Search form

18.09.2017

Drukāt

Tulku foruma konferencē un EFSLI 25 gadu jubilejā Francijā

Par pieredzēto EFSLI (European Forum of Sign Language Interpreters – Eiropas Zīmju valodas tulku foruma) konferencē no 8. līdz 10. septembrim Francijas pilsētā Tulūzā stāsta LNS prezidente SANDRA GERENOVSKA.


“Vienlaikus ar konferenci „Kas noticis, dakter?” („What’s up, Doc?”) tika atzīmēta arī EFSLI 25 gadu jubileja.

Konferenci atklāja EFSLI prezidente Ivana Bučko, to turpināja dažādas amatpersonas ar uzrunām gan klātienē, gan arī caur video. Sveicienus un laba vēlējumus sūtīja Pasaules un Eiropas nedzirdīgo organizāciju vadītāji, Eiroparlamenta nedzirdīgie deputāti, EFSLI sadarbības partneri no dažādām tulkošanas iestādēm.

Pēc tam uzstājās Pasaules nedzirdīgo federācijas (WFD) prezidents Kolins Allens. Viņš stāstīja par savu un savas ģimenes pieredzi, izmantojot tulku pieejamības pakalpojumus Austrālijā.

Kolins Allens informēja, ka pasaulē ir aptuveni 70 miljoni nedzirdīgo. Joprojām notiek gadījumi, ka daži tulki tikai tēlo tulkus, bet īstenībā trūkst zīmju valodas zināšanu. Tāpēc WFD izveidojusi speciālu atestācijas komisiju, kura jau 21 zīmju valodas tulkam piešķīrusi sertifikātu ar atļauju tulkot starptautiskās zīmēs augsta līmeņa pasākumus.

Nedzirdīgo tulku piesaiste tulkošanas procesā bija ļoti aktuāla, jo vairāki runātāji – gan dzirdīgi, gan nedzirdīgi – prezentēja tieši nedzirdīgo un dzirdīgo tulku sadarbības pieredzi.

Daudzi lektori, bijusi saskarsme gan ar dzirdīgiem, gan nedzirdīgiem zīmju valodas tulkiem, atzina, ka nedzirdīgais tulks ārstam un dzirdīgam zīmju valodas tulkam ļoti atvieglo komunikāciju ar nedzirdīgiem cilvēkiem. Nedzirdīgais tulks ir kā tilts starp nedzirdīgo pacientu un dzirdīgo zīmju valodas tulku un ārstu. Ir svarīgi, lai centrā būtu nedzirdīgais cilvēks, nevis tikai viņa „slimība”.

Mums šāds pakalpojums Latvijā netiek nodrošināts, jo pagaidām vēl nav tādas izglītības un profesijas, taču būtībā jau tagad nedzirdīgo tulku (kā konferencē dēvēja – intermediatoru, starpnieku) funkcijas dažreiz veic LNS RC sociālie rehabilitētāji kā, piemēram, Vita Alksne. Ja reizēm zīmju valodas tulks netiek galā, tad pasauc Vitu. Bieži vien zīmju valodas tulkiem jālūdz viņas vai cita izglītota nedzirdīga cilvēka palīdzība, lai spētu precīzi saņemt un nodot informāciju, piemēram, nedzirdīgajam ar vājām zīmju valodas zināšanām.

Francijā topošiem medicīnas darbiniekiem tiek mācīta arī zīmju valoda. ESFLI jubilejas pasākumā mums ar lietuviešiem sanāca būt kopā ar frančiem. Tie bija ģimenes ārsti, kuri brīvi pārvaldīja zīmju valodu. Uz jautājumu, kā viņi iemācījušies zīmju valodu, sokoja atbilde: sākumā bija ļoti grūti, bet ar laiku iemācījās. Tomēr ārsti bieži sadarbojas arī ar nedzirdīgiem un dzirdīgiem zīmju valodas tulkiem.

Pētījumā atklāts: ja ārsta kabinetā klāt ir tulks, tad arī ārsta attieksme ir daudz pozitīvāka un ārsts sīkāk visu izskaidro. Tulkam jāredz, vai nedzirdīgais visu sapratis vai arī tikai tēlo, jo kauns atzīties, ka nesaprot.

Austrijas pārstāvis pastāstīja, ka Austrijā valsts katram apmaksā tikai 1 tulku, tāpēc rodas problēmas, ja jātulko ilgi vai ja nedzirdīgais vēlas izmantot reizē gan nedzirdīgā, gan dzirdīgā zīmju valodas tulka pakalpojumu.

Uzzinājām arī, ka Skotijā un visā Lielbritānijā, neskatoties uz lielo tulku skaitu, tomēr trūkst tulku. Tāpēc tur 30 % nedzirdīgo prot labi lasīt no lūpām. Skotijā kādā universitātē sagatavo ārstus, kuriem māca zīmju valodu, bet – tikai 2 nedēļas.

Francijā katru gadu tulka diplomu iegūst 30 tulki, bet to skaits nepieaug. Jo tulki, kas nenāk no nedzirdīgo ģimenēm un tulka darbu spēj izturēt apmēram 5 gadus. Smags darbs, attieksme bieži negatīva un neapmierina atalgojums…

Konferences laikā tika izspēlēta lomu spēle uz skatuves, kā ikdienas dzīvē notiek tulkojums ārsta kabinetā, kad klāt ir gan dzirdīgais tulks, gan nedzirdīgais tulks.

Šāda veida konferencē piedalījos pirmo reizi. Nenožēloju tur aizvadīto laiku – atvedu jaunas atziņas, pieredzi un ļoti daudz attiecīgu grāmatu par tulku darbu. Turklāt kļuvu par EFSLI biedri.

Plašāks raksts par LNS pārstāvju iespaidiem un vērojumiem šajā konferencē būs lasāms Kopsolī 9. numurā.

 

Sagatavoja: LNS Informācijas nodaļa
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas