18.09.2020
Vispārējā zīmju valodas lietošanas tiesību Harta
Pasaules Nedzirdīgo federācija izveidojusi vispārējo zīmju valodas lietošanas tiesību Hartu un aicina visus to parakstīt. To var izdarīt šeit: https://wfdeaf.org/charter/
- Ievads
- Mēs,
šīs Hartas parakstītāji, apstiprinām savu stingro apņemšanos veikt visus
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nedzirdīgo cilvēku iekļaušanu
sabiedrībā, viņu vajadzību, cieņas un cilvēktiesību atzīšanu, kā to
paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Konvencija par bērna
tiesībām, ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO
Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO
Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās Ilgtspējīgas
attīstības mērķi un visi citi starptautiskie cilvēktiesību līgumi.
- Mēs
uzsveram paradigmas maiņu no invaliditātes medicīniskā modeļa uz cilvēktiesībām
balstītu modeli saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti
tiesībām. Nedzirdīgajiem ir tādas pašas tiesības iesaistīties sabiedriskajā
dzīvē kā citiem pilsoņiem.
- Mēs
tiecamies nodrošināt nedzirdīgajiem līdzvērtīgas iespējas sabiedrībā,
publiskajā un privātajā dzīvē bez diskriminācijas, izmantojot zīmju
valodu, lai viņi varētu pilnīgi izmantot cilvēktiesības, civiltiesības,
kultūras un politiskās tiesības. Ar šo Hartu mēs atkārtoti apliecinām kolektīvo
gribu dot nedzirdīgajiem iespēju pašiem veidot savu likteni un iekļauties
sabiedrībā.
- Šīs
Hartas ietvaros tiesības uz zīmju valodas izmantošanu visiem ietver
nedzirdīgus cilvēkus, nedzirdīgus bērnus, nedzirdīgus jauniešus,
nedzirdīgas sievietes, nedzirdīgus vecos ļaudis, nedzirdīgas seksuālās
minoritātes, nedzirdīgus migrantus, nedzirdīgus-neredzīgus cilvēkus,
nedzirdīgu bērnu ģimenes, nedzirdīgu vecāku bērnus un citus cilvēkus, kas
ikdienā izmanto zīmju valodu, lai nodrošinātu viņiem pilnīgu un efektīvu
saskarsmi ar sabiedrību, tai skaitā nedzirdīgo kopienu, un pieeju
dažādiem pakalpojumiem, izmantojot zīmju valodu.
2.
Zīmju valoda
- Mēs no
visas sirds atbalstām un apņemamies veicināt Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūciju A/C.3/72/L.36/Rev.1, kas
atzīst 23. septembri par Starptautisko zīmju valodu dienu kā
Starptautiskās nedzirdīgo nedēļas daļu. Šāda atzīšana veicina nacionālās zīmju
valodas juridisku atzīšanu par oficiālu valsts valodu, līdzvērtīgi
nacionālajai runas un rakstu valodai.
- Mēs
uzskatām, ka nacionālās zīmju valodas atzīšanai ir noteicoša loma nedzirdīgo
iekļaušanai sabiedrībā. Nacionālā zīmju valoda ir pilnīga, sarežģīta un dabiska
valoda ar tām pašām lingvistiskajām īpašībām kā runas valoda, ieskaitot
fonētiskās, fonēmiskās, zilbju, morfoloģiskās, sintaktiskās, diskursa un
pragmatiskās īpašības. Tā ir nedzirdīgo bērnu dzimtā un dabiskā valoda.
Tā sniedz nedzirdīgiem bērniem iespēju iekļauties gan nedzirdīgo kopienā,
gan sabiedrībā, ļaujot viņiem veidot pašiem savu identitāti un kopienu.
- Mēs
atzīstam, ka nedzirdīgo kopiena sabiedrībā atrodas unikālā tiesību
krustpunktā, vienlaicīgi piederot lingvistiskajai un kulturālajai grupai,
kā arī invaliditātes kustībai. Nedzirdīgajiem ir sava identitāte,
galvenokārt saistīta ar savu nacionālo zīmju valodu un sociālajiem
sakariem, kas balstīti kopējā šīs valodas lietošanas pieredzē. Zīmju
valoda un nedzirdīgo kultūra stiprina daudzvalodību un ir veids, kā
globāli veicināt, sargāt un saglabāt valodu daudzveidību. Nedzirdīgie cilvēki
ir visās kultūras, lingvistiskajās un etniskajās minoritātēs, un
nedzirdīgo kopiena ir daudzveidīga, visu caurvijoša sabiedrība.
- Mēs ar
nožēlu pieminam 2. starptautisko nedzirdīgo izglītības konferenci
1880. gadā Milānā, Itālijā, kur tika pieņemta rezolūcija aizliegt
zīmju valodas izmantošanu nedzirdīgo bērnu izglītošanā. Tas radīja dziļi
paliekošas sekas valodas un lingvistisko tiesību ievērošanā nedzirdīgo kopienās visā pasaulē. Nedzirdīgajiem
tika liegtas pamata cilvēktiesības izmantot savu valodu.
- Mēs atzinīgi
novērtējam rezolūciju, ko pieņēma 21. starptautiskajā nedzirdīgo
izglītības konferencē Vankūverā, Kanādā, kur tika noraidīta Milānā
pieņemtā rezolūcija. Lai nodrošinātu, ka nedzirdīgo tiesības izmantot
zīmju valodu tiek respektētas un veicinātas visās dzīves sfērās, nedrīkst
aizmirst vēstures pieredzi.
- Mēs
apņemamies nodibināt zīmju valodas pētniecības centrus un iekļaut
nedzirdīgo studiju programmas universitātēs un citās mācību iestādēs.
3.
Saturīga zīmju valodas vide
- Mēs
atbalstām augstas kvalitātes izglītību nedzirdīgiem bērniem, ko var sasniegt,
tikai nodrošinot bilingvālu mācību procesu nacionālajā zīmju valodā un
nacionālajā rakstu valodā. Bilingvālajām skolām jāseko oficiālajai valsts
izglītības programmai un jānodrošina arī zīmju valodas un nedzirdīgo
kultūras mācīšana. Skolotājiem jāapgūst zīmju valoda dzimtās valodas
līmenī, un bērniem jāatrodas zīmju valodu izmantojošu vienaudžu un
cienījamu nedzirdīgu pieaugušo sabiedrībā.
- Mēs
uzsveram, cik nozīmīgas ir valdības apmaksātas zīmju valodas apmācības
nedzirdīgu bērnu ģimenēm. Zīmju valoda ir vienīgā valoda, ko nedzirdīgi
bērni var iemācīties dabiski un bez liekas piepūles un šī iemesla dēļ
ģimenēm ir jānodrošina iespēja apgūt šo valodu, lai spētu komunicēt ar
saviem nedzirdīgajiem bērniem. Valodas apguve agrā vecumā ir svarīga lasītprasmes
un izziņas spēju attīstībā bērniem - nedzirdīgajiem bērniem tā ir zīmju
valoda.
- Mēs uzsveram
zīmju valodas apguves nepieciešamību plašā cilvēku lokā, kam ikdienā var
rasties nepieciešamība sazināties ar nedzirdīgiem cilvēkiem. Zīmju
valodas apguve būtu jānodrošina veselības aprūpes darbiniekiem,
sociālajiem darbiniekiem, darba devējiem, pilsoņiem, skolotājiem,
ierēdņiem un citiem.
- Mēs rosinām
veicināt informācijas, komunikācijas un tehnoloģijas attīstību, lai nedzirdīgiem
cilvēkiem būtu ērti pieejami informācijas apmaiņas (starpnieka) pakalpojumi, tā skaitā
videozvanu, kas nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Atsevišķās
situācijās iespējams izmantot zīmju valodā runājošus avatārus, iepriekš
ierakstītas, vispārējas informācijas sniegšanai, taču tie nedrīkst
aizstāt profesionālus, kvalificētus zīmju valodas tulkus un tulkotājus.
4.
Līdzvērtīgas iespējas visiem nedzirdīgajiem
- Mēs
apņemamies veicināt nedzirdīgo iekļaušanu sabiedrībā, izmantojot darba
tirgu. Nedzirdīgo nodarbināšana ir būtiski svarīgi sociālā modeļa
ieviešanā, kas uzsvērts Ilgtspējīgas attīstības mērķos un Konvencijā par
personu ar invaliditāti tiesībām Nedzirdīgajiem ir jādod iespēja attīstīties
viegli pieejamā un pretimnākošā darba vidē. Iespēja izmantot zīmju valodu
ļautu nedzirdīgajiem izmantot savu potenciālu, un palielinātu viņu
līdzdalību un ieguldījumu sabiedrībā.
- Mēs
apņemamies finansēt, veicināt un atbalstīt kvalificētu un akreditētu
zīmju valodas tulku profesionalitāti un vieglu piekļuvi tulka
pakalpojumiem, kas garantēs nedzirdīgo iekļaušanos un dalību sabiedrībā.
Ir jāveido un jāattīsta zīmju valodas tulku sagatavošanas programma nedzirdīgo vadībā. . Nedzirdīgajiem
jābūt pieejamiem valsts apmaksātiem tulka pakalpojumiem visās dzīves
jomās. .
- Mēs
vēršam uzmanību uz to, ka nedzirdīgās sievietes netiek pietiekami
pārstāvētas un saskaras ar dubultu diskrimināciju, sava dzimuma un
invaliditātes dēļ. Ir jāpieņem īpaši mēri, lai nodrošinātu dzimumu
līdztiesību, daudzveidību un vienlīdzīgu iespēju iekļauties sabiedrībā un
lēmumu pieņemšanas procesā visiem nedzirdīgajiem.
- Mēs
apņemamies padarīt veselības aprūpes pakalpojumus un informāciju par
veselību, ieskaitot seksuālo un reproduktīvo veselības aprūpi,
psihiatrisko aprūpi un psihoterapiju pieejamu, izmantojot nacionālo zīmju
valodu. Vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei ir ļoti svarīga, lai dotu
nedzirdīgajiem iespēju pilnvērtīgi dzīvot un nodrošinātu, ka ikviens cilvēks
tiek cienīts, aizsargāts un novērtēts.
5.
Nedzirdīgo attīstība
- Mēs
uzsveram, cik svarīgs ir pietiekams finansējums nedzirdīgo organizācijām
spēju attīstīšanai un iespēju palielināšanai Tikai izmantojot zīmju
valodu, nedzirdīgie var stingri pastāvēt uz savām cilvēktiesībām.
- Mēs
vēršam uzmanību uz nepieciešamību pēc pietiekama finansējuma, lai varētu
attīstīt nedzirdīgo organizāciju spējas, īpaši Globālo Dienvidu valstīs.
Zināšanas dod nedzirdīgajiem iespēju, sadarbībā ar dažādām ieinteresētajām
personām, cīnīties par savu cilvēktiesību ievērošanu.
- Mēs uzskatām,
ka ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvus, saskaņotus un uzticamus datus par
nedzirdīgajiem pēc dzimuma, vecuma, izglītības, zīmju valodas prasmes,
invaliditātes, nodarbinātības un seksuālās orientācijas. Šādi dati ļautu
politikas veidotājiem iegūt precīzu pārskatu par situāciju, ar kādu
saskaras nedzirdīgie cilvēki, un ļautu veikt nepieciešamos uzlabojumus
atbilstoši viņu vajadzībām.
- Mēs apstiprinām
savu apņemšanos iesaistīt nedzirdīgos un viņu pārstāvošās organizācijas
Ilgtspējīgas attīstības mērķu un Konvencijas par personu ar invaliditāti
tiesībām mērķu plānošanā, realizācijā un ieviešanas uzraudzībā, un
apņemamies nodrošināt principa “Nekas par mums, bez mums” īstenošanu.
- Mēs
apņemamies saskaņot mūsu zīmju valodas veicināšanas stratēģiju un
politiku un nedzirdīgo iekļaušanu sabiedrībā ar Pasaules Nedzirdīgo
federācijas un šīs Hartas vērtībām un filozofiju.