Lai  lietderīgāk izmantotu   laiku un līdzekļus, kas paredzēti braucienam uz festivālu, ieplānojām pa ceļam apskatīt vēl kādus ievērības cienīgus objektus. Pirmais no tiem  bija muzejs  „Saipetnieki” Rugāju novadā. Mums ļoti patika tā eksponāti – katrs varēja ieraudzīt kaut ko no savas bērnības, pieskarties pagātnei. Varējām skatīt ļoti daudz dažādu senu darbarīku, sadzīves priekšmetu, tehniku, skaisti  sakoptu apkārtni. Bijām pārsteigti par daudzajiem dzirnakmeņiem, no malkas veidotu sētu u.c.

 

Saimnieks ļoti laipni mūs uzņēma un ļāva apskatīt visu teritoriju. Papildus muzeja uzturēšanai saimnieki nodarbojas ar lopkopību. Uzzinājuši, ka esam nedzirdīgie, viņi atteicās no ieejas maksas. Tomēr vēlējāmies mazliet atbalstīt šos čaklos cilvēkus, kuri ar mīlestību rūpējas kaut vai par nelielu stūrīti mūsu zemē, un ziedojām nelielu summu.

 

 

Nākamais  bija Karaļa Krusta kalns pie Egles ezera Aglonā. Tur izvietots milzum daudz koka skulptūru, kas veidotas, iedvesmojoties no Svētajiem rakstiem. Šajā vietā valda miers un klusums. Kā izrādījās, tēlnieks Ēriks Delpers ir mūspuses cilvēks, jo savus bērnības sapņus izsapņojis Alūksnes apkaimē, Liepnā. Redzējām arī pašu tēlnieku. Viņš gan bija ļoti aizņemts ar jaunu veidojumu uzstādīšanu. Darbi tur notiek ik dienu, teritorija paplašinās, un iespaidīgo skulptūru skaits palielinās.

 

 

Dabā ir līdzsvarā baltais un melnais, tāpēc braucām apskatīt noslēpumaino Čertoka ezeru. Sajūtas bija īpatnējas – bezvējš, klusums, pat odi nebija manāmi. Ezera ūdens skaisti zaļganā krāsā, ik palaikam vietām parādījās sudrabaini vizuļi, kuri noslēpumaini virzījās uz mūsu pusi. Diezgan baisi… Aizejot pie autobusa, mums uzbruka odu bars.

 

Kā pēdējais apskates objekts šajā dienā mums bija Aglonas bazilika. Pret vakara sārtajām debesīm iespaidīgie torņi iedvesa bijību par Dieva varenumu. Apskatījām greznās lūgšanu telpas, domās godinājām Dievu un cilvēkus. Pabijām pie Svētavota.

 

 

Vakars bija klāt, un ar steigu braucām meklēt festivāla norises vietu un naktsmītnes. Atrast nebija grūti, jo LNS labie gariņi bija uzlikuši ceļa norādes zīmi. Iebraucām skaistā vietā priežu mežā pie Veirūgnas ezera. Mūsu līdzbraucēji sacēla savas teltis, iekārtojāmies veiksmīgi.

 

Nākošajā dienā  gatavojāmies koncertam, pašdarbnieku skaits bija rekordliels. Mēs parādījām humoristisku  uzvedumu „Dāmu triki”. Pēc koncerta bija balle līdz rītam, bet otrā dienā notika netradicionālas sporta spēles, un mēs visi aktīvi sportojām. Bija ļoti jautri, bet arī grūti uzdevumi.

 

 

Pienāca atvadu brīdis, devāmies mājup, jo mūsu plānos vēl bija pabūt Leļļu muzejā Preiļos. Iepriekš jau bijām pieteikušies,  mūs laipni sagaidīja. Apskatījām mākslinieces veidotās lelles – cik ļoti liels darbs un mīlestība  ieguldīta katrā eksponātā! Tās izskatījās kā dzīvas un vēroja mūs ar savām stikla ačtelēm…

 

Visi ar nepacietību gaidījām princešu un prinču tērpu uzlaikošanu, jo gribējās izmēģināt, kā tas ir –  pabūt galma dāmu un kungu ādā. Mūs saģērba (kā jau galma dāmas!) speciālas ģērbējas. Kad no ģērbtuves parādījās smalkas kundzes, sākumā pat nepazinām cita citu. Un kā pārvērtās mūsu parastie vīrieši   galantu un augstdzimušu kungu, musketieru izskatā! Varējām pafotografēties, pabūt senos laikos. Var teikt,  piepildījās  visu meiteņu sapnis – būt princesei greznā kleitā. Jā, labi tā kādreiz nokļūt pasakā…

 

 

Paldies Alūksnes novadam par piešķirtajiem līdzekļiem braucienam uz festivālu, mūsu šoferim Gintim par pacietību, tulkam Ritmai par maršruta plānošanu, paldies festivāla finansētājiem un visiem, kuri organizēja šo lielisko aktivitāti  LNS projekta ”Klusuma pasaule”  ietvaros.

 

Viss bija SUPER!  Ļoti ceram, ka nedzirdīgo pašdarbība un šī mūsu cilvēku talantu parāde festivālos  turpināsies ik gadu, saglabājot un attīstot nedzirdīgo kultūras tradīcijas!

 

 

 

Teksts: Anita Ceple

Foto: Airita Krasnā, Gints Ceplis