1.1. Biedrības nosaukums ir „Latvijas Nedzirdīgo savienība” (turpmāk tekstā – LNS). LNS ir brīvprātīga personu apvienība, kas darbojas, lai sekmētu personu ar dzirdes traucējumiem izglītības, darba, kultūras, rehabilitācijas u.c. vajadzību apmierināšanu.

1.2. LNS nosaukums angļu valodā ir LATVIAN ASSOCIATION OF THE DEAF. LNS ir 1920.gada 19.maijā dibinātās pirmās Latvijas nedzirdīgo organizācijas pēctece.

1.3. LNS darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu, LNS statūtiem, Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) statūtiem un Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) statūtiem.

1.4. LNS ir juridiska persona - tai ir pilna civilā tiesībspēja un rīcībspēja – tai ir tiesības savā vārdā un uz īpaša pilnvarojuma pamata trešo personu vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītājai un atbildētājai tiesā vai šķīrējtiesā; tā patstāvīgi veido savu iekšējo organizatorisko struktūru.

1.5. LNS ir zīmogs ar tās nosaukumu, sava simbolika, karogs un savi norēķinu konti un citi konti.

1.6. LNS atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu.

1.7. LNS ir Pasaules Nedzirdīgo federācijas locekle kopš 1992.gada 27.aprīļa un Eiropas Nedzirdīgo savienības locekle kopš 2004.gada 8.maija, kā arī piedalās citu starptautisko organizāciju darbībā.

1.8. LNS biedru sazināšanās valoda ir latviešu nedzirdīgo zīmju valoda.

1.9. LNS atzīmējamās dienas ir 19.maijs un Pasaules Nedzirdīgo diena, kas atzīmējama septembra mēneša ceturtajā svētdienā.

 

2.1. LNS galvenie mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai – personām ar dzirdes traucējumiem:
2.1.1. sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā;
2.1.2. panākt sabiedrības sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.

2.2. Statūtos noteikto mērķu realizācijai LNS veic šādus uzdevumus:
2.2.1. apzina un reģistrē Latvijas Republikā patstāvīgi dzīvojošās personas ar dzirdes traucējumiem un uzņem tās par biedriem LNS;
2.2.2. rūpējas par Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem sociālo rehabilitāciju, lai nodrošinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;
2.2.3. rūpējas par valsts un pašvaldību atbalstu Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem materiālo, sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aizsardzībai un rehabilitācijai;
2.2.4. veicina Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības ievērošanu, to iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.

2.3. Lai veiktu tai noteiktos uzdevumus, LNS:
2.3.1. izveido reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības), kultūras un atpūtas centrus, izdod informatīvos izdevumus;
2.3.2. veic dažādu komercdarbību, dibina komercsabiedrības (uzņēmumus), iegādājas daļas vai akcijas komercsabiedrībās (uzņēmumos);
2.3.3. sniedz palīdzību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem izglītības iegūšanai un izglītības līmeņa celšanai;
2.3.4. nodrošina dažādus atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem;
2.3.5. sadarbojas ar citām biedrībām, nodibinājumiem un nevalstiskajām organizācijām;
2.3.6. izstrādā un iesniedz ierosinājumus un priekšlikumus valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī likumdošanas instancēs, lai uzlabotu dzirdes invalīdu sociālo vajadzību apmierināšanu.

 

 

3.1. LNS var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska un juridiska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kas atzīst LNS statūtus, iesniedzot noteiktas formas rakstisku iesniegumu.
Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka LNS valde.

3.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu LNS pieņem reģionālās biedrības valde.
Uz sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai.
Pieteicēja neierašanās nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.
Reģionālās biedrības valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam septiņu (7) dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

3.3. Reģionālās biedrības valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt LNS Valdei.
Ja LNS Valde noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par LNS biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.

3.4. Biedrs jebkurā laikā var izstāties no LNS, iesniedzot rakstveida paziņojumu reģionālajai biedrībai, kuras uzskaitē viņš sastāv.

3.5. Biedru var izslēgt no LNS ar reģionālās biedrības lēmumu, ja:
3.5.1. biedrs vairāk nekā 3 gadus nav nomaksājis biedra naudu;
3.5.2. biedrs nepilda LNS institūciju lēmumus;
3.5.3. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
3.5.4. biedrs veic darbības, kas pretrunā ar šajos statūtos noteikto, ar savu rīcību diskreditē LNS vai nodara būtisku kaitējumu LNS.

3.6. Jautājumu par LNS biedra izslēgšanu izskata reģionālās biedrības valde, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis reģionālās biedrības valdes lēmuma pieņemšanai.
Reģionālās biedrības valdei lēmums par biedra izslēgšanu no LNS un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu (5) dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

3.7. Reģionālās biedrības valdes lēmumu par izslēgšanu biedrs var viena mēneša laikā pārsūdzēt LNS valdē. Ja arī LNS valde pieņem lēmumu par biedra izslēgšanu, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu Kongresā.

3.8. LNS ved savu biedru reģistru. Informācija par LNS biedriem pieejama likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

4.1.LNS biedriem ir tiesības:
4.1.1. piedalīties LNS pārvaldē – vēlēt LNS institūcijas un tikt ievēlētiem tajās, ja biedrs ir nomaksājis biedru naudu;
4.1.2. piedalīties LNS darbībā, izteikt savus priekšlikumus, aizstāvēt savu viedokli un brīvi kritizēt tās institūciju darbību;
4.1.3. piedalīties LNS pārvaldes institūciju sēdēs ar novērotāja tiesībām;
4.1.4. iepazīties ar LNS pārvaldes institūciju sēžu protokoliem un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem;
4.1.5. LNS ietvaros veidot interešu grupas un piedalīties LNS organizētajos pasākumos;
4.1.6. iepazīties ar LNS gada pārskatu.

4.2. LNS biedru pienākumi ir:
4.2.1. godprātīgi ievērot LNS statūtu prasības un izpildīt LNS pārvaldes institūciju lēmumus un rīkojumus;
4.2.2. būt par biedru tikai vienā LNS reģionālajā biedrībā;
4.2.3. maksāt iestāšanās un biedru naudu; sistemātiska biedra naudas nemaksāšana uzskatāma par biedra vēlēšanos izstāties no LNS;
4.2.4. ar aktīvu darbību atbalstīt LNS mērķu un uzdevumu realizēšanu;
4.2.5. rūpēties par LNS prestižu un tradīcijām, cienīt citu biedru viedokli;
4.2.6. saudzēt LNS īpašumu.

4.3. Par aktīvu darbību un ieguldījumu LNS darbā tās biedriem var piemērot morālās un materiālās stimulēšanas līdzekļus.

4.4. Izstājušos un izslēgto biedru biedra nauda un iestāšanās nauda netiek atmaksāta.

4.5. LNS Goda biedri ir atbrīvoti no biedru maksas kārtošanas.

4.6. LNS biedri neatbild par LNS saistībām, LNS neatbild par biedru saistībām.

5.1. Augstākā LNS pārvaldes institūcija ir Biedru sapulce. Biedru sapulces pienākumus pilnā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju – rīcībspējīgu fizisku personu sapulce – Kongress. Visiem LNS biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka LNS Dome.

5.2. LNS centrālās pārvaldes institūcijas ir pārstāvju sapulce – Kongress un LNS Dome, kuru statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS kongress, un LNS Valde, kuru statūtos noteiktā kārtībā ievēl LNS Dome.

5.3. Ar LNS Valdes lēmumu var tikt izveidotas reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības), kuru darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar LNS regulē šie statūti un reģionālās biedrības nolikums, kuru apstiprina LNS Valde.  

5.4. Ar LNS Valdes lēmumu var tikt izveidotas LNS darbības nodrošināšanai nepieciešamās struktūrvienības, kuru darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar LNS regulē struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina LNS Valde.

5.5. LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) nav juridiskas personas, tām nav civiltiesiskās tiesībspējas un rīcībspējas – tās nevar savā vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu un iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī būt prasītājas un atbildētājas tiesā un šķīrējtiesā.

6.1. Kongress ir augstākā LNS pārvaldes institūcija.

6.2. Kārtējo kongresu sasauc LNS valde reizi 4 (četros) gados.

6.3. Ārkārtas kongresu LNS valde var sasaukt:
6.3.1. ja tā sasaukšana nepieciešama LNS interesēs;
6.3.2. ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru– nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc kongresu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt kongresu, ievērojot noteikto kongresa sasaukšanas kārtību. 

6.4. Kongresa darba kārtību un tajā izskatāmos ziņojumus, dokumentu un lēmumu projektus kongresa delegātiem jāsaņem ne vēlāk kā 30 dienas pirms sēdes.

6.5. Kongresa delegāti priekšlikumus par saņemtajiem lēmumu un dokumentu projektiem rakstiski iesniedz LNS valdei ne vēlāk kā 14 dienas pirms kongresa sākuma.

6.6. Kongress ir tiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

6.7. Delegāti kongresā var piedalīties tikai personīgi.

6.8. Katram delegātam kongresā ir viena balss. Delegātam nav balsstiesību, ja kongress lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.

6.9. Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktais kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja kongresā piedalās vismaz divi delegāti.

6.10. Ja, sasaucot kongresu, ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par kongresa sasaukšanas kārtību un termiņiem, kongress nav tiesīgs pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, kad kongresā piedalās visi biedri.

6.11. Kongresu vada valdes priekšsēdētājs - prezidents, ja delegāti neievēlē citu kongresa vadītāju. Kongresa gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta kongresa vadītājs un protokolists.

6.12. Kongress notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu kongresa norises kārtību nepieņem kongress.

6.13. Visus lēmumus kongress pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo delegātu, izņemot statūtu 6.14.7. punktā minētos gadījumus, kad lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu.

6.14. Kongresa kompetence:
6.14.1. noklausās un apstiprina Domes un revīzijas komisijas pārskatus par darbības programmas ieviešanu vai konkrētiem tās ieviešanas jautājumiem un pieņem lēmumus;
6.14.2. pieņem LNS darbības programmu, kas ietver darbības mērķus noteiktam periodam;
6.14.3. atklāti balsojot, pieņem LNS statūtus un, ja nepieciešams, izdara tajos izmaiņas. Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā;
6.14.4. ievēl no delegātu vidus un atsauc LNS valdes priekšsēdētāju - LNS prezidentu, kurš ir persona ar vismaz 5 gadu LNS biedra stāžu un latviešu zīmju valodas prasmi:
a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts;
b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;
6.14.5. ievēl un atsauc LNS Domi. Domi ievēl no kongresa delegātu vidus.
Balsošanas veidu nosaka uz vietas.
6.14.6. ievēl un atsauc Revīzijas komisiju. Balsošanas veidu nosaka uz vietas;
6.14.7.    pieņem lēmumu par LNS darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, likvidēšanas kārtību, mantas un finansu līdzekļu sadali likvidācijas gadījumā.

6.15. Kongresam nav tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst LNS Domes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

6.16. Tiesa, pamatojoties uz LNS biedra, valdes locekļa vai revīzijas komisijas locekļa pieteikumu, var atzīt kongresa lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi kongresa sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par kongresa lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

 

7.1. Dome ir augstākā pārvaldes institūcija kongresu starplaikā.

7.2. Dome sastāv no 23 locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot LNS valdes priekšsēdētāju - prezidentu.

7.3. Domes sastāvā ir visu reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārstāvji.

7.4. Domes loceklis savus pienākumus pilda bez atlīdzības.

7.5. Domes sēdes sasaucamas ne retāk kā 2 reizes gadā un tās ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā 2/3 locekļu.

7.6. Domes sēdi var sasaukt pēc LNS Valdes iniciatīvas vai ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 Domes locekļu.

7.7. Visus jautājumus Dome izlemj atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

7.8. Domes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

7.9. Dome:
7.9.1. ievēl un atsauc LNS valdi, tai skatā ievēl un atsauc LNS valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – LNS viceprezidentu(s). Valdes locekļu kandidatūras iesaka LNS valdes priekšsēdētājs – LNS prezidents. Valdē jābūt pārstāvjiem no vismaz 2 reģionālajām biedrībām (teritoriālajām struktūrvienībām). Balsošanas veidu nosaka uz vietas.
Valdes locekļus var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt LNS, kaitējuma nodarīšana LNS vai kādam no tās biedriem, kā arī vispārēju ētikas normu pārkāpšana.
7.9.2. nosaka valdes locekļa atlīdzības par valdes locekļa pienākumu pildīšanu apmēru un izmaksas kārtību;
7.9.3. apstiprina LNS budžetu un ar to saistītos lēmumus;
7.9.4. apstiprina LNS gada pārskatu un ar to saistītos lēmumus;
7.9.5. kontrolē citu pārvaldes institūciju darbību, uzrauga darbības programmas, budžeta un būtiskāko lēmumu izpildi;
7.9.6. apspriež komercsabiedrību (kapitālsabiedrību), kuru dalībnieks vai akcionārs ir LNS, amatpersonu un reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) valžu pārskatus un pieņem par tiem lēmumus;
7.9.7. pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;
7.9.8. apstiprina LNS valdes lēmumus par struktūrvienību likvidēšanu;
7.9.9. nosaka iestāšanās un biedru naudas apmērus, maksāšanas kārtību;
7.9.10. nosaka pārstāvniecības normas, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību uz LNS kongresu;
7.9.11. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav ekskluzīvā Kongresa kompetencē.

 

8.1. LNS izpildinstitūcija ir valde, kas vada un pārstāv LNS.

8.2. Valde sastāv no 5 valdes locekļiem – fiziskām, rīcībspējīgām personām, ieskaitot valdes priekšsēdētāju – prezidentu un valdes priekšsēdētāja vietnieku(s) – viceprezidentu(s).

8.3. Valdes darbu organizē LNS valdes priekšsēdētājs – prezidents. LNS valdes priekšsēdētāja – prezidenta prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē LNS valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents.

8.4. LNS valdes priekšsēdētājs – prezidents un LNS valdes priekšsēdētāja vietnieks/i – viceprezidents/i ir tiesīgi pārstāvēt LNS atsevišķi. Pārējie valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt LNS tikai kopīgi ar vēl vienu no valdes locekļiem.

8.5. Valdes loceklis par savu pienākumu pildīšanu var saņemt atlīdzību. Tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka Dome.

8.6. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā.

8.7. Valdes sēdes sasaucamas ne retāk kā vienu reizi 3 mēnešos. Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

8.8. Visus jautājumus valde izlemj atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

8.9. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu.

8.10. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

8.11. Valdes kompetence:
8.11.1. nodrošina Kongresā apstiprinātās LNS darbības programmas izpildi - apstiprina politikas, darbības procesus, ierosina izmaiņu veikšanu programmā, ieviešanas plānus;
8.11.2. apstiprina LNS organizatorisko struktūru, ņemot vērā likumdošanas un statūtu prasības;
8.11.3. apstiprina algoto darbinieku skaitu, viņu tiesības un pienākumus;
8.11.4. veido un likvidē LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības), apstiprina to nolikumus un reģionālo biedrību sapulcēs ievēlēto valdi;
8.11.5. veido un likvidē citas LNS struktūrvienības, apstiprina to nolikumus un ieceļ to vadītājus;
8.11.6. pieņem lēmumu par komercsabiedrību (tai skaitā kapitālsabiedrību) dibināšanu, reorganizāciju, likvidēšanu, kā arī daļu vai akciju iegādi LNS vārdā;
8.11.7. ievēlē un atsauc amatpersonas LNS piederošajās komercsabiedrībās (kapitālsabiedrībās);
8.11.8. koordinē reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) darbu;
8.11.9. atceļ LNS reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) lēmumus, ja tie ir pretrunā ar LNS statūtiem, vai struktūrvienības nolikumu;
8.11.10. apstiprina vienotus LNS zīmogu, spiedogus, biedra karšu un citu dokumentu paraugus;
8.11.11. sagatavo gada pārskatu un nodrošina LNS budžeta izpildi;
8.11.12. organizē LNS grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
8.11.13. pilnvaro LNS pārstāvjus piedalīties vietējo un starptautisko organizāciju darbā;
8.11.14. nodrošina LNS biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz LNS darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma;
8.11.15. valdes locekļiem ir pienākums sniegt revīzijas institūcijai visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus;
8.11.16. pēc pārskata gada beigām sagatavo biedrības gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem;
8.11.17. apspriež un izlemj citus ar LNS pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav ekskluzīvā Kongresa vai Domes kompetencē.

 

 Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības)

9.1. LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) dibināmas ar LNS valdes lēmumu, ja ir izpildīti LNS valdes noteiktie kritēriji un, ja ir vismaz 40 biedru.

9.2. LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) nav juridiskas personas – tām nav civiltiesiskās tiesībspējas un rīcībspējas – tās nevar savā vārdā slēgt līgumus un kārtot citus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, iegūt un atsavināt mantu, iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī būt prasītājas un atbildētājas tiesā un šķīrējtiesā. 

9.3. Augstākā reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) pārvaldes institūcija ir biedru pārstāvju sapulce - konference, kas sasaucama ne retāk kā reizi 2 gados.

9.4. Konference biedru kopsapulces pienākumus pilda pilnā apjomā. Visiem LNS attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Pārstāvības normu uz konferenci, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka attiecīgās reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde.

9.5. Ārkārtējo konferenci var sasaukt:
9.5.1. pēc LNS valdes lēmuma;
9.5.2. reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes lēmuma;
9.5.3. ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa attiecīgās biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu – nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās). Ja valde nesasauc konferenci, biedri, kuri prasa konferences sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt konferenci, ievērojot konferences sasaukšanas kārtību. 

9.6. Konferences darba kārtība delegātiem un LNS valdei jāpaziņo vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas.

9.7. Konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

9.8. Delegāti konferencē var piedalīties tikai personīgi.

9.9. Katram biedram konferencē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru konference lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.

9.10. Ja konferencei nav tiesību pieņemt lēmumus sakarā ar kvoruma trūkumu, reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc konferenci ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktā konference ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja konferencē piedalās vismaz delegāti biedri.

9.11. Ja, sasaucot konferenci, ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par konferences sasaukšanas  kārtību un termiņiem, konference nav tiesīga pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, kad konferencē piedalās visi biedri.

9.12. Visus lēmumus konference pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo delegātu.

9.13. Konferenci vada reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. Konferences gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists.

9.14. Konferences kompetence:
9.14.1. noklausās un apstiprina reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes ziņojumus par darbības programmas ieviešanu vai konkrētiem tās ieviešanas jautājumiem un pieņem lēmumus;
9.14.2. pieņem reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) darbības programmu LNS darbības programmas ieviešanai;
9.14.3. ievēl no delegātu vidus un atsauc reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētāju:
a) atklāti balsojot, ja izvirzīts tikai viens kandidāts,
b) aizklāti balsojot, ja izvirzīti vairāki kandidāti;
9.14.4. ievēl un atsauc biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdi, ko iesaka reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes priekšsēdētājs;
9.14.5. izvirza savus pārstāvjus augstākstāvošām pārvaldes institūcijām. Balsošanas veidu nosaka uz vietas;
9.14.6. izvirza LNS revīzijas komisijas locekļu kandidatūras. Balsošanas veidu nosaka uz vietas; 
9.14.7. uzrauga reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību) valžu darbību reģionālās programmas ieviešanā un būtisku lēmumu izpildē;
9.14.8. apspriež un izlemj citus biedrības darbības jautājumus.

9.15. Konferencei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valdes kompetencē.

9.16. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) valde:
9.16.1. Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) pārvaldes institūcija ir valde (turpmāk tekstā – Valde), kuras skaitlisko sastāvu nosaka biedrības konference un kas vada reģionālo biedrību (teritoriālo struktūrvienību). Valdes locekļi ir rīcībspējīgas fiziskas personas; 9.16.2. Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāja vietnieku;
9.16.3. Valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā valdes darbu organizē valdes priekšsēdētāja vietnieks.
9.16.4. Valdes loceklis savus pienākumu pilda bez atlīdzības.
9.16.5. Valdes loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā. Izdevumu segšanas kārtību nosaka reģionālās biedrības nolikums.
9.16.6. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.
9.16.7. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk kā puse locekļu.
9.16.8. Visus jautājumus Valdes sēdēs izlemj atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi daloties, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.
9.16.9. Reģionālās biedrības Valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt reģionālo biedrību sarunās ar pašvaldību institūcijām un citiem uzņēmumiem.
9.16.10. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret” par katru lēmumu.

9.16.11.Reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības) Valdes kompetence:
9.16.11.1. nodrošina centrālo pārvaldes institūciju – kongresa un LNS valdes lēmumu izpildi;
9.16.11.2. nodrošina konferences apstiprinātās reģionālās darbības programmas un lēmumu izpildi;
9.16.11.3. uzņem un izslēdz LNS biedrus;
9.16.11.4. koordinē biedrības darbu, vada un kontrolē biedru grupu darbu;
9.16.11.5. pieņem lēmumus par sabiedrisko darbinieku stimulēšanu;
9.16.11.6. sasauc reģionālās biedrības konferenci un nosaka pārstāvniecības normas;
9.16.11.7. apspriež un izlemj citus ar LNS reģionālo pārvaldi saistītos jautājumus, kas nav ekskluzīvā konferences kompetencē.
9.16.11.8. nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma

9.17. Valdes locekļiem ir pienākums sniegt revīzijas komisijai visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

 

10.1. LNS finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revīzijas komisija, kuru ievēl kongress uz četriem gadiem.

10.2. Revīzijas komisija sastāv no trīs revīzijas komisijas locekļiem, kuri nevar būt LNS valdes locekļi un LNS darbinieki.

10.3. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu un revīziju veic ne retāk kā reizi gadā.

10.4. Revīzijas komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 no revīzijas komisijas locekļiem.

10.5. Visus jautājumus revīzijas komisija izlemj atklāti balsojot. Visus lēmumus revīzijas komisija pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā 2/3 no revīzijas komisijas locekļiem.

10.6. Revīzijas komisija:

10.6.1. veic LNS mantas un finansu līdzekļu revīziju;

10.6.2. dod atzinumu par LNS gada budžetu un gada pārskatu;

10.6.3. izvērtē LNS grāmatvedības un lietvedības darbu;

10.6.4. izvērtē LNS statūtu, darbības programmas, kongresa lēmumu, LNS politikas, ja tāda ir apstiprināta, un LNS darbības procesu, ja tādi ir apstiprināti izpildi un to neizpildes iemeslus un sniedz šo dokumentu uzlabošanas ieteikumus.

10.6.5. sniedz ieteikumus par LNS finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.

10.7. Revīzijas komisijas locekļi var piedalīties visu LNS institūciju sēdēs ar novērotāja tiesībām.

10.8. Dome apstiprina LNS gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

10.9. Revīzijas komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus vai konsultantus.

10.10. Revīzijas komisijas darba izdevumi tiek segti no LNS budžeta.

10.11. Revīzijas komisijas ziņojums LNS kongresa delegātiem jāsaņem ne vēlāk kā 30 dienas pirms sēdes.

 

11. nodaļa
Līdzekļi un manta.

 

11.1. LNS ir savi līdzekļi un materiālās vērtības.

11.2. LNS līdzekļu veidošanas avoti ir:
11.2.1. LNS biedru iestāšanās maksa un biedru nauda;
11.2.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
11.2.3. ienākumi no LNS saimnieciskās darbības;
11.2.4. valsts un pašvaldību budžetu finansējums mērķprogrammu realizācijai;
11.2.5. ienākumi no citiem finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu vai citiem normatīvajiem aktiem.

11.3. LNS izveidoto struktūrvienību naudas līdzekļi un pārējais īpašums ir LNS īpašums.

11.4. LNS pārvalda tai piederošo īpašumu un rīkojas ar to saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un šiem statūtiem.

11.5. LNS līdzekļi tiek izlietoti tās mērķu un uzdevumu realizācijai, kā arī administratīvo un saimniecisko izdevumu segšanai, atbilstoši LNS Domes apstiprinātajam budžetam.

11.6. Ienākumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

11.7. Fiziskām un juridiskām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas viņu rīcības rezultātā nodarīti LNS. Strīdus izskata Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

12.1. LNS darbība var tikt izbeigta:
12.1.1. ar LNS kongresa lēmumu;
12.1.2. uzsākot biedrības bankrota procedūru;
12.1.3. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram;
12.1.4. ar tiesas nolēmumu;
12.1.5. citos Latvijas Republikas likumdošanā paredzētos gadījumos.

12.2.Jautājumu par LNS darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, likvidācijas kārtību, mantas un finansu līdzekļu izmantošanas kārtību lemj LNS kongress, kas izveido likvidācijas komisiju, ja likumdošanā nav paredzēta cita kārtība.
Lēmums pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu.

12.3.LNS struktūrvienības likvidējamas ar LNS Valdes lēmumu, ko apstiprina LNS Dome.

 

Biedru pilnvarotās personas: ________________________ /Edgars Vorslovs/

                                      _________________________/Ainārs Osmanis/