04.10.2021
Latvijas filmas un seriāli kļūst pieejamāki auditorijai ar dzirdes traucējumiem
Lai Latvijā veidots televīzijas saturs kļūtu pieejamāks plašākai auditorijai, Tet piedāvā iespēju lielu daļu Latvijā veidoto filmu un seriālu skatīties ar speciālo audiālo fonu jeb subtitriem, kas piemēroti vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem.Iniciatīvas mērķis ir veicināt atsevišķu sabiedrības grupu
integrāciju - labs kino cilvēkus vieno – ir kopīgas tēmas un intereses, ko
pārrunāt. Projekta īstenošana cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem padarīs
pieejamākas vietējās filmas un seriālus.
Jau pašlaik ar audiālo fonu iespējams noskatīties šī brīža aktuālāko
daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, kā arī seriālus pieaugušajiem
– “Bezvēsts pazudušās” un “Lielie muļķi”, savukārt bērni var skatīties iemīļotos
raidījumus “Emī un Rū” un “Mazā Mula lielajā mākslas pasaulē”. Tuvākajā laikā ar
audiālo fonu plānots papildināt vēl citus Latvijā veidotos seriālus un filmas.
“Mums ir būtiski, lai kvalitatīvs Latvijā
radītais televīzijas saturs ir pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam,
jo tas ir gan izklaidējošs, gan izglītojošs, gan interesants visai ģimenei –
bērniem un pieaugušajiem. Esam gandarīti, ka varam sniegt atbalstu cilvēkiem ar
dzirdes spektra traucējumiem, padarot televīzijas izklaidi pieejamāku,” uzsver
“Tet” izklaides pakalpojumu direktore Inga Alika Stroda.
“Viens no Valsts kultūrkapitāla fonda
mērķprogrammas “Kultūrelpa” nolūkiem bija rosināt kultūras satura veidotājus
domāt par tāda kultūras piedāvājuma rašanos, kas būtu pieejams ikvienam.
Iespēja vājdzirdīgajiem skatīties tieši viņu vajadzībām pielāgotu pašmāju televīzijas
saturu ir labs šādas pieejas paraugs. Cerams, ar laiku aizdomāšanās par tiem,
kas vēlas baudīt tos pašus kultūras produktus, ko ikviens, taču kuriem
nepieciešama īpaša palīdzība, kultūras jomā kļūs par ikdienu,” norāda Valsts
kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits:
Latvijas Nedzirdīgo savienības
viceprezidents Ivars Kalniņš atzīst: “Cilvēku ar dzirdes traucējumiem interese
par filmām, kas pielāgotas viņiem, ir samērā liela. Prieks par Tet iniciatīvu,
kas paver plašākas iespējas tieši mūsu auditorijai. Viņi varēs baudīt maksimāli
subtitrētu filmu klāstu. Cerams, ka līdzās Tet nāks arī citu uzņēmumu draudzīgi
piedāvājumi.”
Nauris Miezis, olimpiskais čempions 3x3
basketbolā, uzaudzis nedzirdīgo ģimenē, stāsta: “Vienmēr esmu atbalstījis un
arī turpmāk atbalstīšu aktivitātes, kas manai mammai un tētim varētu padarīt
ērtāku ikdienu. Un subtitri, īpaši specializētie subtitri, ļoti atvieglo
televīzijas skatīšanos ikvienā nedzirdīgo ģimenē. Esmu pārliecināts, ka
nedzirdīgie cilvēki televīziju skatās tieši tik pat daudz cik dzirdīgie, un
zinu, ka nedzirdīgiem cilvēkiem tieši tāpat kā visiem citiem, interesē filmas
un seriāli, bet nereti to skatīšanās ir liegta. Esmu arī dzirdējis no mammas
tādu kā nelielu vilšanos – būtu forši, ja šai filmai būtu subtitri, varētu
noskatīties… Tāpēc esmu drošs, ka šādu un līdzīgu aktivitāšu īstenošana
nedzirdīgajiem nāk tikai par labu un paplašina iespējas gūt vairāk interesantu
iespaidu no dzīves.”
Speciālo subtitru piedāvājums atbilst
arī Apvienoto Nāciju Organizāciju Konvencijas par personu ar invaliditāti
tiesībām pamatnostādnēm. Tā paredz, ka pēc iespējas plašākai sabiedrībai jābūt
pieejamai visa veida informācijai, tajā skaitā saistītai ar kultūru, izglītību
un izklaidi. Tāpēc līdz šī gada nogalei izklaides platformā Tet+ un Helio
interaktīvajā televīzijā tiks radīta iespēja turpmāk satīties pašmāju jaunākās un
jau vairāku gadu garumā iemīļotas filmas un seriālus ar audiālo fonu.
Šī gada lielais nacionālā kino notikums
ir daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Sešas seriāla spēlfilmas
un vienu dokumentālo sēriju, kurā atainots seriāla uzņemšanas process, jau no
pirmizrādes dienas ir iespējams skatīties ar speciālajiem subtitriem jeb
audiālo fonu. Tāpat tas ir pieejams vienam no pagājušā gada skatītākajiem
seriāliem – psiholoģiskajam trillerim “Bezvēsts pazudušās” un mokumentālajā
(mocumentary) jeb dokumentālās satīras formātā uzņemtajam seriālam “Lielie
Muļķi”. Pamazām specializētie subtitri būs pieejami arī jaunākajām Latvijā
veidotajām filmām “Tizlenes”, “Bedre” un “Tabū”, vairākām Latvijas simtgades
ietvaros veidotājām filmām, piemēram, “Tēvs Nakts”, “Turpinājums”, “Bille” un
“Lustrum”. Varēs skatīties arī filmas no kino zelta fonda, piemēram, “Ceplis”, “Cilvēka
bērns”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī citas iemīļotas filmas, piemēram, “Dvēseļu
putenis”, “Nameja gredzens”, “Oļegs”, “Jaungada taksometrs”, “Svingeri”, “Izlaiduma
gads”, “Jelgava '94” un citas.
Audiālais fons ir pieejams arī bērnu
saturam. Izglītojošais raidījums “Mazā Mula lielajā mākslas pasaulē” uzrunā ne
vien pirmsskolas vecuma skatītājus, bet piesaista arī mammu, tētu un vecvecāku
uzmanību. Katra sērija rosina bērnu iztēli, attīsta radošumu un intelektu,
iepazīstina ar latviešu gleznotāju darbiem, atšķirīgiem mākslas veidiem un
tehnikām, kā arī māca mākslas terminus. Izklaidējoši izglītojošas
detektīvseriāls “Emī un Rū” stāsta par Čimpiņ Rimpiņ aģentūrā notiekošajiem piedzīvojumiem.
Katra sērija parāda, ka pasaules glābšanā var piedalīties ikviens un labāka tā
kļūst ar katru labo nodomu un labo darbu. Drīzumā pakāpeniski būs pieejamas arī
citas bērnu iemīļotas filmas un animācijas, piemēram, visas trīs filmas par
Loti, “Blinkijs”, “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Paradīze 89”, “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” un citas.
Kur meklēt specializētos subtitrus? Katras
konkrētās filmas vai seriāla skatīšanās skata apakšā ir vairākas izvēles.
Izklaides platformas Tet+ lietotājiem ir jāizvēlas “Subtitri”, kur jāizvēlas
apzīmējums “LSL”. Savukārt Helio interaktīvajā televīzijā filmu un seriālu sadaļā specializētie subtitri ir apzīmēti ar “Audiālais
fons”.
Līdz 2021. gada beigām tehnoloģiju un izklaides
uzņēmums Tet īsteno Kultūras ministrijas Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas
“KultūrElpa” projektu. Tā mērķis ir specializēto subtitru lietotājiem ar
dzirdes spektra traucējumiem pieejamības nodrošināšana Latvijā ražotajam
saturam Tet digitālajās platformās.
Laura Jansone
Tet Sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļa