Zinātnieki apgalvo, ka skaļā vidē kādu skaņu, piemēram, sarunu uztveršana („ballīšu problēma”) ir vairāk attiecināma uz smadzeņu darbību, nevis uz dzirdes funkciju.

Anglijas zinātnieki pētījuši smadzeņu spēju koncentrēties uz vienu runātāju trokšņainā vidē, kā arī spēju nereaģēt uz uzrunu (ja kāds  pasauc).

 

Konstatēts, ka smadzeņu darbības loma sadzirdēšanā ir daudz nozīmīgāka,  nekā līdz šim domājām un piedēvējām dzirdes orgāna – auss lomai.

 

Vivjana Mišele, Anglijas Nedzirdības pētījumu centra izpilddirektore, stāsta: „Zinātnieki ir īpaši ieinteresēti noskaidrot, kā centrālā dzirdes sistēma reaģē trokšņainā vidē. Lielākais izaicinājums būs nākamās dekādes laikā uzlabot kohleāro implantu ierīces. Šīs pētījums ne tikai atvieglos implantu nēsātāju dzīvi, bet palīdzēs pilnveidot arī dzirdes aparātu kvalitāti.”

Zinātnieku grupa izmantoja dažādas tehnoloģijas, lai veiktu šo pētījumu:  smadzeņu darbības ierakstus, cilvēka neirofizioloģijas datormodeļus, elektroencefalogrammas un magnētiskās rezonanses attēlus.

 

Smadzenes ir spējīgas uztvert, atpazīt un analizēt skaņas avotu, ja skaņa nāk no abām pusēm, kā arī veic to mehānisku atlasi (selekciju) atkarībā no skaņu signālu nozīmības, piemēram, sirēnu, auto, radio u.c. signāli. Noskaidrojās, ka visvairāk trokšņi traucē tiem cilvēkiem, kuriem darbojas tikai viena auss. Implantu nēsātājiem ir grūti izšķirt skaņas trokšņainā vidē - klubos, uz ielas utt.

 

Nākotnes pētījumi šajā jomā palīdzēs  saprast, kā uzlabot skaņu signālu uztveri arī kohleārajos  implantos.

  

Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele