Search form

19.03.2007

Drukāt

19.03.2007. Ziņu lapa "Iekļaujies, strādā!" Nr.7

     Projekta aktualitātes Beidzies nodarbinātības motivācijas seminārs LNS klubu vadītājiem, līderiem un aktīvistiem, kas risinājās februāra nogalē Jūrmalā, Sociālās integrācija...
    
Projekta aktualitātes
Beidzies nodarbinātības motivācijas seminārs LNS klubu vadītājiem, līderiem un aktīvistiem, kas risinājās februāra nogalē Jūrmalā, Sociālās integrācijas centrā (SIC).
 
Programmas vadītāja Lilita Janševska: Ar semināra grupu strādāja pieredzējuši lektori, kuri jau pazīst nedzirdīgo auditoriju no sadarbības citos projektos ar SIC. Savstarpēji labi kontakti nodrošināja optimālu rezultātu – semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja Z.Šteinbergas, D.Cālītes, S.Serkovas un L.Morozovas nodarbību saturu, metodiku un vadīšanas stilu.
 
Agnese Valdmene, projekta koordinatore: Galvenais mērķis tika sasniegts, un tālāk ar iegūtām zināšanām semināra dalībnieki gatavos mājasdarbu – mapes ar uzskates materiāliem „Kā meklēt darbu”, kā arī uz vietas dalīsies zināšanās ar saviem biedriem reģionos.
Nākamie semināri notiks bezdarbniekiem:
1)      grupai ar nodarbībām krievu valodā Jūrmala, SIC – 7. – 18. maijā;
2)      grupai latviešu valodā Jēkabpilī, Agrokoledžā – 2. – 13. jūlijā.
Var pieteikties jau tagad!
* * *
Sabiedrības integrācijas fonda pārstāves Evita Striķe un Vaira Dzene veica pārbaudi par projekta norisi.
Ilze Roķe, projekta grāmatvede: Auditores atzina, ka projekta norise atbilst gan saturiski, gan finansiāli plānotajam. Viņas iepazinās ar finansu dokumentāciju, pasākumu aprakstiem, uzskaites materiāliem, atskaitēm un atzina, ka jūtama iepriekšējo gadu pieredze un it īpaši tas, ka domājam par galarezultātu – ko no projekta iegūst cilvēki. Bija patīkami dzirdēt šo novērtējumu. Pašlaik darba grupa gatavo starpposma ziņojumu.
 
Nedzirdīgie darba tirgū
No slimnīcas uz restorānu
 
Kristīne Urtāne ir jauna sieviete, kas vēl tikai meklē vietu dzīvē. Par to liecina viņas mērķtiecība – pēc vairāku gadu pārtraukuma Kristīne atsākusi mācīties, viņa vēlas arī iekļauties nedzirdīgo sabiedrības aktivitātēs.
Redakcijā Kristīne ieradās pēc tikko pasūtītā kārtējā „KS” numura.
*  Kā tas iznāk, Kristīne, ka līdz šim nebijāt pievienojusies „Kopsolī” lasītāju pulkam?
            Kaut kā pēc Valmieras skolas beigšanas esmu bijusi maliņā no visām nedzirdīgo aktivitātēm. Nebija izdevības kaut kur iesaistīties. Traucēja gan problēmas dzīves un darba apstākļu ziņā, gan arī pašas kautrība, ka nez vai man kaut kas izdosies. Man, piemēram, patīk vērot melodeklamācijas, bet man liekas, ka es tā nekad nevarētu uzstāties.
Jā, par „Kopsolī”! No skolas atnācām ekskursijā uz LNS mītni Elvīras ielā. Tur iegriezāmies arī redakcijā, un tad uzzināju par šo avīzi. Uzreiz nolēmu pasūtīt.
* Ko tad darījāt pēc skolas beigšanas?
             Protams bija jāsāk strādāt, un iestājos darbā Bērnu slimnīcā. Visvienkāršākais darbs, kas saistās ar slimnieku un telpu aprūpi...
* Vai bija iespējas pilnveidoties, apgūt jaunas prasmes?
            - Nevarētu teikt, ka nebija iespēju darīt kaut ko citu. Tur strādājot, man ieteica (pareizāk sakot – pieprasīja) izmācīties par medmāsas palīdzi. Notika tādi kursi tupat uz vietas. Man gan bija samērā grūti visu nepieciešamo apgūt un izprast bez tulka palīdzības. Tomēr galā tiku, un sertifikātu man piešķīra.
* Tomēr pēc vairākiem gadiem nolēmāt darbavietu mainīt. Kas tam par iemeslu?
            Darbs bija ļoti nogurdinošs, turklāt ar slimiem cilvēkiem. Atbildība, stress, garas darba stundas saskaņā ar grafiku un – maza alga. Neizturēju šo slodzi.
* Vai ilgi nācās meklēt nākamo darbavietu?
            - Nebija nekādu problēmu. Aizgāju pieteikties uz „Lido”, tur uzreiz noformēja un pieņēma par trauku mazgātāju. Nedzirdīgās meitenes jau iepriekš te strādājušas, arī tagad esot vairākas – man gan nav gadījies satikt. Tāpēc par mums, nedzirdīgajiem, „Lido” jau zina – pretenziju nav, saprasties var un nebaidās pieņemt.
* Kā kolektīvs jūs pieņēma un kā esat iejutusies savā darbā?
             Šai ziņā nav nekādu problēmu. Saprotamies labi, un darbu arī atri apguvu. Pats mazgāšanas process ir automatizēts, bet trauku šķirošana prasa zināmu izveicību, jo šeit jāstrādā ātri. Cilvēku daudz un, lai viņus apkalpotu maksimāli īsā laikā, visi teciņus skrien.
* Droši vien arī nogurstat tāpat garās dienas beigās?
            Diena patiešām gara, divpadsmit un vairāk stundu. Bet – trauki tomēr nav cilvēki, šai ziņā mazāka atbildība un arī labāk maksā. Esmu apmierināta ar šo darbu, varu to savienot arī ar mācībām Raiņa vakarskolā.
* Cik tālu esat tikusi ar mācībām un kādi plāni nākotnē?
            Mācos 11. klasē. Nebija viegli atsākt mācības pēc vairāku gadu pārtraukuma, tomēr galā tieku un labprāt mācos. Man matemātikas stundas pie skolotājas Birutas Dimzas, vēsture pie Askolda Tālberga, ķīmijas nodarbības pie Ilonas Zalēnes.
            Katrā ziņā savu nākotni un visu dzīvi neplānoju saistībā ar trauku mazgāšanu „Lido”. Gribētos sasniegt un paveikt kaut ko vairāk.
* Jūs minējāt, ka vēlētos iesaistīties kādos pasākumos, pašdarbībā...
            Varbūt saņemšos uz dejošanu. Ja vien mēģinājumus varēs savienot ar darba grafiku lido un mācībām vakarskolā, kas man šobrīd ir svarīgas. Vidusskola jābeidz, un tad jau tālāk redzēs.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas