Search form

16.05.2006

Drukāt

12.05.2006.- Izlaidums Nr.6

     Visu noteiks gala iznākums   Uz „KS” jautājumiem atbild projekta „Klusās rokas” uzraudzības koordinatore AGNESE VALDMANE        ...
    
Visu noteiks gala iznākums
 
Uz „KS” jautājumiem atbild projekta „Klusās rokas” uzraudzības koordinatore AGNESE VALDMANE          
Nodots kārtējais ziņojums par projektā paveikto darbu. Kā veicies?
Pašlaik uzmanības centrā ir darbs, kas risinās pētījumu grupā un trīs pilotprojektu grupās – Rēzeknē, Valmierā un partnerorganizācijā „Efraims”, kā arī gatavošanās starptautisko partneru uzņemšanai Rīgā jūnija sākumā.
Kā virzās pilotprojektu realizācija?
Šopavasar man bija iespēja pabūt Valmieras un Rēzeknes biedrībās un patiess prieks iepazīties ar šo biedrību darbu un ļaudīm uz vietas. Ceru, ka nākotnē izdosies būt arī citās biedrībās, lai tuvāk un dziļāk izprastu nedzirdīgo cilvēku dzīvi un vajadzības.
 
Bet nu par pilotprojektiem! Rēzeknieši daudz strādā tieši ar saviem cilvēkiem, apzinot viņu problēmas un to risinājumus tiešā kontaktā, pēc tam virzot tos apspriešanai ar ekspertiem.
Valmierieši vairāk koncentrējas uz veikumu darba grupā, pieaicinot pārstāvjus no pašvaldības, NVA utt.
Savukārt partneri no SO „Efraims” mērķtiecīgi vāc informāciju likumdošanas, pozitīvās prakses u.c. jomās, veic aktīvu saraksti ar atbildīgām organizācijām, izvirzot aktuālus jautājumus jauniešu izglītībā un nodarbinātībā.
Kāds, pēc Jūsu domām, ir optimālais variants?
Šobrīd grūti izvērtēt, kurš no izvēlētiem ceļiem efektīvākais. To pateiks rezultāts, tas ir, galaiznākums – konkrēti secinājumi un ieteikumi, ko spēs sniegt šīs darba grupas. Tos mēs apkoposim un nodosim izvērtēšanai Labklājības ministrijas izveidotajās tematiskajās darba grupās. Tātad tālāk jau būs izvērtēšana politiskā, valdības līmenī. Vismaz daļai no mūsu priekšlikumiem būtu jānonāk līdz likumdevējiem.
Kas jauns pētījuma grupās?
Paveikts jau trešais – jauniešu pētījums (skat. tālāk šajā numurā). Grupas vadītājs Z.Ungurs ar pētījumu rezultātiem iepazīstinājis Rēzeknes un Valmieras biedrības biedrus. Tas jau ir konkrēti skaitļi un fakti, kādu līdz šim vēl nav bijis. Tas sniedz ieskatu nedzirdīgo situācijā dažāda vecuma un sociālā līmeņa grupās.
Kādi tuvākie notikumi, pasākumi gaidāmi projekta ietvaros?
Pirmā jau minētā Labklājības ministrijas tematiskā darba grupa notiks maijā, un tajā mums jāprezentē sagaidāmie rezultāti un veiktie pētījumi savā projektā „Klusās rokas”.
Jauniešu darba grupa viesojās Lietuvā, lai iepazītos ar nedzirdīgo profesionālās rehabilitācijas organizēšanu šajā valstī. Tā plāno arī Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku semināru I.Immures vadībā, lai viņiem sniegtu ieskatu galvenajos aspektos nedzirdīgo klientu apkalpošanā.
Un visbeidzot – Rīgā ieradīsies starptautiskie partneri no Vācijas un Slovākijas. Būs darba apspriedes, notiks konference KC „Rītausma”, viesi iepazīsies ar Valmieras biedrību, vēros LNS pašdarbnieku festivālu. Tā kā visiem būs daudz darba.
 
Mēs mācījāmies gatavot projektus
 
Ivars Kalniņš
EQUAL projekta „Klusās rokas” ietvaros paredzēta vairākas tematiskās nometnes sadarbībā ar Sociālās integrācijas centru. Tostarp arī 20.-24. martā notika nometne jauniešu grupai, kuru organizēja partnerorganizācija NJVDO „Efraims”. Nodarbību programmā bija ietvertas tādas tēmas kā projektu vadīšana, komunikācija, moderācija, prezentācija, motivācija darba tirgum, tiesības uz izglītību un darbu, sociālo pakalpojumu iespējas, diskriminācijas būtība un izpausmes veidi, savas personības apzināšana u.c. Šādas tēmas tika izvēlētas, ne vien ievērojot jauniešu vēlmes, bet arī pamatmērķa sasniegšanas – veicināšanu – vairot nedzirdīgo jauniešu pašapziņu un varēšanu visās dzīves jomās, tas ir, to mūsdienās viņiem pietrūkst. Tāpēc šim semināram tika atlasīti spējīgākie nedzirdīgie jaunieši.
Nometnes pirmajā dienā nodarbības bija veltītas par projekta sagatavošanai un vadīšanai. Atklājās, ka lielākai daļai dalībniekiem nebija ne jausmas, cik daudz darba, laika un zināšanas prasa. Viņi tika sadalīti divās grupās, uzdodot mājasdarbu – sagatavot savu projektu. Liekas, viņi sākumā nedaudz apjuka sarežģītājā projekta vadlīniju skaidrojumā, bet visumā tomēr bija gatavi darbam.
Citā dienā jaunieši apguva zināšanas par to, kā prezentēt sevi, komunicēties, apliecināt savu varēšanu, pārvarēt uztraukumu, stresu utt. Tas bija ļoti interesanti – iepazīt savu personību, veicot testu, uzzināt sava temperamenta piederību. Lektore Ilze Aleksa (Sociālās integrācijas centrs) iemantoja jauniešu simpātijas par aizraujošu un perfektu nodarbību vadīšanu. Psiholoģiska rakstura lekcijas neapšaubāmi ietekmēja arī jauniešu spējas sagatavot mājasdarbus, un to pierādīja viņu projektu sagatavošana vēlajos vakaros.
Noderīgas bija arī lekcijas par darba un izglītības likumdošanu, diskriminācijas būtību, tiesībām un sociālās pakalpojumu iespējām, ko sniedza juristes no Valsts cilvēktiesību biroja. Jāatzīst, šīs lekcijas, pārsvarā būdamas teorētiska, jauniešiem likās visai āķīgas. Lai nu kā – tēmas nebija orientētas tieši uz nedzirdīgo auditoriju, kā bijām gribējuši, taču aplūkotas visai izsmeļoši.
Izšķiroša bija piektdiena, kad nācās prezentēt projektus un plašākas auditorijas priekšā aizstāvēt savas idejas. Pirmās grupas projekta iecere bija noorganizēt Eiropas Nedzirdīgo forumu ar Ģenerālo Asambleju un „Efraima” 5 gadu jubilejas pasākumus. Otrais projekts virzīts uz Starptautiskās zīmju valodas mācību programmas sagatavošana un ieviešana LU, tālāk šīs valodas pētniecības institūta izveide un terminoloģijas izstrāde.
Abas grupas uzdevumi bija veikušas sekmīgi. Pēc diskusijām sekoja atzinums, ka šos projektus ir iespējams reāli īstenot un liela nozīme būs spēcīgai darba grupai, neizsīkstošai enerģijai, lielai atbildībai un nezūdošam gribasspēkam. Vērtējot grupu veikumu, skaidri redzams, ka semināra mērķi tika sasniegti.
Lai atslābinātos no lekcijām un mājasdarbu pildīšanas, semināra dalībnieki varēja izmantot relaksācijas un rehabilitācijas pasākumus (masāža, burbuļvannas, duša, fizikālā terapija un fizioterapija). Biju gandarīts, vērojot šos nometnei atlasītās grupas dalībniekus, kuri veidoja saliedētu komandu – kopīgi strādāja, mācījās, atpūtās, priecājās un noslēgumā baudīja darba augļus – vēlmi un gatavību radīt projektus, lai realizētu jaunas idejas. Pateicos visiem jauniešiem par to, ka viņi paveica to, ko biju iecerējis; un klusībā ceru, ka kāds no viņiem spers pirmo soli – gatavos savu projektu vai būs iniciators kādam radošam pasākumam.
Lūk, nometnes dalībnieku komentāri!
Elfa Zariņa: “No visām lekcijām lielāko iespaidu atstāja psiholoģiskās ievirzes nodarbības, piemēram, par dažāda temperamenta cilvēkiem. Biju par to dzirdējusi, bet nu varēju pamatīgāk iedziļināt. Ļoti fascinējoša bija atpūta, vēlā vakarā ledainā jūrmalā, piedaloties jautrā spēlītē. Mani ļoti priecēja saliedētā un interesantā radošā sabiedrība. Labi organizēts seminārs! Paldies tiem, kas to visu mums noorganizēja.
Vida Meija: Semināra laiku jauki pavadījām, jo daudz uzzinājām jauna. Tas  noteikti dzīvē noderēs. Biju arī pirmajā nometnē (augustā), tomēr šoreiz daudz labāk – jauka vide, aizrautība ar mācībām, un patīkamas sajūtas... Paldies lektorei Ilzei un tulcei Telmai!
Ilze Pukse: Man bija iespēja izrauties no ikdienišķās, vienmuļās dzīves. Lai gan augstskolā saskāros ar līdzīgām tēmām, tomēr tagad vēl vairāk uzzināju par cilvēktiesībām, temperamentu tipiem, pati par sevi. Patīkama vide un jauka sabiedrība. Labi organizēts pasākums, kur sabalansēts darbs ar atpūtu. Tāpēc bijām spējīgi paveikt visai smagu uzdevumu – projekta sagatavošanu. Paldies!
Valdis Voitkevičs: Bija vērts pabūt šajā seminārā tāpēc, ka tur ieguvu plašu informāciju tiesību, izglītības, nodarbinātības u.c. jautājumos. Interesanti bija uzzināt par to, kā gatavo projektus. Nometnē arī mēs paveicām šo grūto darbu – tapa projekti. Man patika šis process. Labi bija arī relaksācijas pasākumi, kas man uzlaboja garastāvoklis un vairoja darbaspējas radošā virzienā.
Līga Pauniņa: Esmu apmeklējusi vairākus seminārus par projektu gatavošanu, tomēr līdz šim man bija grūti iedomāties, ka reāli spētu strādāt ar projektu. Šajā seminārā to darījām, un tas krietni mani iedrošināja par savu varēšanu. Domāju, ka nedzirdīgajiem jauniešiem ir daudz labu un interesantu ideju, un pienāks tāds laiks, kad viņi paši tās spēs ietvert projektos un pēc tam realizēt dzīvē.
Vladimirs Krumins: Man ir īpašs prieks, ka “Efraims” aicināja uz šo semināru. Lekcijās uzzināju, guvu daudz ko interesantu. Iepriekš vispār nesapratu, kas ir projekts. Tagad man tas skaidrs, ar to strādāt nemaz nav tik grūti, un ceru, ka kādreiz pats pamatošu savas idejas kādā projektā.
Tatjana Osetrova: Veselu nedēļu dzīvoju citā pasaulē, kurā smēlu jaunas zināšanas un atradu atbildes uz daudziem iepriekš neskaidriem jautājumiem. Lekcijas palīdzēja līdzsvarot manas teorētiskās un praktiskās zināšanas. Turklāt biju nonākusi tik jaukā un radošā darba komandā, kurā ar prieku strādājām pat vēlās vakara stundās. Radās pārliecība, ka varam daudz ko sasniegt. Paldies tiem, kas organizēja semināru!
Karīna Beisone: “Efraima” prezidenta piedāvājumu piedalīties šajā seminārā ilgi pārdomāju, tomēr piekritu. Un nu esmu apmierināta: daudz ko uzzināju, pilnveidoju zināšanas. Paldies Ivaram! Tiešām bija vērts iepazīt pašai sevi. Tas sagādāja prieku un pārliecību par savām spējām. Mūs labi aprūpēja ārstniecības pasākumos, tāpēc jūtos viegla no pārslodzēm, kā lidojoša spalviņa.
Vadims Jelžovs: Brīniškīgas lekcijas, interesantas nodarbības grupā un tīra, svaiga vide. Nepatika tikai ziemas atgriešanās, kad sniga pat sniegs. Patika mājasdarbu gatavošana grupā. Viss bija ok!
 
Bez dusmām par vāju dzirdi
 
Ilze Vainovska
Gundega  Paņko dzirdi pazaudēja, kad deviņu mēnešu vecumā smagi pārslimoja šarlaku. Ne tā, ka visi pasaules trokšņi būtu pazuduši uzreiz un  pavisam. Gājusi Priekules bērnudārzā, pat pirmajā klasē «dzirdīgo skolā». Tomēr pēc tam mācības turpinātas Valmieras vājdzirdīgo skolā un dzīve cieši jo cieši saistījusies ar Nedzirdīgo savienības Liepājas biedrību.
Divas pasaule
Jurševsku ģimenē viņa bija vienīgā meita. Pēc mācībām Valmierā izglītību turpināja Rīgā, vakarskolā un arī profesionāli tehniskajā skolā, kur izmācījusies par šuvēju. Kad apprecējusies, samainījuši dzīvokli uz Liepāju, lai būtu tuvāk Gundegas vecākiem. Uz dzimto Priekuli braukusi arī abas reizes, kad dzirdīgas meitas pasaulē nākušas. Ar dzirdi viss kārtībā esot arī astoņgadīgam mazdēlam, tas gan netraucē viņam būt veiklam zīmju valodas pratējam: «Meitas pat tik labi neprot zīmju valodu kā mazdēls. To viņam mans dzīvesdraugs iemācījis,» paskaidro Gundega.
Dzirdes aparātu Gundega lieto tikai no 35 gadu vecuma: «Bez aparāta nedzirdu, bet ar aparātu brīžiem dzirdu, brīžiem ne. Ja cilvēks runā skaidri, mierīgi un redzu viņa lūpu kustības, saprast ir vienkāršāk. Ja tikai kaut ko bubina un runā, prom aizgriezdamies, tad gan neko nedzirdu.»
Sarunu laikā parasti klāt tulks Ainārs Ostvalds, lai nerastos kādi pārpratumi. Šķiet, tulka starpniecība pastiprina sajūtu, ka dzirdīgo un nedzirdīgo pasaules ir katra savā upes pusē un, lai tiktu līdz tiltam, ir vajadzīga apņemšanās un zināma piepūle.
Ainārs ir vienīgais profesionālais nedzirdīgo valodas tulks Liepājā. Viņš un abi brāļi ir dzirdīgi, taču vecāki ne. «Šī ir mana ierastā vide,» viņš saka, kad runājamies Nedzirdīgo biedrības telpā Jūrmalas ielā 25. Kad pie durvīm klauvē, viņš zina, ka ieradies dzirdīgs cilvēks, jo parasti šeit neklauvē, jo neviens to tik un tā nedzird.
Bez biedrības nevar
Liepājas nedzirdīgo biedrībai aprīlī aprit 58. dzimšanas diena. No 1991. gada Gundega bija priekšsēdētāja sabiedriskā kārtā. 80. gados sācis veidoties algota kluba darbinieka postenis. Jau  trešo gadu Gundega abus amatus veiksmīgi apvieno: «Agrāk visiem bija darbs, uz biedrību nāca tikai vakaros. Pa dienu nevienam nemaz nebija nepieciešams te būt. Tagad ir citādi. Esmu sastopama arī dienā.»
Atnākusi uz Liepāju, Gundega strādājusi apavu fabrikā, tad ratiņrūpnīcā līdz tās slēgšanai. Pēc tam ilgi bijusi bez darba, piepelnījusies dažviet kā apkopēja.
Biedrībai šī jau ir septītā atrašanās vieta, bet drīzumā atkal vajadzēs ēku atstāt, jo tā nopirkta privātīpašumā.
Maz skaidrības biedriem ir ar valsts apmaksāto dzirdes aparātu saņemšanu — šogad līgums noslēgts ar citu firmu, ne vairs Nedzirdīgo savienības Surdotehnikas centru. Biedrība nobažījusies, ka valsts aparātus biedri vairs tik viegli nedabūs, rinda pajuks, reģistrācija sāksies no sākuma. Nav precīzas un drošas informācijas, tāpēc klīst baumas. Taču katram pašam aiziet un pārjautāt amatpersonām nereti nav iespējams tieši nedzirdībai piemītošāš komunikācijas barjeru dēļ.
«Esam iesaistījušies Eiropas Savienības projektos, rīkojam dažādus pasākumus. Tas ir gan informējošs, gan mācību darbs — ne visu cilvēks uzreiz saprot. Kaut ko pārprot, mainās visa informācijas jēga. Kad esam kopā, varam to pārrunāt, izskaidrot,» stāsta Gundega. Sevišķi gados vecāki cilvēki vai tie, kuriem ir bijusi «īsāka» izglītība, ikdienā lieto vieglu, vienkāršāku valodu. Biedrībā viņiem ir iespēja pilnveidoties.
«Esmu savai biedrībai pieķērusies. Kur citur nedzirdīgs cilvēks lai iet?» retoriski jautā Gundega. Viņa iesaistījusies arī deju kolektīvā, kur tāpat kā citviet arvien pietrūkst stiprā dzimuma. Savulaik biedrības paspārnē notikušas arī sporta nodarbības, tagad izveidota pastāvīga sporta biedrība «Liepava». Ir teātra grupa, ir melodeklamāciju priekšnesumi.
Iedrošina pastāvībai
«Visu dienu esmu šeit, biedrībā, darbā, vakarā nogurusi. Aiziešu pensijā, tad atkal šūšu,» sola Gundega. Tagad turklāt esot šujmašīna salūzusi. Arī vecākā meita izmācījusies par drēbnieci «Laumas» arodskolā.
Šuvējs esot populāra profesija nedzirdīgam cilvēkam, daudzas meitenes strādājot šūšanas ražotnēs.
«Svarīgi ir strādāt, bet nedzirdīgam atrast darbu sarežģīti. Cilvēkiem ir  stereotipi — ja reiz invalīds, nav tik labs. Priekšnieki domā, ka ar nedzirdīgo nevarēs tik viegli sazināties, būs grūti veidot attiecības. Pat ja ir specialitāte, reizēm negrib ņemt,» novērojusi Gundega. Atšķiras attieksme tiem darba devējiem, kuriem ir pieredze saskarsmē ar nedzirdīgiem cilvēkiem, un tiem, kuri par viņiem tuvāk neko nezina. Cilvēka vājdzirdība reizēm var būt pat pluss — tik ļoti netraucē apkārtējie trokšņi, var koncentrēties darbam, lai gan, tāpat kā visi, arī viņš ir pakļauts vibrācijai un citiem kaitīgiem darba apstākļiem. Papildu aprīkojums, kas nepieciešams darbinieka vājdzirdības kompensēšanai, nereti ir visai niecīgs — piemēram, spuldzīte kā gaismas signāls, lai pievērstu uzmanību. Lielāka nozīme ir uzņēmēja vēlmei un gatavībai dot darbu cilvēkam ar dzirdes problēmām.
Par nedzirdīgo problēmām darba tirgū pētījums veikts Eiropas Kopienas iniciatīvu projektā «Klusās rokas». Tajā piedalījās arī Liepājas sievietes. Tas apstiprināja un oficiāli pamatoja jau zināmo — zīmju tulku dēļ ir apgrūtināta augstākās un profesionālās izglītības ieguve, savukārt sašaurina profesiju izvēli un kvalifikāciju, tātad arī darba iespējas un «sit» pa pašapziņu. Lielākā daļa darbu sameklē ar radu vai draugu starpniecību, paši uzprasās, reti kuram palīdzējis sludinājums laikrakstos vai valsts, pašvaldības dienesti.
Nedzirdīgo cilvēku viedoklī tagad biežāk ieklausās pašvaldība — Gundega un biedrības pārstāvji pagājušajā nedēļā piedalījās forumā par vides pieejamību Liepājā. Gundega ar savu uzstāšanos lika pārdomāt trauksmes signālu efektivitāti un citas nianses. No Domes Attīstības pārvaldes saņemts uzaicinājums piedalīties fokusgrupas darbā, lai izvērtētu Liepājas turpmāko attīstību, piedalītos iespēju un draudu analīzē, definētu attīstības vīzijas un mērķus.
«Nekad neesmu bijusi dusmīga, ka nedzirdu. Galvenais, ka var ar visiem sazināties, saprasties, satikties. Esmu pieradusi būt šajā pasaulē. Varbūt tāpēc, ka man laukos bija labi radi, kuri vienmēr paskaidroja, ja kaut ko nesapratu, nesteidzināja.»
Kursas Laiks, 2006.9.II
 
Ja vēlaties apgūt amatu vai mainīt to, ja vēlaties strādāt...
 
Tad droši jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli savas dzīvesvietas tuvumā un jāstājas bezdarbnieku uzskaitē. Tas ir pirmais solis, kas paver tālākas un plašākas iespējas visiem, kuri vēlas strādāt oficiālā darbavietā ar visām sociālajām garantijām nākotnē. Tā skaidro Valsts nodarbinātības aģentūras (NVA) ESF projekta vadītāja Dzidra Aleksandrova.
Iespējas lielas. Nav vēl izmantotas
NVA patlaban realizē ESF finansētu projektu „Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas un komunikācijas tehnoloģisko atbalstu invalīdiem”.
Tajā paredzēts apmācīt 1100 cilvēku, to skaitā arī nedzirdīgus cilvēkus. Diemžēl no nedzirdīgo puses pagaidām interesentu bijis maz. Izdevies noorganizēt bezdarbnieku grupu Rēzeknē, kurā 12 nedzirdīgie apguvuši apdares strādnieku prasmes. Patlaban top apmācību grupa istabenēm, jau mācās viena friziere.
Kādi cēloņi neatsaucībai?
NVA analizējusi varbūtējos iemeslus mazai atsaucībai no nedzirdīgo puses. Iespējams, ka trūkst informācijas un cilvēki vēl plašāk jāiepazīstina ar viņu iespējām. Tāds ir arī šī raksta, kā arī internetā ievietoto materiālu nolūks. NVA pārstāvji Raiņa vakarskolā tikušies ar jauniešiem, kontaktēsies ar LNS utt.
Otrs iemesls – nedzirdīgie cilvēki nereģistrējas kā bezdarbnieki, tāpēc nesaņem tur esošo informāciju par mācību un darba iespējām.
Trešais – mācību grupu organizēšanu aizkavēja surdotulku trūkums. Augsto cenu dēļ nebija iespējama sadarbība ar LNS Komunikācijas centru, vajadzēja izsludināt konkursu un meklēt tulkus pašiem. Tagad to izdevies nokārtot.
Konkrēti piedāvājumi
Mācīties, paaugstināt prasmju līmeni vai mainīt amatu – to visu iespējams veikt, jo patlaban darbībā jau ir 85 apmācību programmas 3 līmeņos un prasmju pilnveidošanā visdažādākās profesijās, piemēram, (apdares darbu strādnieki, konditora un pavāra palīgi, informācijas ievadīšanas operatori, datorsistēmu tehniķi, istabenes, apkopējas, frizieres utt.). Izvēlēties, pieteikties uz tām var NVA filiālē jebkurā Latvijas pilsētā pēc savas dzīvesvietas. Ja kādai programmai nebūs apmācību grupa uz vietas, varēs doties uz citu tuvāko pilsētu.
Tiek nodrošināta 45 LVL stipendija mācību laikā, kas ilgst no 1,5 līdz 8.5 mēnešiem atkarībā no izvēlētās specialitātes. Piešķir naudu ceļa izdevumiem līdz 1 LVL dienā. Mācību laikā nodrošinātas psihologa un ergoterapeita konsultācijas.
Tulka pakalpojumi
Kā jau minēts, tulki ir atrasti. Lai tos izmantotu, grupu nepieciešams nokomplektēt 6 cilvēku sastāvā. Bet, ja ir garantijas vēstule no darba devēja par darba nodrošināšanu pēc kursu beigām, tad tulku var nodrošināt pat vienam cilvēkam tajā dzirdīgo grupā, kur viņš mācīsies.
Kā reģistrēties par bezdarbnieku
Oficiālu bezdarbnieka statusu un visas iepriekš minētās tiesības var iegūt Latvijas pilsoņi, kā arī nepilsoņi ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai atsevišķos gadījumos ar termiņuzturēšanas atļauju, kuri zaudējuši darbu (vai kuram tā nav bijis), vēlas sākt strādāt un reģistrējušies NVA. Reģistrēties var cilvēki no 15 gadu vecuma, ja viņi ir darbaspējīgi, nav vecuma pensionāri, neatrodas pilnā valsts apgādībā, nemācās klātienē un neveic komercdarbību.
Dodoties uz savas dzīvesvietas NVA filiāli, jāņem līdzi: pase (vai cits personu apliecinošs dokuments), invaliditātes un dzīvesvietas apliecinājumi, algas nodokļu grāmatiņa.
Tuvākas ziņas var iegūt arī pa bezmaksas tālruni 8007700 no pl. 8 līdz 22 un internetā – http://www.nva.lv/

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas