Search form

28.05.2010

Drukāt

Latvijas Nedzirdīgo savienības nedzirdīgo saiets „INSTITUCIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA. EVOLŪCIJAS DIMENSIJAS”

Photo


 




1. daļa

Saieta atklāšana notika 2010. gada 22. maijā Rīgā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Pasākumā piedalījās aptuveni 600 nedzirdīgo apmeklētāju.To organizēja 200 nedzirdīgo.
 
  
 
 

LNS prezidenta A. Pavlina runa „LNS institucionālās attīstības stratēģija"


 
2008. gada 8. jūlijā Latvijas valdība kā pēdējā no ES valstīm nolēma parakstīt ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un vēl joprojām šobrīd ar Labklājības ministrijas darba grupa gatavo dokumenta ratifikāciju. Tas skaidri parāda valsts politikas veidotāju attieksmi pret invalīdu integrācijas problēmu risināšanu Latvijā.
Šis projekts ir vērsts uz nedzirdīgo cilvēku problēmu risināšanu  trīs pašās svarīgākajās sociālās atstumtības izpausmēs: bezdarbā, nabadzībā un sociālajā izolācijā. Tās savukārt rada (materiālo atstumtību, izolāciju darba tirgū, atsvešinātību no kultūras, veselības traucējumus, psiholoģisko diskomfortu, antimotivāciju darbam utt. Rezultātā nedzirdīgie ir viena no vissmagākajām sabiedrības sociālā riska grupām ar noturīgu, nelabvēlīgu (paš)izolāciju no sabiedrības attīstības procesiem.
Latvijā nedzirdīgos, tāpat kā lielāko daļa invalīdu, uztver kā atsevišķu sabiedrisku grupu, kā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuriem ir vienīgi medicīniskās un sociālās rehabilitācijas, pensiju, pabalstu, tehnisko palīglīdzekļu, pieejamības un citas īpašās prasības.
 Tas ir sašaurināts uzskats. Nedzirdīgie var būt pilnvērtīgi sabiedrības cilvēki –  nevis patērētāji, bet sabiedrisko procesu pilntiesīgi dalībnieki. Līdz šim tā Latvijā ir nerealizēta iespēja. Nedzirdīgajiem cilvēkiem piedalīšanās sabiedriskās dzīves aktualitātēs, pilnvēŗtīgas izglītības iegūšana, profesijai atbilstošs, kvalificēts darbs ir vitāla dzīves nepieciešamība. Šo iespēju ierobežošana rada nopietnas pārmaiņas dzirdes invalīdu drošībā, stabilitātes, uzticības un pārliecības sajūtā par nākotni. Likvidētas specializētās darbavietas, noteikti profesiju ierobežojumi, un liels bezdarbs vai slikti apmaksāts, zemas kvalifikācijas darbs, zaudētās atlaides un sociālās garantijas – tas viss izsaucis smagu uzticības krīzi. Cilvēkos iesakņojusies neuzticība valsts varai, (paš)izolācija no sabiedrības, zems pašnovērtējums un neticība iespējām pašrealizēties. Nav specializētas informācijas tieši zīmju valodā.
Deklarācijas, koncepcijas, nostādnes un vadlīnijas tiek pieņemtas nepārtraukti, bet bieži paliek nerealizētas ar konkrētiem darbiem. Nepietiekošs ir valsts sociālais atbalsts – faktiskais pakalpojumu daudzums vidēji vienam nedzirdīgajam cilvēkam gadā ir tikai nedaudz vairāk par 4 stundām, pakalpojumu saturs ierobežots, katastrofāli trūkst zīmju valodas tulku pakalpojumu, nenotiek kvalificēta darbaspēka piesaistīšana vai sagatavošana no nedzirdīgo vidus.
Statistikas dati (pieejami www.lns.lv) liecina, ka dzirdes invalīdiem ir ļoti zems izglītības līmenis, tāpēc daudzi invalīdi dzīvo nabadzīgāk nekā pārējie sabiedrības locekļi.
Tomēr arī nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam ir tiesības prasīt nosabiedrības vienlīdzīgas iespējas un brīvu pieeju visiem sabiedrības resursiem – kultūrai, jaunajām tehnoloģijām, informācijai un sociālajiem pakalpojumiem, sporta un brīvā laika aktivitātēm. Tāpēc viena no LNS projekta idejām ir apgūt labās prakses paraugus Latvijas nedzirdīgo ikdienas dzīvē, līdz ar to  kopumā veicināt pozitīvas pārmaiņas viņu dzīvē.
Nepalikt klusuma pasaulē! Tā ir šī LNS projekta pamatideja ar vispārējo mērķi iekļaut nedzirdīgos valsts iedzīvotājus piedalīties tādas sabiedriskās dzīves vides izveidē, kas Latvijā sekmētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un kurā arī nedzirdīgajiem iedzīvotājiem būtu iespēja piedalīties sabiedrības jautājumu risināšanā, kā arī nebūtu šķēršļu sadarboties ar dzirdīgo pasauli.
Mēs gribam panākt, lai nākotnē dzirdes invalīdi nevis tikai izmantotu valsts sniegto sociālo atbalstu, bet gan aktīvi iesaistītos sabiedrības dzīvē, atgrieztos darba tirgū, spētu patstāvīgi risināt savas sociālekonomiskās problēmas. Un mēs to panāksim ar pašu dzirdes invalīdu maksimālu iesaistīšanos visās projekta norisēs – aktivitāšu plānošanā, to realizēšanā un izvērtēšanā noslēgumā.
Cienījamie nedzirdīgie LNS biedri! Šis ir projekts jūsu nākotnes attīstībai. No 2010. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. septembrim Latvijas Nedzirdīgo savienība izmantos visas savā rīcībā  esošās cilvēku, finanšu un materiāltehniskās iespējas iepriekš minēto mērķu sasniegšanai.
Mēs ceram, ka mūsu kopīgais veikums šajā projektā ilgtermiņā  nodrošinās nedzirdīgo cilvēku, nedzirdīgo reģionālo kopienu pilnvērtīgu iekļaušanos pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, viņu reālu integrāciju Latvijas sabiedriskajā dzīvē.
 
 
Tēma „LNS XXI gadsimta otrajā pusē”. Nedzirdīgie bērni – Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas, Valmieras vājdzirdīgo bērnu attīstības centra, Alsviķu arodapmācības un rehabilitācijas centru prezentācijas.
 



 
Tēma „Nedzirdīgo karogs”
Pasākums Usmas baznīcā

 
Tēma „Novadu perfomances”
Zemgales novada nedzirdīgo (Jelgava, Dobele, Pļaviņas) performance


Pasākums Zemgales sētā
- M. Platace vadīja diskusiju par nedzirdīgo iekļaušanās politikas, informācijas, LNS stratēģiskās darbības, sociālās rehabilitācijas, integrācijas un zīmju valoda aspektiem Zemgalē,
 
 
 
- notika sociālās rehabilitācijas radošās pašizpausmes meistardarbnīcas - nedzirdīgo amatnieku R. Kesenfelda, R. Priedes praktiskas nodarbības kokgrebšanā, L.Pauniņas akmens apgleznošanas akcija, V. Jerofejevas tamborējumu izrādīšana,
 


- Performances D. Kalpiņas – Geidas vadībā
  

Vidzemes novada nedzirdīgo (Valmiera, Smiltene, Rīga) performance
           
Atvērta diskusija - performance par politikas, informācijas, LNS stratēģiskās darbības, sociālās rehabilitācijas, integrācijas un zīmju valoda aspektiem Vidzemes sētā,
 
 
 
Organizētas performanču kopas – pašizpausmes meistardarbnīcas ar Vidzemes novadā dzīvojošo nedzirdīgo pašdarbnieku, amatnieku, mākslinieku piedalīšanos.
 
 

 
 Kurzemes novada nedzirdīgo (Tukums, Kuldīga, Liepāja, Ventspils) performance

Atvērta diskusija - performance par politikas, informācijas, LNS stratēģiskās darbības, sociālās rehabilitācijas, integrācijas un zīmju valoda aspektiem Kurzemes sētā,

 
Organizētas performanču kopas – pašizpausmes meistardarbnīcas ar Kurzemes
novadā dzīvojošo nedzirdīgo pašdarbnieku, amatnieku, mākslinieku piedalīšanos.
 




 
Latgales novada nedzirdīgo (Rēzekne, Daugavpils) performance

Atvērta diskusija - performance par politikas, informācijas, LNS stratēģiskās darbības, sociālās rehabilitācijas, integrācijas un zīmju valoda aspektiem Latgales sētā, pasākumā/diskusijā piedalās visu Latvijas nedzirdīgo kopienu līderi.
 

 
Organizētas performanču kopas – pašizpausmes meistardarbnīcas ar Latgales novados dzīvojošo nedzirdīgo pašdarbnieku, amatnieku, mākslinieku piedalīšanos.
 
 
Evolūcijas dimensijas – 1”. Latvijas novadu nedzirdīgo sanākšana – publisks forums.
 
Atvērta diskusija caur performancēm par politikas, informācijas, LNS stratēģiskās darbības, sociālās rehabilitācijas, integrācijas un zīmju valoda aspektiem Brīvdabas muzeja estrādē,
 

 
pasākumā/diskusijā piedalās visu Latvijas nedzirdīgo kopienu līderi. Organizētas performanču kopas – pašizpausmes meistardarbnīcas ar visos Latvijas novados dzīvojošo nedzirdīgo pašdarbnieku, amatnieku, mākslinieku piedalīšanos.
 



 
Noslēgums 1. daļai. Apkopojums
 
 
2. daļa
„Evolūcijas dimensijas – 2”. Diskusijas par nedzirdīgo interešu aizstāvības praktiskajiem jautājumiem.
 

 
Atvērta diskusija caur performancēm par nedzirdīgo kustību vēsturi, izglītību, integrāciju, LNS stratēģisko darbību LNS kultūras centrā Rītausma, piedalās visu Latvijas nedzirdīgo kopienu līderi.
 
Labo prakšu un pieredžu apmaiņa, inovatīvi risinājumi nedzirdīgo integrācijas problēmu risinājumos, kompetenču grupu veidošana, dalībnieku pirmprezentācija
 
 
 
 Viesu uzrunas, diskusijas, noslēguma kafijas pauze
 
 

Saieta noslēgums
 
Projekta vadītājs – ArnoldsPavlins

_____________________________________________________________________________
Šis materiāls ir veidots ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.
Par šī materiāla saturu atbild atbildīgā par projekta publicitāti Ilze Kopmane

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas