11.05.2015
Kādi ir EUD sasniegumi un turpmākie uzdevumi
15. – 17. maijā Rīgā notiks Eiropas Nedzirdīgo organizācijas (EUD) organizēts plašs pasākumu komplekss ar semināru un EUD Ģenerālo asambleju. Turklāt arī EUD šogad rudenī atzīmēs savas pastāvēšanas apaļo jubileju – 30. gadskārtu. Šajā sakarā „Kopsolī” uz dažiem jautājumiem lūdza atbildēt EUD prezidentu MARKU JOKINENU.
Ar kādiem sasniegumiem savienība sagaida savus svētkus? Lūdzu, nosauciet svarīgākos rezultātus, ko EUD izdevies sasniegt 30 gadu pastāvēšanas laikā!
Jā, EUD ir cīnījusies par nedzirdīgo cilvēku tiesībām gandrīz 30 gadus un tādējādi atrodas unikālā pozīcijā, lai, uzstājoties augsta līmeņa pasākumos, panāktu pēc iespējas plašāku zīmju valodas redzamību un pielietojamību visās jomās.
Esam vienīgā organizācija, kas Eiropas līmenī pārstāv vairāk nekā 1 miljonu nedzirdīgo zīmju valodas lietotāju visās 28 ES dalībvalstīs, arī Islandi, Norvēģiju, Šveici, un asociētos locekļus Turcijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Izraēlā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas republikā. Nevienai citai Eiropas līmeņa organizācijai nav šādas līdzīgas pieredzes un zināšanu, it īpaši zīmju valodā.
Nozīmīgākais sasniegums – Eiropas Parlamenta rezolūcija par nedzirdīgo cilvēku zīmju valodas oficiālu atzīšanu (1988) katrā tās dalībvalstī, skaidri norādot, ka tulkošana zīmju valodā jāuzskata par profesiju, attiecīgi nodrošinot pilna laika zīmju valodas tulku apmācības un nodarbinātības programmas katrā dalībvalstī nacionālo valstu nedzirdīgo asociāciju atbildībā.
Nedzirdīgo asociāciju kustības rezultātā 2010. gada 19. novembrī tika parakstīta „Briseles Deklarācija par zīmju valodu Eiropas Savienībā”, ko konferencē par zīmju valodas iekļaušanu likumdošanā organizēja EUD un Dr. Adams Kosa, pirmais nedzirdīgais Eiroparlamenta deputāts. Briseles deklarāciju parakstīja Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) prezidents Marku Jokinens, Adams Kosa, pārstāvji no EUD un tās dalībvalstu starptautiskām surdotulku apvienībām. Deklarācijas pamatā vienlīdzības principa ievērošana attiecībā uz nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem zīmju valodas lietotājiem, apstiprinot viņu tiesības brīvi pārvietoties dalībvalstīs kā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.
Lielākā EUD noorganizētā kampaņa sociālajos tīklos ir Rakstiskā deklarācija 112 par avārijas dienestu aizsniedzamību nedzirdīgajiem eiropiešiem, kur izdevies uzstādīt rekordu, šai deklarācijai savācot parakstus no 483 eiroparlamentāriešiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam.
Kādi uzdevumi EUD izvirzīti turpmākajam darbam?
Turpinās darbs zīmju valodas atzīšanas nostiprināšanā, kam ir liela nozīme nedzirdīgo pilsoņu pilntiesīgā līdzdalībā sabiedriski politiskās norisēs, kā arī surdotulku pieejamības veicināšanā, īstenojot savas tiesības uz izglītību un nodarbinātību, lai vairotu labumu ES un visai sabiedrībai kopumā.
Nepieciešams palielināt nedzirdīgiem cilvēkiem vispārēju pieejamību informācijai zīmju valodā visā Eiropā un tās iestādēs. Jānodrošina vienlīdzīgas tiesības viņiem attiecībā uz pārvietošanās brīvību un ES iekšējā tirgus izmantošanu, īpaši saistībā ar darbu un izglītību.
Kas ir EUD galvenie sadarbības partneri Eiropas un starptautiskajā līmenī?
Svarīgs partneris ir Eiropas Invalīdu forums (EDF), kurā EUD ir pilntiesīgs loceklis. Atvērta un konstruktīva komunikācija un sadarbība ir nozīmīga, piedaloties dažādu kopīgu paziņojumu gatavošanā un sabiedriskā apspriešanā, piemēram, 2014. gadā EUD aktīvi piedalījās ziņojuma tapšanā sakarā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošanu.
2014. gadā, EUD arī atjaunoja un parakstīja saprašanās memorandu ar tādām organizācijām kā Eiropas Nedzirdīgo jauniešu savienība (EUDY), Eiropas surdotulku forums (EFSLI) un Eiropas Nedzirdīgo sporta organizācija (EDSO). Šie memorandi paredz, ka puses regulāri apmainās ar informāciju, veicina savstarpējo sadarbību, atzīst un atbalsta pušu veiktās aktivitātes.
EUD turpina sadarbību arī ar citiem partneriem no „Eiropas Platformas nedzirdīgiem, vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem/neredzīgiem” (EPDHDB), apmainoties ar zināšanām, pieredzi un labu praksi kopīgu interešu vārdā attiecībā uz ES politiku saistībā ar invalīdu cilvēktiesību īstenošanu atbilstoši jau minētajai ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Pārējie platformas partneri ir Eiropas Auss gliemežnīcas implanta lietotāji (EURO-CIU), Eiropas Nedzirdīgo tīkls (EDbN), Eiropas Vājdzirdīgo federācija (EFHOH), Eiropas Vājdzirdīgo bērnu vecāku federācija (FEPEDA) un citi.
EUD sadarbojas arī ar Pasaules Nedzirdīgo federāciju (WFD) un Starptautisko invalīdu aliansi (IDA), kā arī ir ciešs kontakts ar Komiteju par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Cilvēktiesību Augstā komisāra biroju cilvēktiesību jautājumos (OHCHR) Ženēvā. Turpinās EUD sadarbība arī ar Eiroparlamenta grupu invaliditātes jautājumos un Eiropas Komisijas nodaļu personām ar invaliditāti.
Kā notiek EUD un nacionālo nedzirdīgo organizāciju sadarbība?
EUD darba rezultāti tiek apkopoti, izskatīti un izplatīti ikgadējā Ģenerālajā asamblejā, kurā piedalās visu nacionālo valstu nedzirdīgo kopienu pārstāvji. EUD Ģenerālās asamblejas laikā visiem ir pieejami semināri/darbnīcas, kas notikušas dažādās vietās, piemēram, Romā, Tallinā, Valletā, Cīrihē, Briselē un citur. Tagad tā tas būs Rīgā.
EUD savām dalībvalstīm regulāri nosūta informāciju, kuru lūdz pavairot, izplatot tālāk citām radniecīgām organizācijām, izmantojot mājaslapas, sociālos tīklus, medijus un citas iespējamās komunikācijas platformas.
Oficiālā EUD facebook lapa piesaista arvien vairāk sekotāju, šogad to skaits ir gandrīz dubultojies , pieaugot no 18 tūkstošiem līdz 33 tūkstošiem. Informācija, kas ievietota mūsu mājaslapā, tiek izplatīta arī facebook , papildinot ar fotomateriāliem par pagātnes notikumiem. Tas paredzēts plašākai sabiedrībai, jo ilustrē mūsu veikto lobēšanas darbu ar dažādu notikumu un tēmu atspoguļojumu.
Savukārt portāls twitter ļauj veikt raitāk ikdienas darbības, nekavējoties sazinoties ar EUD valdes locekļiem un darbiniekiem, kad tas nepieciešams. Tas kalpo arī kā ideāla platforma, lai padalītos ar informāciju par īpašiem notikumiem, piemēram, EUD manifesta kampaņas un Ģenerālās asamblejas laikā, valdes sēdēs utt. 2014. gadā mēs aizraidījām tīklā 650 tvītu un mums bija 1650 sekotāju.
2013. gada septembrī sākām arī instagrammu ieviešanu, lai attēlotu politisko dzīvi caur mākslas objektīvu. Tā ir maza, bet augoša izziņas iespēja mūsu auditorijai. Pašlaik mums ir 380 sekotāju.
Kā jebkurš ES dzīvojošais nedzirdīgais var uzzināt par EUD darbu?
Visa informācija par EUD darbību, kā arī tās biedru aktivitātēm tiek izplatīta sociālo mediju kanālos un vispārpieejamā tīmekļa vietnē. Mūsu mājaslapa galvenokārt adresēta nedzirdīgo zīmju valodas lietotājiem, atspoguļojot jo īpaši ar ES saistītu informāciju starptautiskajā zīmju valodā un rakstveida angļu valodā.
Mēs gatavojam informāciju dažādu nedzirdīgo kopienu iedzīvotājiem visā Eiropā, kas ir mūsu galvenā mērķgrupa. Iespējams, to vidū ir arī tādi nedzirdīgie, kuri nezina kādu no ES darba valodām, tāpēc EUD gatavo viegli lasāmus tekstus angļu valodā kopā ar videoklipiem starptautiskajā zīmju valodā un tos, kā iepriekš minēts, izplata savās komunikācijas platformās, sociālajos tīklos, ikmēneša biļetenos un mājaslapā.
Tuvojas EUD Ģenerālā asambleja, kas šogad notiks Rīgā. Tās darba kārtībā ir vairāki jautājumi. Kurus no tiem jūs izceltu kā būtiskākos?
Vienmēr ir svarīgi izmantot Ģenerālo asambleju, lai informētu dalībvalstu nacionālās kopienas par mūsu darbu pagājušajā gadā, par turpmākajiem mērķiem un uzdevumiem.
Svarīgs notikums Rīgas asamblejā būs dalībnieku iepazīstināšana ar nesen pabeigto otro grāmatu no EUD izdevumu sērijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kas šoreiz koncentrēta uz 27. pantu: Darbs un nodarbinātība. Darbs jau sākts arī pie nākamās EUD publikācijas.
Jā, un šogad mūsu organizācija svin savu 30 gadu jubileju. Informāciju par to, kas ir plānots un kā to svinēsim visi kopā, mēs sniegsim Rīgā.
Mēs, EUD valde un personāls, ceram tikties arī ar katras nacionālās organizācijas pārstāvjiem, lai izrunātu visu nepieciešamo par viņu darbu, sasniegumiem un problēmām.
E- interviju veica: Ilze Kopmane
