Search form

18.12.2018

Drukāt

Izcilajam pedagogam EDUARDAM INZELBERGAM – 160

Photo

Izcilajam pedagogam EDUARDAM INZELBERGAM, kas nedzirdīgo bērnu izglītošanai veltījis pusgadsimtu, augustā apritēja 160 gadi.


Dzimis 1858. gadā Trikātas pagastā Vīņaudos kā vecākais sešu bērnu ģimenē.

Pirmo izglītību ieguvis pie sava tēvabrāļa Trikātas pagasta skolā. 12 gadu vecumā iestājies Valkas apriņķa skolā, pēc kuras beigšanas izglītību turpinājis Cimzes skolotāju seminārā, kuru beidzis 1878. gadā. Tajā gadā Valmieras Kurlmēmo skolas padome (tagad Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs) meklēja jaunus skolotājus. Cimzes skolotāju semināra direktors Jānis Cimze bija ieteicis arī Eduardu Inzelbergu, kurš vispirms vienu gadu praktizējās pie toreizējā Rīgas Kurlmēmo skolas direktora šveicieša G. Stunča (Stünz), tad sāka strādāt Valmieras kurlmēmo skolā.

Pēc 9 gadiem Valmieras skolā (1888.g.) E. Inzelbergu uzaicināja uz Rīgas kurlmēmo skolu par direktoru (tagad Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem), kuru vadīja 41 gadu (1888 – 1929). Viņš bija pirmais skolas direktors latvietis.

 Pirmie kursi 1923. gadā

 

Līdz ar jauno skolas vadītāju skolā ienāca Brāļu draudžu idejas. Skolēni tika audzināti reliģiskā garā, un liela loma skolas darbībā bija evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

Paralēli direktora pienākumu veikšanai E. Inzelbergs nedzirdīgajiem skolēniem mācīja reliģiju, valodu un ģeogrāfiju. Arī viņa meita Edīte Inzelberga strādāja par skolotāju turpat Rīgas Kurlmēmo skolā.

E. Inzelbergs apmeklēja nedzirdīgo skolas ārzemēs, piedalījās surdopedagogu kongresos, un 1905. gadā pie skolas tika nodibināts arī bērnudārzs. Lai gan liela daļa skolēnu bija latvieši, mācību valoda skolā bija vācu, jo to uzturēja vācu biedrība. Tā 1888. gadā no 37 skolēniem bija 17 latvieši un 12 vācieši, bet 1910. gadā — 26 latvieši un 24 vācieši. Mācījās arī citu tautību bērni, kā ebreji, mazāk arī poļi un krievi. Nodrošināt bērnu mācīšanu atbilstoši viņu ģimenēs lietotajām valodām nebija iespējams, jo tas bija ļoti dārgi un skolēnu skaits bija neliels. Nodomu atvērt skolu latviešu nedzirdīgajiem bērniem izjauca Pirmais pasaules karš. Skola turpināja darboties arī kara gados, kad skolēnu skaits samazinājās — 1910. gadā skolā mācījās 79 audzēkņi, 1916. gadā — tikai 44.

Rīgas Kurlmēmo skolas kolektīvs un viesi sveic skolotāju Hermani Švēdi (centrā ar ziediem) 50 gadu jubilejā 1926. gadā. Pirmais no kreisās 2. rindā - skolas direktors Eduards Inzelbergs.

Savā pastāvēšanas laikā Rīgas Kurlmēmo skola mitinājusies daudzas vietās– īrētās telpas tika mainītas gandrīz katru gadu.

Skolēnu skaits auga, telpa kļuva par šaurām, un, pateicoties E. Inzelberga neatlaidībai un enerģijai, Rīgas Kurlmēmo skola 1899. gadā tika pie jaunās ēkas Marijas ielā 40 ( tagad A. Čaka ielā 42 ). Jauno skolu toreiz uzskatīja par labāko Eiropā.

Par nopelniem nedzirdīgo bērnu izglītošanā 1928. gadā E. Inzelbergs apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Eduards Inzelbergs miris 1930. gadā 20. janvārī Rīgā un apglabāts Lielajos kapos.

 

Materiālus apkopoja: Līga Pauniņa


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas