01.10.2008
Pētījums: Zīmju valodas tulki ir pakļauti augstam ergonomiskajam riskam (22.04.)
Ročesteras Tehnoloģiskā institūta (RIT) pētījums: Zīmju valodas tulki ir pakļauti augstam ergonomiskajam riskam Tulkošana pakļauj ekstremitātes lielākai spriedzei nekā darbs rūpniecībā  ...Ročesteras Tehnoloģiskā institūta (RIT) pētījums: Zīmju valodas tulki ir pakļauti augstam ergonomiskajam riskam
Tulkošana pakļauj ekstremitātes lielākai spriedzei nekā darbs rūpniecībā
Zīmju valodas tulkošana ir viena no riskantākajām profesijām attiecībā uz ergonomiskajiem savainojumiem, tā liecina kāds jauns pētījums, kas veikts Ročesteras Tehnoloģiskajā institūtā. Pētījums liecina, ka tulkošana cilvēka ekstremitātēm rada lielāku fizisko spriedzi nekā riskanti uzdevumi, kas jāizpilda rūpnieciskā vidē, ieskaitot konveijera darbu. Ir konstatēta arī tieša sakarība starp tulka mentālās un kognitīvās spriedzes pieaugumu un palielinātu risku gūt muskuļu un kaulu savainojumus, piem., delnas tuneļa sindroms (carpal tunnel syndrome) un cīpslas iekaisums (tendonitis).
Pētījums, kas tika īstenots RIT Industriālās un sistēmu inženierijas fakultātē (Department of Industrial and Systems Engineering), ir viens no pirmajiem, kas cenšas kataloģizēt ietekmi, ko zīmju atveidošana atstāj tulkošanas laikā, un atklāj sakarības starp mentālo un kognitīvo spriedzi un paaugstināto ergonomisko risku. Izpētes rezultāti ir pieejami šīs nozares speciālistu izdotā žurnāla „Ergonomics” 2008. gada marta izdevumā. 2007. gadā tie tika prezentēti arī nedzirdīgo valodas tulku reģistra rīkotajā konferencē, kas notiek ik pēc diviem gadiem.
„Pastāvīgās spriedzes ietekme rūpnieciskajos un biroja apstākļos ir labi dokumentēta, toties nav tik daudz datu par ergonomisko savainojumu risku, ar ko saskaras zīmju valodas tulki,” apgalvo Metjū Maršals (Matthew Marshall), RIT industriālās un sistēmu inženierijas asociētais profesors un pētnieciskās grupas vadītājs. „Mūsu atklājums apliecina, ka tulki faktiski ir pakļauti augstākam savainojumu riskam nekā citas profesijas.”
Maršals atzīmē, ka gūto savainojumu iespaids uz tulkiem un to ietekme uz retenci ir galvenais polemikas objekts nedzirdīgo kopienā, jo jebkāds tulku skaita samazinājums var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz nedzirdīgo un vājdzirdīgo personu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē.
„Ja mēs gūsim labāku izpratni par tiem faktoriem, kuri iespaido tulku savainojumus, tas mums palīdzēs saprast, kā rīkoties un kā mazināt minēto risku,” piebilst Stīvs Nelsons (Steve Nelson), Valsts Tehniskā institūta nedzirdīgajiem piekļuves nodrošināšanas dienesta direktors. „Kompetenta iejaukšanās var palīdzēt būtiski mazināt savainojumu skaitu un paturēt darbā tik ļoti nepieciešamos kvalificētos tulkus.”
Savu atklājumu izstrādes gaitā RIT pētnieku komanda izpētīja tulku grupas darbu un izmērīja zīmju atveidošanas fizisko ietekmi noteiktā laika posmā, izmantojot metriku, kas bija izstrādāta pētījumiem rūpnieciskajos apstākļos. Pētnieki konstatēja, ka tulkošanas laikā plaukstas locītavu kustību ātrums un paātrinājums, faktori, kas tiek izmantoti fiziskās slodzes mērīšanai, bija „asāki” nekā to pieļauj augsta riska limiti, kas noteikti rūpnīcās strādājošajiem. Bez tam mentālās un kognitīvās spriedzes pieaugums tulkošanas laikā radīja plaukstas locītavu kustību ātruma un paātrinājuma palielinājumu par 15-19 procentiem.
Maršals tagad vēlas papildināt iegūtos datus, veicot papildu pētījumus un liekot tulkiem strādāt visdažādākajos apstākļos. Iegūtā informācija ļaus uzlabot priekšstatu par zīmju valodas tulkošanas iespaidu uz pastāvīgo spriedzi, kā arī palīdzēs organizācijām izstrādāt labākas mācību programmas, kas ļaus mazināt ergonomisko risku.
„Gala mērķis ir papildināt mūsu zināšanas par tulkošanas atstāto ietekmi un padarīt šo profesiju darbiniekiem labvēlīgāku,” atzīmē Maršals.
Šis ir pirmais šāda veida pētījums gan attiecībā uz zīmju valodas tulku (surdotulku) darbu, gan par profesiju salīdzinošo bīstamību.
Raksts par šo tēmu portālā DELFI.