Search form

05.08.2015

Drukāt

Valmierieši apgūst Latgali (foto)

Pateicoties Valmieras pilsētas domei piešķirtajam finansējumam, Valmieras RB biedri varēja doties uz Rēzeknes biedrību pieredzes apmaiņā, iekļaujot tajā arī Latgales kultūras un vēstures baudīšanu. Brauciena dalībnieki piemeta līdzekļus, un mēs varējām doties 2 dienu braucienā.


4. jūlijā rītā dodamies ceļā, diena bija  karsta. Pirmā pieturas vieta  Gulbenē, kur  apskatījām Vecgulbenes Volfu dzimtai piederošo muižas parku. Redzam, ka mūsu valstī ir ļaudis, kuri saprot vēsturiskās vērtības. Prieks, ka vismaz daļa no muižas kompleksa ir renovēta, bet tā daļa, kura smagi cietusi no gadsimtu laika zoba, tiek rūpīgi saudzēta.

 

Pēc  parka apskates turpinājām ceļu, līdz tas noveda Rēzeknē. Tur mūs ļoti jauki sagaidīja  ar kafiju un tēju, kā arī ar izsmeļošu prezentāciju par Rēzeknes RB darbību, un tā apmainījāmies ar pieredzi pasākumu un aktivitāšu rīkošanā.

Pēc tam mēs iepazināmies ar Latgales vēstniecību – koncertzāli “Gors”, kas latviešu valodā nozīmē gars. Apskatījām jauniešu centru “Zeimulis”, Rēzeknes pilsdrupas.

 

Tālāk devāmies  uz Ludzu. Tur  pa veco pilsētas bruģi uzsoļojām kalnā, kur spožā saules gaismā laistījās baltā Ludzas katoļu baznīca. Pavērojām tajā notiekošo notika laulību ceremoniju, pēc tam  baznīcas iekšpusi, kura bija vēl skaistāka, nekā varētu gaidīt. Netālu no baznīcas atrodas iespaidīgas Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Pili uzcēla vācu krustneši 1399. gadā. No tām paveras skaists skats uz Lielo un Mazo Ludzas ezeru.

 

 Ārā bija liela svelme. Karstumā nomocīti atveldzējāmies Rāznas ezerā, kas izskatās  tik liels kā jūra. Uz nebēdu  nopeldējāmies –  ezera viļņi mūs mētāja augšā un lejā kā jūrā, pamats zem kājām bija smilšaini balts, tiešām likās,  it kā mēs peldētos jūrā, ne ezerā.

 

Pašā vakarā sasniedzām ceļojuma galamērķi – tur tagad sākas Eiropas Savienība un arī Latvijas – Baltkrievijas robeža. Piedruja ir pilsēta pie Daugavas tajā vietā, kur tā dalās uz pusēm. Puse no mūsu likteņupes atrodas Latvijā, otra puse –  Baltkrievijā. Otrpus Daugavai var vērot dzīvi Baltkrievijas ciematā Drujā.

 

Vakarā tika sarīkots bankets, kurā baudījām izslavēto latgaliešu viesmīlību. Mūs pacienāja ar slaveno šmakovku, un pašu gatavotu pildītu līdaku. Vakars pagāja jautri – dziedājām, jo radio arī klusēja –  visā ciematā bija pazudusi elektrība. Tā kā vajadzēja vien rādīt to, ko protam paši. Lielākās dziedātājas bija Mārīte Jegorova, Marta Kraule, Uldze Strautiņa un Elīna Jefremova.

 

 

No rīta mūs sveica baznīcas un lūgšanu nama kupolu mirdzums. Namatēva Jevgēņija pavadībā apskatījām Piedruju, kurš mums pastāstīja par ciema vēsturi un apkārtnē redzamo. Redzējām arī govju peldi Daugavā.

Tālāk apmeklējām Kristus Karaļa kalnu. Unikālais lielu koku skulptūru komplekss kopā ar dārziem un mākslīgiem dīķiem aizņem 20 ha platību, kurā atainoti notikumi no cilvēces vēstures sākuma līdz mūsdienām. Kristus Kalnu cilvēki veidojuši paši par saviem līdzekļiem un  brīvprātīgi strādājot.

 

Aglonas maizes muzejā mūs sagaidīja jauns pārsteigums – pati saimniece latgaļu tautastērpā un ar stāstījumu  latgaliešu valodā (jāatzīst, tulkam bija grūti precīzi  iztulkot  visu saimnieces teikto). Tas bija komiski un negaidīti, sapratām, ka latgaļu valoda ļoti atsķiras no latviešu. Stāsts bija par labības audzēšanu, maizes cepšanu un arī ēšanu.

 

 Uz galda māla krūzēs kūpēja zāļu tēja un uz linu galdauta smaržoja rudzu maize. Sirsnīgā saimniece mūs cienāja ar tēju, rudzu maizi un plātsmaizēm. Uz atvadām katram piedāvāja arī šmakovciņu, kuru iedzerot paldies vietā obligāti jānovēl – “vasals!” (tas nozīmē – vesels).

Bijām arī Aglonas bazilikā un pie svētavota. Katrs iepildīja sev pudelē svētīto ūdeni.No Aglonas, patīkami atpūtušies un izbaudījuši vasaras svelmi, caur Preiļiem un Madonu devāmies mājās.

Vairāk foto šeit.

 

Mīļš paldies Elīnai Jefremovai par ekskursijas organizēšanu un vadīšanu.

 

Raksta un foto autore: Līga Immure

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas