22.09.2020
Virtuālā foto izstāde "Sapņojot klusumā (video)
Ar virtuālo foto izstādi ” Sapņojot
klusumā” kā vienu no daudzajiem pasākumiem, tiek atzīmēta Starptautiskā zīmju
valodu diena.
Par godu Starptautiskajai zīmju valodu dienai, ko atzīmē visā pasaulē 23. septembrī, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) sadarbībā ar fotogrāfu Reini Fjodorovu sagatavojusi foto izstādi “Sapņojot klusumā”.
Izstādes mērķis ir veicināt dialogu starp Latvijas
dzirdīgo un nedzirdīgo kopienām, diskutējot par kopīgo, kas vieno abas grupas –
sapņošanu miegā. Lai gan nedzirdīgie sapņo zīmju valodā, bet dzirdīgie runas
valodā, sapņu koncepts un pats sapņošanas process ir universāls un kopējs, kas
ir personīgs un tuvs abām grupām.
Reinis Fjodorovs: “Man šķiet, ka problēma ir tajā, ka nav
vienas kopīgas valodas, kurā divas grupas var komunicēt. Tāpēc šī plaisa
komunikācijā rada aizspriedumus un nepareizus mītus par nedzirdīgajiem. Mūsu
projekts veicina šo komunikāciju, stāstot par nedzirdīgajiem, izmantojot viņu
sapņus, kas ir universāla valoda visā pasaulē.
Sapņo gan dzirdīgie, gan nedzirdīgie”.
Fotoizstādi veido 10 nedzirdīgo cilvēku portreti, kuri ar vienu zīmi no zīmju valodas pastāsta par kādu savu sapni. Ar fotoizstādi un to autoru komentāriem iespējams iepazīties šaja video - multimediālā projektā “Sapņojot klusumā”.
Multimediālā projekta autors: Reinis Fjodorovs,
operators Aleksandrs Vasks.
Kā norāda Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidente
Sandra Gerenovska, “Latvijā ir apmēram 32 tūkstoši cilvēku ar dzirdes
traucējumiem, no tiem aptuveni diviem tūkstošiem cilvēku dzimtā valoda ir latviešu
zīmju valoda. Zīmju valoda ir pilnvērtīga valoda ar bagātu zīmju krājumu un
savu gramatisko struktūru. Tajā var izteikties par daudzveidīgām tēmām un arī
sapņot”.
Reinis Fjodorovs piebilst: “Man likās interesanti,
ka nedzirdīgie cilvēki, tāpat kā mēs, dzirdīgie, sapņo, bet viņi sapņo zīmju
valodā. Sapņošanas process ir universāls un abām sabiedrības grupām dziļi personīgs.
Un, iespējams, ka šī kopīgā lieta – sapņošana varētu būt sākuma punkts
dialogam, kas tiktu balstīts abpusējā cieņā un izpratnē”.
