Search form

04.01.2011

Drukāt

Nedzirdība? Tas nav šķērslis sava talanta apliecināšanai


   Astoņpadsmit gadu jaunā krievu gleznotāja

Viņa dzird krāsu skaņu – tik daiļrunīgi par jauno talantīgo mākslinieci Jeļenu Minaškinu raksta Krievijas prese. Jeļena ir nedzirdīga kopš dzimšanas. Pašlaik viņai ir tikai 18 gadi, bet viņa jau kļuvusi par Krievijas jaunāko glezniecības slavenību. Nesen milzīgu publikas interesi izsauca viņas gleznu personālizstāde Maskavā.

Neskatoties uz jaunību, meitenes talants ir novērtēts jau agrāk – viņa saņēmusi daudzas balvas gan Krievijas, gan starptautiskās izstādēs. Jeļena apbalvota ar akadēmiķa D.Ļihačeva Zvaigzni, saņēmusi Krievu muzeja speciālo prēmiju un „Grand Prix” starptautiskajā mākslas festivālā „Bētlemes zvaigzne”.
Jeļena bieži papildina savas zināšanas ārzemēs piedaloties meistarklasēs. Kļūt par atzītu mākslinieci nedzirdīgajai meitenei palīdzēja nesavtīgs ģimenes locekļu atbalsts. Jeļenas māte arī ir pazīstama gleznotāja un, lielāko tiesu pateicoties tieši viņai arī viņa nu ir kļuvusi par ievērojamu mākslinieci.
 
Pēc VES materiāliem sagatavoja: Pēteris Vilisters
 
 
Nedzirdīga māksliniece gleznās ataino Dieva varenību
 
Evaņģēlija sludināšana ir viena no kristiešu prioritātēm. Kristieši uzskata to par savu pienākumu. Mākslas un grafikas nedzirdīgā māksliniece Lorēna Palma šajā nolūkā izmanto savu talantu, lai ar citiem dalītos savā ticībā.
 
Esot nedzirdīgai, Lorēnai ir grūtības komunicēt ar citiem studentiem – bez tulka klātbūtnes viņa ar kursabiedriem sazinās sarakstoties, taču, redzot viņas mākslas darbus, daudzi studenti pamana un saprot viņas kaislību un Dieva mīlestību. Visbiežāk viņa izmanto sarkano, dzelteno un zilo krāsu toņus.
 
Viņas vizuālā pasaule, grūtības un ticība tiek attēlota, uz audekla gleznojot ar izteiktu rūpību. Nekas nespēj viņu izsist no līdzsvara, kad viņa glezno.
 
 „Zinu, ka Dievs ir ar mani. Pateicos Viņam, ka viņš mani svētījis un devis talantu gleznot,” stāsta Palma. „Es gleznoju Dievu, jo Viņš ir visu varens, Viņš mani apveltījis ar šo spēju radīt, tāpēc pateicos par to un caur savām gleznām cenšos palīdzēt citiem cilvēkiem rast ticību Dievam.”
 
Māksliniece 1995. gadā no Meksikas emigrējusi uz Teksasu, Elpaso (ASV), kur skolu sistēma nedzirdīgajiem ir draudzīgāka. Pirms tam mācījusies masu skolā, kurā kopumā bijuši 25 nedzirdīgie un algots zīmju valodas tulks.
„Atceros, biju vienīgā nedzirdīgā klasē. Likās, ka visi uz mani skatās. Es ienīdu sēdēšanu priekšā un skatīšanos uz tulku. Pirmais gads bija briesmīgs. Neviens nezināja zīmju valodu. Dzirdīgi bērni nepazina nedzirdīgo kultūru, tamdēļ baidījās ar mani kontaktēties.”
 
Pēc pilsonības saņemšanas viņai atkal būs iespēja apciemot savu ģimeni un radus. Viņas mērķis ir palīdzēt savai ģimenei un baznīcai.
„Mans tēvocis ir mācītājs. Diemžēl viņam nav izglītības, lai spētu savai draudzei izskaidrot daudzas lietas, tāpēc vēlos gleznās atainot Bībeles stāstus, lai cilvēkiem tā būtu vieglāk saprotama. Vēlos, lai cilvēki iepazīst Dievu. Daudzi saka:, Dievs mani ignorē, tāds nemaz nepastāv. Taču Dievs vēlas personiskas attiecības ar katru, kas tam tic. Arī es biju pazaudējusi savu ceļu dzīvē, jutos slikti un biju nomākta. Kad ierados baznīcā, pirmoreiz jutos satraukta: tur bija daudz dzirdīgo, tikai daži nedzirdīgie un tulks. Bija grūti iepazīties un uzsākt pirmos kontaktus.”
 
Taču nu jau pagājuši 4 gadi, šobrīd Lorēna jūtas labi un apmierināta ar  savu dzīvi.

Domādama par nākotni, Lorēna Palma stāsta: „Man patīk gleznot ar eļļas krāsām, taču šāda māksla tirgū nav pieprasīta, tāpēc vairāk pievērsīšos grafiskajam dizainam. Atgriezties Meksikā nevēlos. Meklējot darbu, man jābūt pašpārliecinātai, pat nedaudz agresīvai, vairāk jāpastāv par sevi. Nevaru iet „lielajā pasaulē” un gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. ”


 
Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas