Search form

07.06.2010

Drukāt

Radio raidījumā „Krustpunktā”: Rīgas Nedzirdīgo skolas pēkšņās pārmaiņas

Kā zināms, šogad plānota Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātskolas pārcelšanās uz jaunu mītnes vietu Pārdaugavā, Graudu ielā. No 1. jūlija jaunās mītnes ēka tiks nodota Rīgas Nedzirdīgo skolas rīcībā. Jūlijā tur sāksies remontdarbi par ES un Rīgas Domes naudu, lai mācības tajā varētu uzsākt jau no rudens.


Rīgas Domes lēmums par skolas mītnes vietas maiņu izraisījis plašas diskusijas nedzirdīgo kopienā. Kāpēc bija nepieciešama vietas maiņa, kāds labums no tā būs skolai, nedzirdīgo sabiedrībai, pašai domei – par to risinājās sarunas Latvijas Radio 1.programmas raidījumā 17.maijā. 

Runā Radio žurnālists:
Kāpēc Rīgas centrā vairs nevarēs mācīties nedzirdīgie bērni? Skola tiek aizcelta prom uz nomali un daudziem bērniem tā būs problēma.
Rīgas Nedzirdīgo skola A.Čaka ielā, kas atrodas centrā, tika būvēta savā laikā tieši šīm vajadzībām, bet pavisam drīz atradīsies citviet. Tā ir lēmusi Rīgas Dome, lai taupītu naudu, jo internāta ēka pieder privātīpašniekam. Dome aprēķinājusi, ka ietaupījums varētu būt 90 tūkstoši latu gadā par ēku, kurā bērni nakšņo. Diskusijas attīstās, bet tās jau sākušās krietni senāk.
 
Kur tajā visā ir loģika, vai kāds mēģinājis uzklausīt tos, kam šī skola ir domāta?
Vai skolas pārcelšana citviet ir labvēlīga audzēkņiem?
 
Runa ir par divām ēkām – Rīgas skola, kas atrodas A.Čaka ielā, turpmāk skola atradīsies Graudu ielā.
Nedzirdīgo skolas direktore Leonora Morozovajau min daļu no pārcelšanās lēmuma iemesliem. Skolā mācās 120 audzēkņu. 2/3 no tiem ir no visas Latvijas.
Varbūt kādam pazudusi sirdsapziņa, pieņemot šādu lēmumu? Skolā ir maksimālais bērnu skaits, gada laikā tika izremontētas visas klašu telpas.
Cik lielas ir klases?
Lielākajai 20 kvadrātmetri, bet pēc noteikumiem no tāfeles līdz pirmajam solam un līdz sienai ir jābūt 2,5, pie tāfeles ir jābūt apgaismojumam. Internāts 78 audzēkņiem izmaksā 80 tūkstošus latu gadā, kas ir ļoti dārgi, otrkārt, skolas telpas pēc savas platības neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. Pāriešana uz Graudu ielu atrisina ļoti daudz problēmu.
 
Direktore ir absolūtā domes lēmuma piekritēja, bet palūkosimies dziļāk, cik izsvērts ir lēmums pārcelties, cik daudz domāts par skolēniem un kas lēmuma pieņemšanā iesaistījies. Pēc loģikas, lēmuma pieņemšanā vajadzēja piedalīties domei, skolas vadībai, darba kolektīvam un vecākiem.
 
Dzīvoja mierīgi – neziņā 
Skolotājus pārstāv Veronika Dzalbe: Pagājušā gada augustā dzirdēju pa radio informāciju, ka Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu Rīgas Dome paredz pārcelt uz Graudu ielu. Direktore teica: esiet mierīgi, vēl nav zināms, vai tā būs Graudu iela vai kāda cita vieta. Skolā dzīvojām mierīgi līdz šā gada februārim, kad skolas direktore, direktores vietniece, metodisko komiteju vadītāji brauca skatīties ēku Graudu ielā. Viņi arī nebija satraukušies un gaidīja, kas tad notiks.
Tikai pēc ārkārtējās sapulces arī daži vecāki bija aizbraukuši paskatīties, un tad viņi bija nepatīkami pārsteigti. Arī mums, skolotājiem, apskatot fotogrāfijas, nekādas pozitīvās emocijas neradās, tāpēc nolēmām aptaujāt kolēģu viedokli. Direktorei radās iespaids, ka mēs vācam parakstus pret viņu. Skolotāju starpā sākās diskusijas par to, cik Rīgas Domes lēmums ir pamatots. Tika vākti paraksti, lai iegūtu pārejas periodu, kura laikā mēģinātu atrast citu risinājumu.
 
Skolotāji sāka rīkoties
22. martā skolā klīda baumas, ka direktore parakstījusi lēmumu par skolas pārvietošanu. Uzaicinājām direktori uz sarunu. Klāt bija apmēram 10 pedagogi. Direktore izteicās, ka viņa arī ļoti gribētu palikt šai skolā, un pēc tam skolotāji domāja, kā palīdzēt direktorei aizstāvēt tiesības palikt šajā skolā.
Mums bija ļoti daudz neskaidru jautājumu. Uzrakstījām iesniegumu direktorei. Tas bija emocionāls – ar lūgumu nevirzīt tālāk Rīgas Domē un citās vadošajās iestādēs jautājumu par Rīgas Nedzirdīgo skolas likvidāciju A.Čaka ielā, jo šī ēka tika celta no privātpersonu ziedojumiem tieši nedzirdīgu bērnu izglītošanai Rīgā 1899. gadā.
No rīta iesniedzām direktorei iesniegumu. Pl.10.10 sākās stunda. Tad atvērās manas klases durvis un direktore uzaicināja šodien doties uz Rīgas Domi. Sākumā šaubījos, bet, tā kā bija 29 cilvēku paraksti, protams, saņēmu drosmi un devos līdzi.
Ieradāmies domē, kur tika dots vārds direktorei L.Morozovai, un mani ļoti satrieca viņas vārdi. Viņas viedoklis domei jau bija zināms: skolā radusies iekšējā opozīcija. Man sākumā likās, ka mēs aizstāvēsim kopīgu lietu, lai mūsu skolēni mācītos labākos apstākļos. Bet tas, ko mēs redzējām Graudu ielā, par to neliecināja.
Esam uzklausījuši domes skaidrojumu gan atbildīgajā komitejā, gan departamentā, gan izglītības kultūras un sporta komitejas vadītāju Eiženiju Aldermani, kurai pēc lēmuma pieņemšanas nācās tikties ar nedzirdīgo audzēkņu vecākiem, skolas skolotājiem, skaidrojot pieņemto dokumentu. Viņas argumenti:
Šobrīd ēka atrodas uz ļoti noslogotas ielas, tai nepieciešams remonts. Bērniem ir iespēja mācīties Graudu ielā, kur ēku stāvoklis ir nesalīdzināmi labāks. Piemēram, A.Čaka ielā ir tikai iekšpagalms, bet Graudu ielā ir liels sporta laukums zaļā zonā.
 
E.Aldermane nav sajūsmā par A.Čaka ielas sabiedrību, kurā atrodas skola. Jebkurā vietā pastāv apzināta vai neapzināta nedzirdīgo bērnu izolētība no sabiedrības.
Bērniem uz A.Čaka ielas ir iespēja ieraudzīt daudz ko – veikalus, kafejnīcas, bet tai pašā laikā viņi elpo saindētu gaisu un noteikti ierauga arī A.Čaka ielai piemītošo nelabvēlīgo ainu. Kā bērni tur var pavadīt brīvo laiku? Var teikt, ka tie bērni ir nelaimīgi.
 



Rīgas Nedzirdīgo skolas ēka pagalma pusē


Rīgas Nedzirdīgo skolas pagalms

Vecākus sēdināja atpakaļ solā
Radio: Iztaujāsim vecākus – kāda loma viņiem šajā visā iedalīta? Radiostudijā tiekamies ar mammām Lailu un Ingu, kā arī tēti Andri.
 
Stāsta tētis Andris: Lūdzu direktorei nepārcelt skolu uz Graudu ielu. Direktore atbildēja: tu runāt nedrīksti, turi muti ciet. Jautāju – kāpēc? Es gribētu kaut kādā veidā palīdzēt. Direktore atbildēja, ka dome strādā pareizi, jādomā par naudu, man nevajadzētu iejaukties.
 
Vecākus apbēdina fakts, ka viņi pirms lēmuma pieņemšanas īsti nav uzklausīti. Atsevišķās tikšanās reizēs klāt bijuši daži no vecākiem. Kad runā par pārcelšanos, galvenais akcents likts uz atpūtu un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Bet Graudu ielā nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, apkārt privātās mājas, kapi, autoplacis, tā ir pilsētas nomale.
Marta mēnesī bija vecāku sapulce, kurā beidzot paziņoja, ka būs jāpārceļas. Vecāki mēģināja runāt ar skolas direktori, bet viņa vienkārši mūs sēdināja atpakaļ krēslā un nedeva nevienam vārdu.
 
Vai departamentā vai komitejā vecāki tika uzaicināti?
Paši skolotāji pieteicās pie E.Aldermanes, līdzi gāja arī vecāki, bet oficiāls aicinājums netika izteikts. Tas nav bijis ne skolā, ne citviet.
Vecāki domā, ka tik ātri lēmums pieņemts tāpēc, ka daļa vecāku ir nedzirdīgi un tieši tāpēc mēģina skolu ātri pārcelt. Vecāki, skolotāji nespēj saskatīt jaunās skolas priekšrocības.
 
Radio: Skolas direktore norāda, ka īsti neviens nav pārstāvējis vecākus. Jautājums direktorei: kurā posmā tika uzklausīti vecāki?
Vecākus uz komitejas sēdēm neaicināja. Tā ir Rīgas Domes kompetence. Vecāku viedokli uzklausīju skolā. Vecākus nepārstāvēja neviens konkrēts cilvēks, skolotājus pārstāvēja V.Dzalbe.
 
Galvenais iemesls – finansu taupīšana
Rīgas Dome 80 tūkstošus latus gadā maksā par internāta ēkas īri. Tas mums bija liels pārsteigums, kā var šajos krīzes laikos maksāt tādu summu, kad apkārt ir citas telpas par simbolisku samaksu. Kāpēc šī īres maksa ir tik nenormāli liela? Šo jautājumu uzdevu arī Rīgas Domei. Daži par to sadusmojās, skanēja atbilde, ka ar Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidentu nav iespējams runāt.
 
LNS prezidents Arnolds Pavlins norāda, ka risinājumu varēja meklēt, bet neviens pie viņa nevērsās. Pamatojums tam, iespējams, senie kašķi, kad Latvijas Nedzirdīgo savienība tiesājās ar domi.
 
 
Rīgas Nedzirdīgo skolas internāta ēka
 
A.Pavlins: Ko es varu pateikt, kāda varētu būt nedzirdīgo cilvēku nostāja? Tāpat kā teātri, tā šeit situāciju veido komplekts – gan ēka, gan trupa, gan skatītāji. Paaudžu paaudzēs tā ir nedzirdīgo bērnu apmācības vieta. Skolas ēka uzbūvēta par saziedotiem līdzekļiem. Internāta ēka uzbūvēta par Nedzirdīgo biedrības līdzekļiem. Ko uzbūvēja par Rīgas Domes līdzekļiem? Tai pašā laikā dome nolemj, ka viņi vāksies prom. Manuprāt, jautājums nav tik daudz finansiāls, ekonomisks, bet tas ir tīri morāls, nerunājot par emocionālo. Jā, nedzirdīgie ir ļoti satraukti, vairākas reizes nedzirdīgie vecāki ir nākuši pie manis, jautājot, ko domā darīt Latvijas Nedzirdīgo savienība. Ja mēs kā savienība iesim šajā procesā iekšā, mums momentā teiks, ka tas ir interešu konflikts, tāpēc ka mēs gribam saņemt īres naudu. Nedrīkst tādas lietas darīt ar nedzirdīgajiem, tas ir tā kā ar dzīvu organismu – paņem un izrauj no viņa apdzīvotas vietas, nospļaujoties par to, kas ieguldīts. Skola, tās ir nedzirdīgo bērnu mājas, kur viņus aizved pirmdienā vai svētdienā, un tad tikai piektdien viņi brauc mājās. Viņi visu šo nedēļu ir skolā.
 
Skolas liktenis jau ir izlemts
Latvijas Radio jautā domes amatpersonām: vai pastāv kāda iespēja atstāt skolu A.Čaka ielā? Nē, ja arī tiktu atrisināts jautājums ar LNS par dārgo īres maksu internāta ēkā, arī tas neko nelīdzētu.
Kā norāda Izglītības departamenta pārstāve Modra Jansone, skolas ēkai A.Čaka ielā būtu vajadzīga rekonstrukcija. Ēka Graudu ielā jau šajā brīdī ir daudz labākā stāvoklī nekā A.Čaka ielā. Graudu ielā paredzēts ieguldīt Eiropas naudas līdzfinansējumu un Rīgas Domes finansējumu. Summa no Eiropas ir aptuveni 90 tūkst.eiro, kopējā summa pārsniegs 100 tūkstošus.
 
Ilgus gadus bīdīts projekts par pilnīgi jaunas skolas celtniecību Juglas ezera krastā. Pat pāļi jau iedzīti, bet tagad tā ir utopija, projekts pārlieku vērienīgs un novecojis. Par to tagad jāaizmirst. Rīgas Dome un skolas direktore norāda, ka skolotāju aktivitātes ir pārspīlētas. Ir vecāki, kuri atbalsta pārcelšanos un to, ka nepieciešamas lielākas telpas, un ir vecāki, kuri iet skolas pedagogu pavadā.
 
Vai pedagogi manipulē ar vecākiem?
Varētu pieļaut šādu situāciju. Nākamais mācību gads visdrīzāk ritēs Graudu ielā. Tur šobrīd atrodas Rīgas 7. internātpamatskola. Maija beigās direktorei L.Morozovai bija jāpiedalās tāmes izstrādē Eiropas un pašvaldības līdzekļu izmantošanā Graudu ielas kompleksa sakārtošanā.
Skaidri redzams, ka remonts ir vajadzīgs, nepieciešama arī apkārtnes labiekārtošana.
 
Līdzšinējo iemītnieku viedoklis
Ēku izrādīja 7. internātpamatskolas direktors Aleksandrs Protektors un viņa vietniece Svetlana Jegorova. Skola līdz šim remontēta iespēju robežās.
Direktors: Jābūt finansu izsišanas spējām, tikai tad kāds sāks kaut ko remontēt. Bija gadījums, kad man no algas gribēja noņemt, tāpēc ka pats sāku remontu, jo pēc vairākkārtēja lūguma piešķirt līdzekļus remontam neko nedabūju. Toreiz bija liels skandāls. Apskatot Graudu ielas internātu, tas liekas pievilcīgāks nekā A.Čaka ielā.
 
Kas notiks ar skolas ēku turpmāk?
Runā, ka kādam tā iepatikusies. E.Aldermane informēja, ka īpašumu remontēs un izmantos domes vajadzībām. Tur varētu atrasties nevalstiskās organizācijas.
 
Radio: Sarunās vajag atcerēties, ka vienmēr jāuzklausa vecāki – arī tad, ja viņiem ir dzirdes defekts, nedzirdība vai vājdzirdība. Ir daudz nesakārtotu jautājumu. Kad vēl nebija krīze, tad jau vajadzēja cīnīties par A.Čaka ielas ēku sakārtošanu.
 
Ar to arī raidījums beidzās.
 
Rīgas Nedzirdīgo skolas ēka no A. Čaka ielas
 
Uzmanību!
 
Trešdien, 9. jūnijā pl. 10.30 Rīgā, Kandavas ielā 27, LNS kultūras centrā „Rītausma” Latvijas Nedzirdīgo savienība aicina uz publisku diskusiju par skolas nākotni visas ieinteresētās personas – Rīgas Nedzirdīgo skolas skolēnu vecākus, pedagogus un skolas darbiniekus, absolventus, kas griezās LNS ar lūgumu palīdzēt saglabāt Nedzirdīgo bērnu skolu tās vēsturiskajā vietā Rīgā, Čaka ielā 42.
 
 
Sagatavojusi: Gunta Birnīte
Foto: Inese Immure

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas