Search form

26.09.2019

Drukāt

Pirmo reizi WFD Ģenerālā asamblejā elektroniskā balsošanas sistēma

21. un 22. jūlijā Parīzē risinājās Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) Ģenerālā asambleja (GA), kuru apmeklēja 87 valstu delegāti. Tas ir rekordliels skaitlis WFD vēsturē.


Latviju pārstāvēja LNS prezidente Sandra Gerenovska un viceprezidente Inese Immure. Ģenerālā asambleja (Latvijas gadījumā – kongress) notiek reizi četros gados, un WFD Statūti nosaka, ka GA atļauts piedalīties ne vairāk kā diviem nedzirdīgiem delegātiem.

GA atklāja WFD prezidents Allen Colin un Francijas Nedzirdīgo federācijas prezidents Vincent Cottineau. Uzrunu teica arī īpašie viesi no Starptautiskās invalīdu alianses, Pasaules zīmju valodas tulku asociācijas, Zīmju valodas lingvistu biedrības u.c.

Dienas kārtībā bija vairāki jautājumi

Vispirms delegāti iepazinās ar jauno – elektroniskās balsošanas sistēmu, ko sarūpēja Francijas Nedzirdīgo asociācija
Jaunais balsošanas veids ļāva ietaupīt ļoti daudz laika. Katram valsts pārstāvim 30 sekunžu laikā jānospiež pults poga – jāizdara izvēle starp “Par” – zaļā poga vai “Pret” – sarkanā poga. Ja atturas, tad jānospiež baltā poga. Balsošanas rezultāti uz ekrāna parādās jau pēc neliela brīža. Lai dalībvalsts pārstāvis saņemtu balsošanas pulti, tai pretī bija jādod sava pase un pārtraukumos pultis bija jānodod reģistratūrā glabāšanai.

GA nobalsoja par jaunu biedru uzņemšanu – Kosovas Nedzirdīgo asociāciju un Palestīnas Nedzirdīgo savienību. Jaunās dalībvalstis tika sveiktas ar ovācijām, tās uzreiz varēja piedalīties GA turpmākajā darbā.

Pēc tam delegāti raiti apstiprināja iepriekšējās GA, kas notika Turcijā 2015. gadā, izteikto priekšlikumu izpildes rezultātus, ziņojumu par WFD iepriekšējā perioda aktivitātēm, atskaiti par finansiālo stāvokli 2015. – 2018. gadam, revidentu ziņojumus par katra gada finanšu pārskatu periodā no 2015. līdz 2018. gadam. Tāpat delegāti apstiprināja revidentus 2020. – 2023. gadam.

Atskaite par paveiktajiem darbiem

WFD prezidents Kolins Alens (Colin Allen) atzīmēja divus nozīmīgākos veikumus: pateicoties WFD rūpīgajam sagatavošanas darbam, ANO Ģenerālā asambleja pasludināja 23. septembri kā Starptautisko zīmju valodu dienu, kura pagājušajā gadā atzīmēta pirmo reizi, un WFD 3. starptautiskās konferences organizēšanu. Vērienīgā konference, kas notika Budapeštā 2017. gadā, pulcēja 698 dalībniekus no 83 valstīm. Allens valdē nostrādājis 16 gadus, no tiem 8 gadus kā prezidents.

Biedru maksu neizdodas palielināt

Īpašas diskusijas raisīja priekšlikums par jauno biedru maksāšanas sistēmu 2020. – 2023. gadam, kas paredz palielināt biedru maksu par 10 procentiem no sākotnējās summas katru gadu.

Pēdējo reizi biedra nauda tika pacelta 2004. gadā. Tā kā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, Dānijas pārstāvis piedāvāja noraidīto priekšlikumu nedaudz pārveidot – paaugstināt biedru maksu tikai 1. grupas valstu pārstāvjiem, to skaitā Latvijai, kuras līdz šim maksāja 1000 EUR gadā. Pārējie 2. – 4. grupu pārstāvjiem biedru maksa ir krietni mazāka, un tās maksātu tāpat kā līdz šim.

Jaunais priekšlikums guva balsu vairākumu, bet otrajā dienā šis lēmums tika atcelts, jo tas neatbilst Statūtu prasībām, kas nosaka, ka priekšlikumi GA darba kārtībai jāiesniedz 6 mēnešus pirms. Tāpat Statūti nosaka, ka galīgā darba kārtība ar pievienotajiem ziņojumiem un citiem materiāliem tiek nosūtīta visām dalībvalstīm vismaz divus mēnešus iepriekš.

Tātad mēģinājums pacelt biedru maksu kārtējo reizi nav izdevies.

Finansiālais stāvoklis

WFD finansiālais stāvoklis nav spožs. 2015. – 2018. gada perioda ieņēmumu un izdevumu starpība ir ar mīnus zīmi – gandrīz 72 tūkstošu EUR apmērā. Ienākumi 2015. gadā bija ap 260 tūkstošu, 2016. – 360 tūkstoši, 2017. – 375 tūkstoši, bet 2018. gadā vairs tikai 210 tūkstoši.

Ieņēmumi no biedru maksas katru gadu samazinās. Ja 2015. g. bija 62 tūkst., tad 2018. g. – tikai 49 tūkst. EUR. Tā kā WFD galvenā mītne atrodas Somijas galvaspilsētā Helsinkos, tai katru gadu finansējumu piešķir arī Somijas Ārlietu ministrija – 2018. g. tā piešķīra 50 tūkst., bet turpmākajos gados 40 tūkst. katru gadu. Finansiālu atbalstu sniedz arī Somijas Nedzirdīgo savienība, katru gadu atvēlot 10 tūkst., bet 2015. gadā – 20 tūkst. EUR. Apmēram puse izdevumu izlietoti 3 darbinieku algošanai un komandējumiem.

Pieņemts zīmju valodas simbols

GA apstiprināja Austrālijas Nedzirdīgo asociācijas priekšlikumu pieņemt zīmju valodas simbolu, kas pārstāvētu zīmju valodas lietotājus. Katras valsts nedzirdīgo organizācijai vajadzēs nokārtot zīmju valodas simbola reģistrāciju savā valstī un sekot, lai zīmju valodas simbols tiktu efektīvi izmantots. Savukārt Pasaules Nedzirdīgo federācijai jāiesniedz zīmju valodas simbols Starptautiskajai standartizācijas organizācijai.

Savā laikā WFD un Starptautiskā vājdzirdīgo federācija (IFHOH) vienojās par šādu nedzirdības simbolu:

Daudz nedzirdīgo cilvēku sevi nesaista ar šo simbolu, jo tam nāk līdzi negatīva nokrāsa un tā koncentrējas tikai uz dzirdes zudumu, bet nedzirdīgiem cilvēkiem zīmju valoda ir svarīgs līdzeklis informācijas piekļūšanai. Nedzirdības simbolu daudzās valstīs arvien vairāk izmanto, lai parādītu pieejamās iespējas, t.i., pieejamās telpas, kas ir aprīkotas ar dzirdes (indukcijas) cilpu, ko lieto kopā ar dzirdes aparātu. Šis simbols nesaistās ar zīmju valodas lietojumu.

Savukārt Francijas Nedzirdīgo asociācija ierosināja WFD sadarboties ar Pasaules Veselības organizāciju, lai mainītu uzskatu par nedzirdību. Tā joprojām tiek uzskatīta par nopietnu slimību. Nepieciešams norādīt Pasaules veselības organizācijai, lai tā nedzirdību definētu atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

GA apstiprināja arī Statūtu grozījumus. Viens no grozījumiem paredz, ka dalībvalsti izslēdz no organizācijas tad, ja tā nav maksājusi biedru naudu 4 gadus. Iepriekš dalībvalsti varēja atstādināt, ja tā nav nomaksājusi biedru naudu vairāk nekā trīs mēnešus pēc termiņa beigām.

Apstiprināta WFD darbības attīstības stratēģija 2020. – 2030. gadam.

Centrā ir zīmju valoda, un darbība sadalīta 4 jomās: zīmju valodas atzīšana, visu nedzirdīgo cilvēku iekļaušana (iekļaujoša zīmju valodas vide), vadošās lomas nodrošināšana nedzirdīgo organizācijām un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visās dzīves jomās.

Viens no WFD darbības principiem ir iekļaujoša un pieejama sabiedrība. WFD uzskata, ka ikkatram nedzirdīgam cilvēkam jādod iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību valsts zīmju valodā un vecākiem un izglītības sniedzējiem būtu jāīsteno bilingvālo izglītību nedzirdīgiem bērniem.

Kur notiks nākamais kongress un kas būs nākamais prezidents

Visinteresantākais GA darba kārtības jautājums bija, kur notiks nākamais WFD kongress un kas būs nākamais prezidents. Pirmajā GA dienā katrā kafijas pauzē 4 kandidātvalstis aktīvi reklamēja savu valsti un organizāciju. Katrai kandidātvalstij bija savs galdiņš ar dažādiem reklāmas un izdales materiāliem. Visaktīvāk darbojās Korejas Republikas nedzirdīgo organizācija, kas uz Parīzi bija atvedusi delegāciju lielā skaitā. Gandrīz visi delegāti vēlējās ar korejiešiem tautas tērpā nobildēties. Tikpat aktīvi darbojās arī WFD prezidenta kandidātu pārstāvji.

Un tā delegāti ar 44 balsīm nobalsoja, ka nākamais WFD kongress 2023.gadā notiks Korejas Republikā. Pārējās kandidātvalstis – Grieķija un Ruanda katra ieguva 13 balsis, Jaunzēlande 16 balsis.

Pasaules nedzirdīgo federāciju turpmāk vadīs Joseph Murray no ASV

Viņš ieguva 46 balsis. Pārējie kandidāti – Bruno Druchen no Dienvidāfrikas saņēma 9 balsis, Humberto Insolera no Itālijas – 26 balsis.

J. Murray, kurš ar ģimeni dzīvo Norvēģijā, bija ļoti saviļņots, ka nu beidzot kļuvis par prezidentu. Viņš uz šo augsto amatu gājis pacietīgi un mērķtiecīgi. Savu karjeru WFD Murray sāka jau 1995. gadā kā Jaunatnes sekcijas viceprezidents, vēlāk kā prezidents.

Viņa laikā sāka regulāri organizēt jauniešu nometnes nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem. Tad no 2003. gada sāka darboties WFD valdē, no 2015. gada bija WFD viceprezidents, un nu tagad ir ievēlēts par prezidentu. Viņš ir arī Starptautiskās Invalīdu alianses valdes loceklis. Murray ir daudzu publikāciju autors. Viņš ir publicējis pētījumus par valodas tiesībām, cilvēktiesībām, nedzirdīgo vēsturi un citus.

Par WFD viceprezidentu apstiprināja Kasper Bergmann no Dānijas, kas bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Viņu ievēlēja ar 76 balsīm.

Pasaules nedzirdīgo federācijas valdē ievēlēti 9 pārstāvji – Florjan Rojba no Albānijas, Frank Folino no Kanādas, Steffan Helbing no Vācijas, Anna Haraldsdottir no Islandes, Victoria Manning no Jaunzēlandes, Stanislav Ivanov no Krievijas, Bruno Druchen no Dienvidāfrikas, Mithayoot Bunnag no Taizemes un Angel De Gouveia Fernandez no Venecuēlas.

Balsošana notika manuāli, jo uz 9 valdes vietām bija 11 kandidāti.

Jāpiezīmē, ka konferenču zālē varēja atrasties tikai oficiālie delegāti, WFD Goda biedri un citas uzaicinātās personas. Pārējie interesenti GA norisei varēja sekot uz lielā ekrāna, kas bija novietots hallē.

WFD darbseminārs

Pirms GA, 20. jūlijā, WFD rīkoja darbsemināru, kur dalībnieki, sadalījušies 3 lielās grupās, diskutēja par iespējamiem grozījumiem WFD statūtos, par WFD stratēģiskā plāna 2020. – 2030. gadam projektu un turpmāko politiku WFD valdes sadarbībai ar dalībvalstīm.

Šāds vienas dienas seminārs tiek rīkots, lai dalībniekus iepriekš sagatavotu diskusijām par GA darba kārtības jautājumiem un citiem svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar darbu cilvēktiesību jomā.

 

Inese Immure
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas