Pirms tam ES prezidentūra pusgadu bija Īrijas rokās, pēc Lietuvas stafeti pārņems Grieķija. Tā ir Lietuvas pirmā prezidentūra kopš mūsu kaimiņvalsts 2004.gada 1.maijā (kopā ar Latviju un Igauniju) kļuvusi par ES dalībvalsti.

 

 Lietuva ir pirmā Baltijas valsts, kurai ticis šāds gods. Par Eiropas Savienības prezidējošām valstīm tās kļūst rotācijas kārtībā (pašlaik ES ir jau 28 valstis), un tās mainās ik pēc sešiem mēnešiem. 

 

 

Dalībvalsts, kura pilda ES prezidentūras pienākumus, vienlaikus ir arī ES padomes priekšsēdētāja un atbild par sarunu procesa virzīšanu un vienošanās veicināšanu starp ES valstīm par aktuālajiem jautājumiem. Šī ir beidzamā prezidentūra pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunas Eiropas Komisijas ievēlēšanas, tāpēc Lietuvas prezidentūras darba grafiks ir īpaši saspringts, jo ir vēlme pabeigt vairāku svarīgu problēmu risināšanu.

 

Grieķijas prezidentūras, kas sāksies nākamā gada 1. janvārī, galvenais uzdevums būs sagatavošanās Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vēlēšanām 2014.gada maijā.

 

Īrijas prezidentūras galvenais mērķis bija jaunā Daudzgadu finanšu ietvara (budžeta) 2014. – 2020. gadam izstrāde un saskaņošana, un tas tika pieņemts Eiropas Parlamenta sēdē Strasbūrā š.g. februārī. Lietuvas prezidentūras laikā plānots pieņemt vairāk nekā 70 tiesību aktus, kas noteiks budžeta līdzekļu sadali pa fondiem.

 

 Šie lēmumi būs ļoti svarīgi arī Eiropas nedzirdīgo kopienai

 

EUD lielāko daļu līdzekļu savas darbības īstenošanai saņem no Eiropas Komisijas. EUD darbojas, saņemot ES publisko finansējumu un bez Daudzgadu finanšu ietvara (DFI) līdzekļu konkrētas sadales lēmumiem nevarēs veiksmīgi turpināt darbu Eiropas līmenī, no kā labumu gūst zīmju valodas lietotāji visā Eiropā.

 

Lietuvas Republika savā prezidentūras programmā norādījusi, ka vēlas panākt progresu saistībā ar priekšlikumiem Eiropas padomes direktīvai, kas paredz ieviest vienlīdzīgas attieksmes principu pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no reliģiskās piederības vai citas pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (Anti diskriminācijas direktīva). Tomēr to varēs izdarīt tikai pēc tam, kad likumā būs iestrādāta romu (čigānu) integrācijas pakete.

 

EUD aicina Eiropas Komisiju strādāt pie minētās paketes izveides, bet vienlaikus aicina Lietuvas prezidentūru rīkoties un pieņemt direktīvu,  jo tā ir būtiska, lai varētu īstenot pilnīgu un vienlīdzīgu pilsoņu tiesību ievērošanu, it īpaši ņemt vērā, ka 2013.gads pasludināts par Eiropas Pilsoņa gadu.

 

EUD ir gandarīta, ka sadarbībā ar Eiropas līmeņa „jumta” organizāciju Eiropas cilvēku ar īpašām vajadzībām forums notiks speciāla, invaliditātes jautājumiem veltīta konference. EUD cer, ka šī konference palīdzēs veidot labāku izpratni par problēmām, ar ko saskaras nedzirdīgie eiropieši nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos. Īrijai izdevās panākt DFI pieņemšanu, tagad EUD cer, ka Lietuva, tās prezidentūras laikā turpinās iesāktos darbus.

 

 

Sagatavoja: Informācijas centrs