsidētās nodarbinātības pasākumus invalīdiem, kuriem nepieciešama īslaicīga palīdzība, lai atgrieztos darba tirgū;
r atcelt ierobežojumus invalīdiem veikt noteikta rakstura darbus, (piemēram, invalīdiem ar dzirdes traucējumiem šobrīd ir liegts strādāt profesijās, kas saistās ar darbu augstumāmutt.);
r ieviest invalīdu vajadzībām atbilstošas apmācību metodes, to skaitā profesionālās piemērotības novērtēšanu, tādējādi palielinot invalīdu konkurētspēju darba tirgū.
Savukārt sociālās nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanā plānots ar 2007.gadu paaugstināt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, no 28 līdz 56 latiem par katru pilnu sešu mēnešu periodu. Tāpat arī LM grasās paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdiem kopš bērnības no 50 līdz 60 latiem mēnesī, kā arī regulāri pārskatīt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.
Liela uzmanība būs pievērsta tehnisko palīglīdzekļu apjoma un veidu palielināšanai, to kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot valsts apmaksātu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas iespējas tuvāk dzīvesvietai un to atbilstību funkcionālo traucējumu veidam, samazinot rindas uz to saņemšanu.
Invalīdiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem iekļaušanai nodrošinās asistentus par valsts līdzekļiem.
Valdība atzīst, ka valstī aizvien ir nepilnīga sistēma invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. To kavē nepietiekamais finansējums veselības aprūpei, kompensējamiem medikamentiem, medicīniskajai rehabilitācijai un arī tādas sistēmas trūkums, kas veicinātu rehabilitācijas procesu vienotību un nepārtrauktību.
Invaliditātes un to seku mazināšanas pamatnostādnes apstiprinātas 2005. — 2015.gadam, valsts politikas līmenī rīcības plānam konkretizēti uzdevumi desmit gadiem. 
Materiāli no interneta www.lm.gov.lv

Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas