Search form

26.04.2016

Drukāt

Jaunieši tiekas projekta “Signs in Europe II” ietvaros (foto)

Sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu LNS jauniešu centrs piedalās “Erasmus+” projektā Signs in Europe II ( Zīmju valoda Eiropā II). Februārī tā pārstāvji bija  pieredzes apmaiņā Itālijā. Bet 1.– 3. aprīlī uz šī projekta partneru tikšanos Minskā, Baltkrievijā kā  pārstāve devās Lilita Logina ar tulku Anitu Strazdiņu. Informē Lilita Logina!


Pirmais iespaids no šīs tikšanās! Minska tiešām ir ļoti liela un plaša galvaspilsēta, bet tur uzreiz radās tāda sajūta, ka esam nevis mūsdienu Eiropā, bet atgriezušies padomju laikos. Visur jūtama stingra kārtība, par visu padomāts, ērti nokļūt no autoostas līdz viesnīcai –  tikai 5 minūšu gājiens, veikali arī turpat blakus.

 

Mēs, latvietes, atbraucām kā pirmās no visiem pārējiem, satikām Baltkrievijas partnervalstu projekta vadītāju Jūliju, kura mūs aizveda pabrokastot un iepazīstināja ar dienas plānu, ieteica apskatāmās vietas. Abas pastaigājām pa plašo Minsku un apbrīnojām plato Ļeniņa ielu, viņa pieminekli. Lielajā vecpilsētā redzējām ļoti skaistu baznīcu, kurā tieši tajā dienā bija ļoti daudz cilvēku un mācītāju. Vispār bija interesanti vērot šīs citādās kultūras izpausmes.

Ar Anitu pirmajā dienā pusdienojām kafejnīcā "Vacilki" ar ļoti līdzīgu ēdienkarti kā mūsu Latvijas "Čilli Picā". Pašā vakarā sāka gāzt lietus, bet tas mums netraucēja, satikāmies ar dažiem dalībniekiem no Armēnijas un Turcijas, mums pievienojās arī divi nedzirdīgie baltkrievi, bija interesanti uzzināt dažādu informāciju.

Minskā ir apmēram 5000 nedzirdīgo, bet pa visu Baltkrieviju divreiz vairāk. Pastāstījām viņiem par savu kultūru, viņi par savu. 1. aprīlī no rīta pievienojās dalībnieki no Itālijas un Kazahstānas;  diemžēl no citām valstīm, kuras bija aicinātas, neviens neatbrauca. Nedzirdīgas bijām tikai es no Latvijas un vēl viena itāliete. Pārējie bija dzirdīgo jauniešu organizāciju pārstāvji.

Pirmajā dienā devāmies uz baltkrievu nevalstisko organizāciju, kurā jau  vairāk nekā 10 gadus darbojas Jūlija. Šo iestādi apmeklē ne tikai nedzirdīgie, vājdzirdīgie un dzirdīgie, bet arī jaunieši ar autismu. Tur notiek zīmju valodas kursi savstarpējas apmaiņas veidā, piemēram, nedzirdīgs jaunietis māca zīmju valodu, dzirdīgs jaunietis māca angļu valodu, notiek arī visādi kursi, lai motivētu jauniešus.

 Šeit pārrunājām, ko darīsim, kādas programmas un cilvēki, kādi pasākumibūs  Itālijā no 26. jūnija līdz 6. jūlijam. To visu organizēs partnervalstu vadītāja Monika no Itālijas. kā arī mēs katrs pastāstījām, ko mēs, nedzirdīgie/vājdzirdīgie, darām, kādi ir talanti, piemēram, spēlē teātri, dejo, dzied utt., kādas katram izaugsmes iespējas, kā dzirdīgie iesaista nedzirdīgos jauniešus savā vidū.

 Vēlā pēcpusdienā  visi devāmies uz baltkrievu tā saucamo nedzirdīgo pili, var teikt, ļoti lielo kultūras namu trijos stāvos. Tajā ir teātra zāle ar mīkstiem krēsliem, īsta skatuve, zāle vienmēr esot pilna – kad ir kāda izrāde, biļetes ļoti ātri izpērk. Ir arī deju zāle ar vingrošanas stangām un spoguļiem, bet mākslas studijā redzamas  ģipša skulptūras, gleznas, maketi, manekeni, krāsu komplekti utt. Visinteresantākā ar savu vispusīgo aprīkojumu likās sporta zāle. Ielūkojāmies arī virtuvē, prezentāciju telpā – arī tur labs nepieciešamais aprīkojums.

Noslēgumā pabijām direktora kabinetā, kur savā starpā iepazināmies, – katrs pastāstīja, no kurienes ieradies, ko dara projektā un vispār, kas notiek viņa pārstāvētajā organizācijā. Baltkrievu direktors ir dzirdīgs, bet prot zīmju valodu, likās stingrs, bet arī laipns. Viņš pastāstīja, ka pirmais darbs, ko viņš izdarīja, kad saņēma projekta naudu, bija sieviešu tualetes un virtuves remonts. Iepazināmies arī ar baltkrievu jauniešiem, kuri piedalās projekta aktivitātēs.

Mums bija patiess prieks visu apskatīt un tuvāk sadraudzēties ar dažādiem citvalstu jauniešiem arī pašā vakarā, kad mūs aizveda vakariņās. Izgaršojām īstus baltkrievu tradicionālos ēdienus – galdā bija aukstās uzkodas, karstas kartupeļu pankūkas ar sīpoliem un dažādas mērces, ķirbju pankūkas, sautēta cūkgaļa un pats galvenais dzēriens – kvass. Bija dzīvā mūzika, kur divi cilvēki muzicēja un viena vadītāja – dejotāja rosināja mūs visus dejot  dažādas kustību dejas. Tas tiešām bija ļoti jautrs pasākums – smaidi un smiekli visapkārt! Bijām apmierināti.

 3. aprīlis bija pēdējā tikšanās diena – dalībnieki jau no paša rīta brauca prom.  Pēdējo reizi pabrokastojām kopā, un tad nu katrs uz savu pusi. Bet mums vēl sanāca pastaiga pa pilsētu ļoti labas gides – Aleksandras pavadībā. Ar metro aizbraucām līdz Valsts nacionālajai bibliotēkai,  milzīgi lielai ēkai, no kuras jumta stāva varējām apskatīt visu Minsku. Pa ceļam uzkavējāmies vēl dažās vietās – pie veidojuma "I love Minsk" un piemiņas memoriāla "", kā arī Mūžīgās uguns. Vecpilsētā nopirkām suvenīrus, kā arī saldumus, ko vest uz Latviju. Vakariņās izgaršojām vietējo slaveno, trekno Napoleona kūku ar iebiezināto pienu.

Kopumā Minskā bija visādi interesanti vērojumi, ieguvām jaunus draugus un kontaktus, izzinājām kultūru, nobaudījām garšīgus cienastus, turklāt pēdējā dienā bija superīgi silts laiks.

Nākamā jauniešu apmaiņas tikšanās paredzēta 26. jūnijā – 6. jūlijā Turīnā, Itālijā, un tajā atkal piedalīsies arī LNS Jauniešu centra pārstāvji.

Vairāk foto šeit. 

 

Foto: No Lilitas Loginas personiskā arhīva


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas