Search form

06.06.2013

Drukāt

Latviešu nedzirdīgie celtnieki britu nedzirdīgo ziņu portālam slavē LNS aktivitātes

Photo

Lielbritānijas neatkarīgais nedzirdīgo ziņu un nedzirdīgo bloga portāls „The Limping Chicken” stāsta par diviem latviešu nedzirdīgajiem celtniekiem – Vladimiru Kruminu un Rolandu Barkanu, kas dzīvo un strādā Anglijā.


Viņus intervēja Endijs  Palmers, portāla redaktors, un sarunu palīdzēja tulkot mūsu tautiete Agnese Kamare.
 
Kā Lielbritānijas neatkarīgajam nedzirdīgo ziņu portālam radās ideja intervēt mūsējos, par to stāsta A. Kamare: Mani ar Endiju, raksta autoru un bloga redaktoru, iepazīstināja mana britu zīmju valodas skolotāja. Vienā vakarā trijatā sēdējām krogā un runājāmies. Tā kā Endijs pats ir no nedzirdīgo ģimenes, viņu interesē nedzirdīgo dzīve.
 
 Es stāstīju par to, kāpēc esmu šeit un kas ir mani draugi – par latviešu nedzirdīgajiem. Kad teicu, ka Pīterboro ir apmēram 30 mūsējo, viņš bija ļoti pārsteigts: "Kā? Tik daudz? Un kur jūs visi esat "ielīduši"? Nevienu neesmu saticis nedzirdīgo pasākumos. Te ir ideja rakstam!"
 
 Rolands apmeklēja futbola treniņu, un tur es viņu iepazīstināju ar Endiju. Vēlāk arī Vova (Vladimirs) nāca uz futbola treniņu un Rolands iepazīstināja viņus. Endijs palūdza, lai sameklēju 3 nedzirdīgos, kas piekristu intervijai. Kāds bija aizņemts, kāds nevarēja ierasties, tā nu sanāca tikai divi – Vova un Rolands. Tikāmies –  sēdējām, dzērām tēju, ēdām mājās ceptu ābolu pīrāgu un tērzējām.”
 
Nedzirdīgo portāls „The Limping Chicken” ir pašu nedzirdīgo izveidota mājaslapa. Tajā vienmēr atrodami nedzirdīgo pašu piedzīvotie notikumi, raksti, dažādas lietas par un ap nedzirdīgo dzīvi, notikumiem, viedokļiem.
 
Lūk, te būs E. Palmera intervija ar Rolandu un Vladimiru.
 
Vladimirs Krumins un Rolands Barkans ir kvalificēti celtnieki no Latvijas. Kā daudzi austrumeiropieši, arī abi jaunie vīrieši devās uz Angliju darba un labākas dzīves meklējumos. Turklāt abi ir nedzirdīgie no tā sauktā „latviešu nedzirdīgo viļņa”, kas atplūdis uz salīdzinoši nelielo Pīterboro pilsētiņu Anglijas austrumos.
 
2008. gadā Latvija piedzīvoja nopietnu ekonomisko krīzi, un tā bija daudz smagāka nekā Britu salās. Nacionālais kopprodukts samazinājās par 18%, dzīves līmenis strauji kritās. Kaut arī Latvija palēnām izkļūst no krīzes, Vladimirs un Rolands joprojām dzīvo Anglijā.
 
 „Mēs esam te ieradušies, lai strādātu,” stāsta Rolands. „Latvijā joprojām ir nopietnas problēmas ar bezdarbu. It īpaši nedzirdīgajiem ir ārkārtīgi sarežģīti atrast piemērotu darbu, bet Anglijā mēs bez īpašām grūtībām dabūjām darbu rūpnīcā. Pirms krīzes gandrīz visi nedzirdīgie latviešu vīrieši bija nodarbināti celtniecībā, galvenokārt iekšdarbos – krāsošanā un flīzēšanā. Sākoties krīzei, zaudēju darbu un ilgāku laiku biju bezdarbnieks. Tāpēc tagad esmu šeit,” turpina Rolands.
 
Vietējā augļu pārstrādes uzņēmumā strādā gandrīz puse no visas Pīterboro nedzirdīgo latviešu kopienas. Tas ir tāpēc, ka rūpnīcas vadība labprāt pieņem darbā nedzirdīgos.
 
„Mūsu rūpnīcā strādā kādi 14 nedzirdīgie latvieši. Iekārtoties darbā šajā vietā nebija grūti, diemžēl citi uzņēmumi nav tik pretimnākoši. Mūsu uzņēmuma vadošie darbinieki labprāt strādā ar nedzirdīgajiem, bet domāju, ka tas ir arī tāpēc, ka latvieši pierādījuši, ka viņi ir labi strādnieki,” sarunu turpina Vladimirs.
 
Kopā Pīterboro strādā apmēram 30 nedzirdīgie latvieši, neskaitot viņu sievas, draudzenes un bērnus. Pavisam Lielbritānijā tie varētu būt kādi 70 latviešu nedzirdīgie, tātad gandrīz puse no tiem dzīvo un strādā šeit.  Vladimirs turpina stāstīt, ka Latvijā minimālā alga ir ap 300 sterliņu mārciņām, bet Lielbritānijā cilvēki saņem vismaz trīs reizes vairāk. Neraugoties uz to, ka Anglijā ir augstāks dzīves līmenis, viņš vēlas atgriezties dzimtenē. Vladimirs piebilst, ka viņa sieva par to sapņo vēl vairāk, diemžēl pagaidām jaunā ģimene to nevar atļauties.
 
Britu nedzirdīgo portāls piemin, ka Latvijā ir ļoti spēcīga nedzirdīgo kopiena. Latvijas Nedzirdīgo savienībā esot ap 3000 biedriem, un organizācija rīkojot lielu skaitu pasākumu visā valstī. Viņi to salīdzina ar stāvokli Anglijā pirms daudziem gadiem. Pašlaik britu nedzirdīgo kopiena vājinājusies sakarā ar kohleāro implantu un digitālo dzirdes aparātu arvien plašāku izmantošanu.
 
Abi jaunie vīrieši uzsver, ka Latvijā nedzirdīgajiem ir interesantāka dzīve: „ LNS izveidojusies ļoti bagāta kultūras dzīve – melodeklamācijas, nedzirdīgo teātra iestudējumi, kopīgas ballītes – piemēram Ziemassvētkos un latviešu nacionālajos svētkos Līgo. Tāpat Latvijā labi attīstīts nedzirdīgo sports – basketbols, futbols, biljards, boulings un citi sporta veidi.”
 
Rīgā uz ielām bieži var redzēt cilvēkus, kas sarunājas zīmju valodā, Lielbritānijā tas ir retums. Abi latvieši jau prot arī britu zīmju valodu, bet būtu priecīgi, ja angļu nedzirdīgie mācētu sarunāties starptautiskajās zīmēs, tad būtu daudz vieglāk sazināties.
 
Kaut arī Vladimirs un Rolands pašlaik dzīvo tūkstošiem kilometru no dzimtenes, Latviju viņi uzskata par savām īstajām mājām. Viņi cer atgriezties un turpināt darbu celtniecībā,  atkal aktīvi  iekļaujoties latviešu nedzirdīgo kopienas dzīvē. Tieši tas viņiem pietrūkst visvairāk.
 
„Pašlaik mēs esam šeit un cītīgi strādājam, tomēr daudz labāk gribētu darboties savā īstajā profesijā savā zemē,” sarunu noslēdzot portālam „The Limping Chicken”,  uzsver Rolands.
 
 
 
Sagatavoja: Informācijas centrs

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas