Search form

18.09.2020

Drukāt

Vispārējā zīmju valodas lietošanas tiesību Harta

Photo

Pasaules Nedzirdīgo federācija izveidojusi vispārējo zīmju valodas lietošanas tiesību Hartu un aicina visus to parakstīt. To var izdarīt šeit: https://wfdeaf.org/charter/




  1. Ievads

 

    1. Mēs, šīs Hartas parakstītāji, apstiprinām savu stingro apņemšanos veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nedzirdīgo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, viņu vajadzību, cieņas un cilvēktiesību atzīšanu, kā to paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās Ilgtspējīgas attīstības mērķi un visi citi starptautiskie cilvēktiesību līgumi.
    2. Mēs uzsveram paradigmas maiņu no invaliditātes medicīniskā modeļa uz cilvēktiesībām balstītu modeli saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Nedzirdīgajiem ir tādas pašas tiesības iesaistīties sabiedriskajā dzīvē kā citiem pilsoņiem. 
    3. Mēs tiecamies nodrošināt nedzirdīgajiem līdzvērtīgas iespējas sabiedrībā, publiskajā un privātajā dzīvē bez diskriminācijas, izmantojot zīmju valodu, lai viņi varētu pilnīgi izmantot cilvēktiesības, civiltiesības, kultūras un politiskās tiesības. Ar šo Hartu mēs atkārtoti apliecinām kolektīvo gribu dot nedzirdīgajiem iespēju pašiem veidot savu likteni un iekļauties sabiedrībā.
    4. Šīs Hartas ietvaros tiesības uz zīmju valodas izmantošanu visiem ietver nedzirdīgus cilvēkus, nedzirdīgus bērnus, nedzirdīgus jauniešus, nedzirdīgas sievietes, nedzirdīgus vecos ļaudis, nedzirdīgas seksuālās minoritātes, nedzirdīgus migrantus, nedzirdīgus-neredzīgus cilvēkus, nedzirdīgu bērnu ģimenes, nedzirdīgu vecāku bērnus un citus cilvēkus, kas ikdienā izmanto zīmju valodu, lai nodrošinātu viņiem pilnīgu un efektīvu saskarsmi ar sabiedrību, tai skaitā nedzirdīgo kopienu, un pieeju dažādiem pakalpojumiem, izmantojot zīmju valodu. 

 

2.              Zīmju valoda

 

    1. Mēs no visas sirds atbalstām un apņemamies veicināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūciju A/C.3/72/L.36/Rev.1, kas atzīst 23. septembri par Starptautisko zīmju valodu dienu kā Starptautiskās nedzirdīgo nedēļas daļu. Šāda atzīšana veicina nacionālās zīmju valodas juridisku atzīšanu par oficiālu valsts valodu, līdzvērtīgi nacionālajai runas un rakstu valodai. 
    2. Mēs uzskatām, ka nacionālās zīmju valodas atzīšanai ir noteicoša loma nedzirdīgo iekļaušanai sabiedrībā. Nacionālā zīmju valoda ir pilnīga, sarežģīta un dabiska valoda ar tām pašām lingvistiskajām īpašībām kā runas valoda, ieskaitot fonētiskās, fonēmiskās, zilbju, morfoloģiskās, sintaktiskās, diskursa un pragmatiskās īpašības. Tā ir nedzirdīgo bērnu dzimtā un dabiskā valoda. Tā sniedz nedzirdīgiem bērniem iespēju iekļauties gan nedzirdīgo kopienā, gan sabiedrībā, ļaujot viņiem veidot pašiem savu identitāti un kopienu.
    3. Mēs atzīstam, ka nedzirdīgo kopiena sabiedrībā atrodas unikālā tiesību krustpunktā, vienlaicīgi piederot lingvistiskajai un kulturālajai grupai, kā arī invaliditātes kustībai. Nedzirdīgajiem ir sava identitāte, galvenokārt saistīta ar savu nacionālo zīmju valodu un sociālajiem sakariem, kas balstīti kopējā šīs valodas lietošanas pieredzē. Zīmju valoda un nedzirdīgo kultūra stiprina daudzvalodību un ir veids, kā globāli veicināt, sargāt un saglabāt valodu daudzveidību. Nedzirdīgie cilvēki ir visās kultūras, lingvistiskajās un etniskajās minoritātēs, un nedzirdīgo kopiena ir daudzveidīga, visu caurvijoša sabiedrība.
    4. Mēs ar nožēlu pieminam 2. starptautisko nedzirdīgo izglītības konferenci 1880. gadā Milānā, Itālijā, kur tika pieņemta rezolūcija aizliegt zīmju valodas izmantošanu nedzirdīgo bērnu izglītošanā. Tas radīja dziļi paliekošas sekas valodas un lingvistisko tiesību ievērošanā  nedzirdīgo kopienās visā pasaulē. Nedzirdīgajiem tika liegtas pamata cilvēktiesības izmantot savu valodu.
    5. Mēs atzinīgi novērtējam rezolūciju, ko pieņēma 21. starptautiskajā nedzirdīgo izglītības konferencē Vankūverā, Kanādā, kur tika noraidīta Milānā pieņemtā rezolūcija. Lai nodrošinātu, ka nedzirdīgo tiesības izmantot zīmju valodu tiek respektētas un veicinātas visās dzīves sfērās, nedrīkst aizmirst vēstures pieredzi.
    6. Mēs apņemamies nodibināt zīmju valodas pētniecības centrus un iekļaut nedzirdīgo studiju programmas universitātēs un citās mācību iestādēs.

 

3.              Saturīga zīmju valodas vide

    1. Mēs atbalstām augstas kvalitātes izglītību nedzirdīgiem bērniem, ko var sasniegt, tikai nodrošinot bilingvālu mācību procesu nacionālajā zīmju valodā un nacionālajā rakstu valodā. Bilingvālajām skolām jāseko oficiālajai valsts izglītības programmai un jānodrošina arī zīmju valodas un nedzirdīgo kultūras mācīšana. Skolotājiem jāapgūst zīmju valoda dzimtās valodas līmenī, un bērniem jāatrodas zīmju valodu izmantojošu vienaudžu un cienījamu nedzirdīgu pieaugušo sabiedrībā.
    2. Mēs uzsveram, cik nozīmīgas ir valdības apmaksātas zīmju valodas apmācības nedzirdīgu bērnu ģimenēm. Zīmju valoda ir vienīgā valoda, ko nedzirdīgi bērni var iemācīties dabiski un bez liekas piepūles un šī iemesla dēļ ģimenēm ir jānodrošina iespēja apgūt šo valodu, lai spētu komunicēt ar saviem nedzirdīgajiem bērniem. Valodas apguve agrā vecumā ir svarīga lasītprasmes un izziņas spēju attīstībā bērniem - nedzirdīgajiem bērniem tā ir zīmju valoda.
    3. Mēs uzsveram zīmju valodas apguves nepieciešamību plašā cilvēku lokā, kam ikdienā var rasties nepieciešamība sazināties ar nedzirdīgiem cilvēkiem. Zīmju valodas apguve būtu jānodrošina veselības aprūpes darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, darba devējiem, pilsoņiem, skolotājiem, ierēdņiem un citiem.
    4. Mēs rosinām veicināt informācijas, komunikācijas un tehnoloģijas attīstību, lai nedzirdīgiem cilvēkiem būtu ērti pieejami informācijas apmaiņas (starpnieka) pakalpojumi, tā skaitā videozvanu, kas nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Atsevišķās situācijās iespējams izmantot zīmju valodā runājošus avatārus, iepriekš ierakstītas, vispārējas informācijas sniegšanai, taču tie nedrīkst aizstāt profesionālus, kvalificētus zīmju valodas tulkus un tulkotājus.

 

4.              Līdzvērtīgas iespējas visiem nedzirdīgajiem

 

    1. Mēs apņemamies veicināt nedzirdīgo iekļaušanu sabiedrībā, izmantojot darba tirgu. Nedzirdīgo nodarbināšana ir būtiski svarīgi sociālā modeļa ieviešanā, kas uzsvērts Ilgtspējīgas attīstības mērķos un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām Nedzirdīgajiem ir jādod iespēja attīstīties viegli pieejamā un pretimnākošā darba vidē. Iespēja izmantot zīmju valodu ļautu nedzirdīgajiem izmantot savu potenciālu, un palielinātu viņu līdzdalību un ieguldījumu sabiedrībā.
    2. Mēs apņemamies finansēt, veicināt un atbalstīt kvalificētu un akreditētu zīmju valodas tulku profesionalitāti un vieglu piekļuvi tulka pakalpojumiem, kas garantēs nedzirdīgo iekļaušanos un dalību sabiedrībā. Ir jāveido un jāattīsta zīmju valodas tulku  sagatavošanas  programma nedzirdīgo vadībā. . Nedzirdīgajiem jābūt pieejamiem valsts apmaksātiem tulka pakalpojumiem visās dzīves jomās. .
    3. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka nedzirdīgās sievietes netiek pietiekami pārstāvētas un saskaras ar dubultu diskrimināciju, sava dzimuma un invaliditātes dēļ. Ir jāpieņem īpaši mēri, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, daudzveidību un vienlīdzīgu iespēju iekļauties sabiedrībā un lēmumu pieņemšanas procesā visiem nedzirdīgajiem.
    4. Mēs apņemamies padarīt veselības aprūpes pakalpojumus un informāciju par veselību, ieskaitot seksuālo un reproduktīvo veselības aprūpi, psihiatrisko aprūpi un psihoterapiju pieejamu, izmantojot nacionālo zīmju valodu. Vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei ir ļoti svarīga, lai dotu nedzirdīgajiem iespēju pilnvērtīgi dzīvot un nodrošinātu, ka ikviens cilvēks tiek cienīts, aizsargāts un novērtēts.

 

5.              Nedzirdīgo attīstība

 

    1. Mēs uzsveram, cik svarīgs ir pietiekams finansējums nedzirdīgo organizācijām spēju attīstīšanai un iespēju palielināšanai Tikai izmantojot zīmju valodu, nedzirdīgie var stingri pastāvēt uz savām cilvēktiesībām.
    2. Mēs vēršam uzmanību uz nepieciešamību pēc pietiekama finansējuma, lai varētu attīstīt nedzirdīgo organizāciju spējas, īpaši Globālo Dienvidu valstīs. Zināšanas dod nedzirdīgajiem iespēju, sadarbībā ar dažādām ieinteresētajām personām, cīnīties par savu cilvēktiesību ievērošanu.
    3. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvus, saskaņotus un uzticamus datus par nedzirdīgajiem pēc dzimuma, vecuma, izglītības, zīmju valodas prasmes, invaliditātes, nodarbinātības un seksuālās orientācijas. Šādi dati ļautu politikas veidotājiem iegūt  precīzu pārskatu par situāciju, ar kādu saskaras nedzirdīgie cilvēki, un ļautu veikt nepieciešamos uzlabojumus atbilstoši viņu vajadzībām.
    4. Mēs apstiprinām savu apņemšanos iesaistīt nedzirdīgos un viņu pārstāvošās organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām mērķu plānošanā, realizācijā un ieviešanas uzraudzībā, un apņemamies nodrošināt principa “Nekas par mums, bez mums”  īstenošanu.
    5. Mēs apņemamies saskaņot mūsu zīmju valodas veicināšanas stratēģiju un politiku un nedzirdīgo iekļaušanu sabiedrībā ar Pasaules Nedzirdīgo federācijas un šīs Hartas vērtībām un filozofiju.

Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas