Search form

04.06.2013

Drukāt

18. pašdarbības festivālā dalībnieki spīd ar dejām (foto)

Photo

Tradicionālais Latvijas nedzirdīgo mākslinieciskās pašdarbības festivāls šogad notika 1. jūnijā brīvā dabā Daugavpils novadā.


Festivālā, kam šajā reizē dots nosaukums „Daugavas loki”, 13 pašdarbības kolektīvi ar 168 dalībniekiem no visām LNS biedrībām priecēja skatītājus ar plašu programmu, piedāvājot dejas, humoristiskus skečus, melodeklamācijas, muzikālu uzvedumu un pantomīmu – pavisam 33 priekšnesumus. To secība bija labi pārdomāta, kas turēja skatītājus savā varā, un trīsarpus stundas pagāja nemanot.
 
 
Marika Antonova, nedzirdīgo teātra speciāliste, priecājas, ka paaugstinājies Latvijas nedzirdīgo pašdarbības līmenis: „Ja agrāk bija sajūta, ka vairāki festivāla numuri tapuši pēdējā brīdī, tikai ķeksīša pēc, aiz pienākuma, tad tagad varēja redzēt, ka priekšnesumi ir savlaicīgi gatavoti un slīpēti. Radās iespaids, ka šobrīd populārākais, spēcīgākais un visvairāk attīstītais mākslas veids nedzirdīgajiem Latvijā ir dejas. Iespējams tāpēc, ka dejojot dalībnieki var izjust kustību prieku un kolektīvs dejas priekšnesums neprasa tik lielu personisku atbildību un iniciatīvu, tādēļ piemērots arī nedrošākiem pašdarbniekiem.”
 
Kā atzīmēja LNS viceprezidente Sandra Gerenovska, priekšnesumi tika kvalitatīvi sagatavoti, pateicoties valsts apmaksātajam sociālās rehabilitācijas pakalpojumam „Saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu apguve”, kas ļāva piesaistīt profesionālus speciālistus darbam ar reģionu pašdarbniekiem.
 
Festivāla programmas saturā var manīt lielāku ietekmi no malas: pirmkārt, liela loma bijusi internetam – dalībnieki priekšnesumus veidojuši, aizņemoties idejas no tā; otrkārt, tos palīdzēja sagatavot jaunie speciālisti – deju skolotāji un režisori,” vērtē Dana Kalpiņa - Geida, „Rītausmas” deju skolotāja, projekta „Klusuma pasaule” radošās pašizpausmes aktivitātes organizatore. 
 
Skatoties priekšnesumus, likās, ka starp biedrībām valda sacensību gars: kura kuru pārspēs. Daugavpils biedrība Igora Čaikas vadībā, kā jau festivāla saimnieki, skatītājiem piedāvāja visvairāk priekšnesumu – 6, galvenokārt humoristiskus skečus. I. Čaika joprojām saglabājis savu talantu sasmīdināt un aizraut publiku! Viņš deva iespēju izmēģināt spēkus teātra spēlē arī pašam Arnoldam Pavlinam.
 
 
Jāsaka, ka mūsu prezidentam tas sanāca teicami bez jebkādas iepriekšējas izmēģināšanas. Bet Igors noslēgumā saņēma LNS prezidenta balvu kā labākais festivāla pašdarbnieks.
 
 
Uz papēžiem daugavpiliešiem mina Rīgas biedrības Jelgavas grupa, uzstājoties ar vairākām dejām un īpašu numuru, kas izpelnījās prezidenta īpašo balvu. Priekšnesumā tika izmantots palags, kuru rotāja LNS vadošo cilvēku – A. Pavlina, S. Gerenovskas u.c. – portreti. Šajās lomās iejutās jelgavnieki, melodeklamējot dziesmu „Skaista ir jaunība!”, izpildījumu papildinādami ar šo personību raksturīgo īpašību atdarināšanu.
 
 
Pārsteigumu sagādāja Valmieras biedrība, kas vecmeitas un omes nomainījusi pret dejām. Skaistais izpildījums, īpaši grieķu deja, vilināja skatītājus pievienoties.
 
 
Ne mazāk patīkami pārsteidza Alūksnes grupas sievietes: neskatoties uz saviem gadiem, viņas, parasti tik nopietnas būdamas, draiski izspēlēja savas lomas.
 
 
Festivāla finālā ar krāšņu muzikālu uzvedumu „Precē mani, čigānzēn!” uzstājās „Rītausmas” pašdarbnieki. Uzvedumā bija viss: čigānu dejas, melodeklamācijas, sižets par mīlestību un fantastiski tērpi. Ar pilnu atdevi darbojās gan jaunās, gan vecākās paaudzes aktieri. Kā atzīmēja M. Antonova, šeit varēja just patiesu saliedētību starp paaudzēm. Savukārt D. Kalpiņa - Geida priecājās par Lauras Klāsupas tēlojumu: viņa prata parādīt sāpes, ko izdarīt visgrūtāk, ja pats neesi tādas piedzīvojis.
 
 
Apmeklētāju vidū bija arī mūsu tautiete, kādreizējā dejotāja un melodeklamētāja Rita Fedotova, kas šobrīd dzīvo Beļģijā un uz šo pasākumu bija speciāli atbraukusi kopā ar savu vīru Mišelu Rivezu.
 
Viņš saka: „Šis  bija brīnišķīgs pasākums, kas ļoti aizgrāba, vienkārši trūkst vārdu! Tāda veida pasākums Beļģijā netiek organizēts. Var redzēt, ka festivāla organizēšanā ieguldīts daudz darba. Iesaistīta gan vecākā paaudze, gan jaunā.
 
Īpaši aizrāva muzikālais uzvedums „Precē mani, čigānzēn!”, kurā bija veiksmīgi darbojās daudz aktieru un  iekļautas  gan melodeklamācijas, gan dejas un mīlas stāsts, kā arī priecēja  skaistie, krāsainie tērpi. Liela izrāde, daudz cilvēku, daudz darbības – bija ko skatīties!
 
 
Mēs ar Ritu jau iepriekš ar interesi sekojām šoviem „Krāsaini sapņi” jūsu mājaslapā. Un tagad festivālā varēju vērot šos šova dalībniekus savām acīm. Jums ir tik daudz skaistu priekšnesumu, ko vajadzētu Beļģijas nedzirdīgajiem parādīt.
 
Es esmu Briseles Nedzirdīgo skolas absolventu organizācijas prezidents. Katru gadu rīkojam absolventu salidojumu, un jūsu priekšnesumi lieliski papildinātu mūsu programmu. Padomāšu par šo iespēju, lai šī tikšanās turpinātos kādā citā lieliskā pasākumā.”
 
Visu koncertprogrammu noskatījās arī kempinga saimniece Ināra, kas to novērtēja kā brīnišķīgu: „Tas ir jaukākais pasākums, ko pēdējos divos gados esmu redzējusi.”
 
Festivāla noslēgumā prezidents A. Pavlins pateicās visiem pašdarbniekiem par ieguldījumu un teica, ka šis – nu jau 18. festivāls ir bijis vislabākais, kāds jebkad ir piedzīvots.
 
Savukārt festivāla galvenā saimniece, LNS viceprezidente Sandra Gerenovska pateicās arī visiem tiem cilvēkiem, kas palīdzēja organizēt šo lielo saietu, režisoriem un skolotājiem, kas deva ieguldījumu priekšnesumu tapšanā.
 
 
Pasākums notika kempingā „Virogna”, kas atrodas Višķu pagastā, Špoģos, 3,5 stundu attālumā no Rīgas. D. Kalpiņa - Geida, atbildīgā par pasākuma organizatorisko pusi, sniedza šādas trīs galvenās atziņas par festivāla norisi: „Labāks laiks šodienas pasākumam nevarētu būt.” „Bez problēmām tas nebūtu pasākums.” un „Ļoti laba bija komunikācija ar atpūtas bāzes darbiniekiem!”.
 
Festivāls notika LNS projekta „Klusuma pasaule” Nedzirdīgo vienlīdzīgu iespēju pasākumu kompleksa „Mūsu krāsainie sapņi” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
 
Vairāk par festivālu lasiet Kopsolī  jūlija numurā.
 
 
 
 
Teksts: Inese Immure
Foto: Juris Grundulis 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas