10.06.2010
Vētrainas un emocionālas diskusijas par Rīgas nedzirdīgo skolas pārcelšanas problēmām
Kā zināms, Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskola (RNBIPS) gatavojas pārcelties uz Graudu ielu 21. Šai sakarā 9. jūnijā kultūras centrā „Rītausma” notika LNS organizētā publiskā diskusija par šīs skolas turpmāko likteni.
Uz to ieradās šīs skolas pedagogi, darbinieki, skolēnu vecāki, absolventi un citi interesenti, kā arī LNS domnieki. Diskusijā piedalījās šādi atbildīgo institūciju pārstāvji: Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors G. Helmanis, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja E. Aldermane, Departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks I. Balamovskis un Rīgas 45. vidusskolas direktors T. Veismanis.
Publisko diskusiju atklāja LNS prezidents A. Pavlins, kā pirmo uzaicinot G. Helmani izskaidrot šīs skolas pārcelšanas nepieciešamību. Viņa skaidrojums: „Rīgas Domē jautājumi par Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas problēmām raisījās jau pirms vairākiem gadiem. Tagad šīs skolas pārcelšana saistīta ar skolu reformu Rīgā. Ēkas Graudu ielā 21 atbrīvojas, tāpēc Rīgas Domes deputāti nolēma uz šo vietu pārvietot Nedzirdīgo bērnu skolu.
No jaunās skolas turpmākās būvniecības Juglā Izglītības un zinātnes ministrija atteicās, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko stāvokli valstī. Tuvākajā laikā šis projekts acīmredzot netiks realizēts, kaut arī ir saprotama pašreizējā lielā neapmierinātība par to no skolas puses. Mēs mēģinām risināt pašreizējās problēmas savu iespēju robežās. Skola varētu piedalīties ES projektos, iegūstot līdzekļus šīs skolas Graudu ielā modernizācijā.”
RNBIPS skolotāja V. Dzalbe piebilda: „Kopā ar pedagogiem, skolas darbiniekiem un skolēnu vecākiem par šiem jautājumiem esam runājuši ļoti bieži. Bet galarezultāts nav tas, kam vajadzētu būt. Graudu ielas ēkas renovācija atbilstoši nedzirdīgo skolēnu vajadzībām izmaksās ļoti dārgi. Uzskatām, ka labāk atstāt skolu tajā pašā vietā, kur tā atrodas, jo tā iekārtota atbilstoši nedzirdīgo skolēnu apmācību specifikai.”
Skolas vecāku padomes vadītāja E. Zariņa pārmeta: „Par skolas reorganizāciju uzzinājām pirms gada, bet informāciju par skolas pārcelšanas lēmuma apstiprinājumu uzzinājām tikai martā. Iepriekš nekas nebija saskaņots un izrunāts ar vecākiem.
Nav ticams, ka dažu mēnešu laikā Graudu ielas ēkas tiks kapitāli izremontētas. Vienkārši sāpīgi, ka viss virzās uz priekšu, ignorējot gan nedzirdīgo bērnu, gan viņu vecāku viedokļus.”
Skolēna tēvs un LNS Domes pārstāvis A. Bergmanis uzsvēra: „LNS Domes sēdē tika pacelts jautājums par skolas internāta pārdošanu. Labi, ka to nevirzījām tālāk. Rīgas Dome varētu vienoties ar LNS par pieņemamu internāta nomas maksu. Ja RD tomēr neatradīs risinājumu un šī skola tiks pārcelta, tad mums vajadzētu apsvērt iespēju sūdzēties Eiropas Savienībā.”.
Rīgas 218. bērnudārza audzinātāja un LNS valdes locekle M. Lasmane: „Pašlaik bērnudārzā nedzirdīgo bērnu skaitam ir tendence pieaugt, tā ka skolēnu skaits nākotnē varētu palielināties. Citur notiek jaunu skolu būvniecība. Ne reizi nav dota šāda iespēja nedzirdīgiem bērniem. Kāpēc?”
Šajā diskusijā palaikam izvirzījās arī mūžīgais jautājums par jaunās skolas būvniecību Murjāņu ielā pie Juglas ezera. Kādreiz par jauno skolu Juglā cīnījās sporta skolotājs J. Puhovs. Viņš stāsta: „Jaunās skolas būvniecības rezultātā nedzirdīgo bērnudārzs, skola un profesionālo apmācību iestāde tiktu apvienotas vienā vietā. Tur varētu būt apmācīti nevis 500, bet gan 320 audzēkņi. Šī skola būtu svarīga ne vien Rīgai, tajā mācītos nedzirdīgie bērni no visas Latvijas. Daļa naudas ir ieguldīta, pēc tam šo vietu iekonservēja. Šīs projekts varētu realizēties 2 gadu laikā kopsummā par 4 miljonu latiem.
Tagad zeme ir apjozta ar sētu, ieliktie pamati iekonservēti, līdzekļi iesaldēti. Graudu ielas sporta zāle neatbilst standartam. Vēlāk sports no nedzirdīgo skolēnu dzīves vispār pazudīs.”
Skolas deju pulciņa skolotāja M. Kalēja uzsvēra: „Skolas pārcelšana nav saistīta ar pedagogu un skolas darbinieku vēlmi ātrāk nokļūt darbavietā, tās runas ir bez pamata izplatītas. Runa ir par nedzirdīgajiem bērniem, par to, kur viņiem būtu labāk. Juglā varētu uzbūvēt skolu ar plašu infrastruktūras bāzi.”
Uz šiem jautājumiem centās atbildēt RD pārstāve E. Aldermane: „Runas par jaunās skolas celšanu sākās jau 2002. gadā, kad Rīgas Dome arī izskatīja šo jautājumu. Tieši 2006. – 2008. gadā vajadzēja parādīt šo jūsu lielo aktivitāti, tas toreiz paātrinātu procesu. Esam konstatējuši, ka skolas internāta stāvoklis neatbilst ugunsdrošības normām. Turklāt likums nosaka, ka RD nedrīkst ieguldīt naudu privātīpašuma renovācijā.
Runājot par skolas pārcelšanu uz Graudu ielu, par mācību bāzes un sporta komplekta pilnveidi varētu vienoties ar pašvaldību, piedaloties ES projektos. Mītnes vieta notiek bērnu interesēs. Būsim godīgi: jums vienkārši no šīs vietas negribas aiziet. Cilvēciski saprotami, jo grūti nomainīt pierastu vietu uz citu.”
LNS prezidents A. Pavlins argumentēja: „Pirmkārt, tā ir nedzirdīgo vēsture, no kuras nav iespējams atteikties, šo vēsturi tagad grib tā vienkārši atņemt. Pēdējos gados par to esam runājuši itin bieži. Jaunā skola nedzirdīgajiem – tā ir vējā izmesta iecere, līdzekļi un darbs, gluži kā kādu tagad izmet no darba.
Tagad mūsu priekšā sēž RD pārstāvji, pēc kāda laika būs citi. Runāšana ik palaikam atkārtojas.
Internāta nomas maksu nosaka nevis LNS, bet Rīgas Dome. Neviens pārstāvis nav vērsies pie mums, lai izrunātos par internāta nomas maksu.
Ļoti gribētos, lai 11. jūnijā, Rīgas skolas absolventu salidojumā Čaka ielā 42, neskanētu „kapu zvans”.”
Pēc tam publiskās diskusijas dalībnieki aktualizēja jautājumu par finansu piesaistīšanu vērienīgiem remontiem ēkai Graudu ielā. Rīgas Dome nespēja sniegt informāciju par izmaksām, pārcelšanas, labiekārtošanas un remonta darbiem. Izskanēja pārmetums, ka RD renovēs Ebreju vidusskolu par gandrīz 500 tūkstošiem latu, ko gan var iesākt Nedzirdīgo skola ar 40 tūkstošiem? Vai nav diskriminācija?
Diskusijas vēl turpinājās arī pēc tam, kad E. Aldermane un G. Helmanis aizgāja. Runāja pedagogi, vecāki un citi.
Noslēdzot diskusiju, LNS prezidents aicināja: paceliet rokas tie, kuri atbalsta skolas pārcelšanu uz Graudu ielu. Neviena roka nepacēlās...
.jpg)
Pēc diskusijas
… notika LNS Domes sēde, kurā tika izvirzīti 3 pārstāvji (I.Immure, I.Kalniņš, M.Lasmane) RNBIP darba grupā skolas mītnes vietas maiņas jautājumu risināšanai.
LNS prezidents A.Pavlins 2010.10.06. nosūtījis vēstuli Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktoram G.Helmanim, kurā apstrīd Rīgas Domes lēmumu par skolas pārcelšanu uz Graudu ielu kā neatbilstošu nedzirdīgo bērnu interesēm.
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: Inese Immure
