15.03.2018
Fantastiski un neaizmirstami piedzīvojumi Erasmu+ jauniešu apmaiņas projektā “Language of tolerance” (foto)
No 2018.gada 24.februāra līdz 4.martam Polijā, Poroninas pilsētiņā norisinājās Erasmus+ projekts “Language of tolerance” (no angļu valodas – “Iecietības valoda”), kurā piedalījās 12 jaunieši no Latvijas, 8 jaunieši no Itālijas un 22 jaunieši no Polijas. Projekta organizētāji un realizētāji bija jaunieši no organizācijas Fundacja “Manufaktura Dobrych Pomysłów” prezidenta Davida Ignalska vadībā.
Šī projekta galvenā tēma bija valodu barjeras pārvarēšana, iecietības, draudzības veidošana savā starpā, veicot sportiskās aktivitātes brīvā dabā un sporta zālē, sadarbība jauktās grupās, gatavojot ēst, diskutējot, veicot radošus uzdevumus un izziņas gājienus.
Ar citu valstu jauniešiem komunikācija notika starptautiskajās zīmēs, (paldies starptautisko zīmju tulkam – Armandam), taču, veidojot ciešāku saskarsmi un draudzību, neizpalika brīži, kad mācījāmies arī citu tautu zīmju valodu, ar surdotulka starpniecību veidojām saskarsmi un kontaktējāmies arī ar dzirdīgajiem jauniešiem. Ieva pašmācības ceļā apguva poļu sarunvalodas pašus pamatus, lai būtu vieglāk komunicēt ar poļiem. Tika gūta ļoti vērtīga pieredze, veidojās jauni kontakti un, protams, draudzība.
Tās bija 9 brīnišķīgas dienas, kurās caur sportiskām aktivitātēm un darbošanos grupās pārvarējām valodu barjeru ar “iecietības valodu”. Liels prieks par mūsu fantastisko un saliedēto komandu, kuras līderis bija Armands Hildebrants un jaunieši Ivonna Babiško, Huberts Bērziņš, Jānis Brička, Ralfs Liepiņš, Arnis Stirāns un surdotulks Ieva Strode. Mums bija liels prieks par Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centra jauniešiem – tie bija Paula Terehova, Laura Šlosa, Rūta Aizupiete, Terēze Priedola, Jānis Norberts Krauja, kuri ļoti čakli apguva latviešu zīmju valodu.
Tik īsā laikā no pavisam svešiem jauniešiem kļuvām par ļoti saliedētiem, nešķiramiem, vienoti kā vienā ģimenē. Mēs visi atzīstam, ka šīs dienas bija vienas no brīnišķīgākām dienām dzīvē.
Sākums vienmēr ir grūts, īpaši juniešiem, kuriem nebija pieredzes komunicēt zīmju valodā. Sākumā visus vienmēr pavada nedrošība un bailes veidot saskarsmi, taču, dodoties aktivitātēs un visur piedaloties, notiek izmaiņas mūsos. Līdzīgi kā pasakās ar laimīgām beigām, arī mūsu “Polijas pasaka” ir beigusies ļoti laimīgi, kurai gaidām turpinājumu citā “pasakā”. Ļoti ceram satikties, ja ne ikdienā, tad vismaz kādā citā projektā.
Huberts Bērziņš: “Es piedalījos pirmoreiz. Sākumā domāju, ka būs garlaicīgi, taču, nē, tas bija jautri un fantastiski. Prieks, ka man ir jauni draugi no Polijas un Itālijas. Es nedaudz iemācījos poļu un itāļu zīmju valodu. Mans sapnis ir kļūst par šoferi. Esmu priecīgs, ka Polijas šoferis atļāva man tikt pie autobusa stūres! Mani interesēja informācija par veselīgu uzturu, un arī mūsu grupa ar citiem dalībniekiem kopā gatavoja veselīgus ēdienus, kuri bija garšīgi. Bija patīkama atpūta SPA. Slēpoju pa skaistiem kalniem, man bija mazliet grūti, tomēr patika. Dienas noslēgumā bija interesantas un jautras spēles. Man prieks, ka ieguvu daudz patīkamu emocijuun jaunu pieredzi.”
Ivonna Babiško: “Es arī piedalījos projektā pirmoreiz. Esmu laimīga. Tiešām tur viss bija lieliski, un es ieguvu pozitīvas emocijas. Šie notikumi vienmēr paliks manā atmiņā. Poroninas mazpilsētiņa bija ļoti skaista. Visas aktivitātes man patika, īpaši, kad pēc aktivitātēm uznāca tāds nogurums un bija ļoti labs miegs. SPA apmeklējums (Terma Bukowina Tatrzańska) bija romantisks un fantastisk. Iepazīt citu valstu kultūru vakaru pasākumos bija interesanti. Esmu priecīga par Jūrmalas jauniešiem, jo ar citem jauniešiem bija viegli komunicēt, izmantojot latviešu zīmju valodu. Jūrmalas jaunieši ļoti centās iemācīties latviešu zīmju valodu. Es lepojos par mūsu komandu, kā ļoti visgudru, aktīvu un savstarpēji izpalīdzīgu. Guvām labu pieredzi šajā projektā.”
Sirsnīgs paldies līderim Armandam Hildebrantam, jo viņš uzaicināja mūs nometnē Erasmus+ "Language of tolerance" projektā, un tulkam Ievai Strodei.
Laura Šlosa: “Pirms braukt uz tikšanos es nezināju, cik lieliska šī nedēļa būs. Visi nedzirdīgie bija ļoti jautri, saprotoši un izpalīdzīgi. Ar viņiem bija diezgan viegli sazināties, jo, ja mēs kaut ko gribējām viņiem parādīt gājām, pie Ievas, prasījām kā tas ir zīmju valodā, un uzreiz skrējām zīmi atrādīt. Tas bija ļoti ļoti interesanti. Ieva bija vienkārši lielisks tulks un draugs. Viņa viennozīmīgi tur strādāja vairāk par visiem, un par to viņai simtiem aplausu. Pats projekts arī bija interesants. Man patika aktivitātes ārpus viesu nama un vadītājs Antonijs. Viņš bija ļoti jautrs. Itāļi arī bija ļoti interesanti kompanjoni šajā projektā. Diemžēl ar poļiem neizdevās ļoti sadraudzēties, bet es domāju, ka pie tā ir vainīgas atšķirīgās mentalitātes. Projekta beigās atvadījāmies no visiem ar asarām, jo tas bija patiešām lielisks, emocijām un atmiņām pārpilns laiks.”
Rūta Aizupiete: “Sākumā es nezināju, ko gaidīt. Biju saskārusies ar nedzirdīgajiem citā projektā, bet mums nebija īsti laba komunikācija savā starpā. Pirms šī projekta pazinu vienu nedzirdīgo. Kad sākās projekts, visi jaunieši izrādījās ļoti, ļoti jauki un superīgi! Un man ļoti patika ar viņiem komunicēt. Nu vismaz mēģināt. un tas deva lielu motivāciju mācīties kārtīgi zīmju valodu. Un es tiešām centos (un joprojām to daru)! Un ar katru dienu tie cilvēki kļuva arvien mīļāki! Tiešām ļoti priecājos, ka piedalījos šajā projektā, jo tas lika man daudz domāt un pavēra citādāku skatījumu uz dzīvi.”
Teksts: Ieva Strode, Armands Hildebrants
Foto: Projekta dalībnieka foto arhīvs
