Search form

16.12.2010

Drukāt

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē – jautājums par Latvijas TV pieejamību personām ar dzirdes invaliditāti

Photo

Vakar, 15. decembrī, notika kārtējā Invalīdu lietu nacionālās padomes sēde, kurā diskutēja par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā. Viens no galvenajiem jautājumiem bija – Latvijas TV pieejamība personām ar dzirdes invaliditāti.


Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins un Informācijas aktivitātes vadītāja Inese Immure sēdes dalībniekus iepazīstināja ar pašreizējo situāciju šajā jomā, uzsverot, ka Latvijā nedzirdīgajiem ir pieejami tikai 1, 6 % LTV 1 raidījumu un ka jaunais “Elektroniskais plašsaziņas līdzekļu” likums nedod iespēju īstenot ANO Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” minētos ieteikumus attiecībā uz TV raidījumu pieejamību dzirdes invalīdiem.


Jaunajai labklājības ministrei Ilonai Jurševskai radās vairāki jautājumi. Piemēram, vai jautājums par TV pieejamību dzirdes invalīdiem izskatīts Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un Saeimā. LNS prezidents Arnolds Pavlins apstiprināja, ka tas apspriests gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan NEPLP, bet nav notikusi nekāda virzība uz priekšu.


 
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots atzīmēja, ka LTV šobrīd ir ļoti sliktā finansiālā stāvoklī, lai gan vairākkārt rakstīts dažādām institūcijām par nepieciešamību palielināt televīzijas budžetu. Viņš minēja, ka LTV  papildus no valsts budžeta pieprasījusi 90 tūkst. Ls, lai varētu piedāvāt vairākus raidījumus ar subtitriem dzirdes invalīdiem.
 
Noslēdzot jautājumu par Latvijas TV pieejamību personām ar dzirdes invaliditāti, labklājības ministre apsolīja sekot šīs lietas virzībai.
 
Pēc sēdes
Ko LTV 1 plāno piedāvāt mums 2011. gadā? Uz to saņēmām atbildi no LTV 1 Informatīvi dokumentālo raidījumu redaktores Sarmītes Plūmes.
 Latvijas Televīzija kā sabiedrisks medijs patiesi vēlas palielināt zīmju valodā tulkoto un titrēto raidījumu apjomu. Taču pašreizējais LTV finansējums neatļauj titrēt ( vai pārraidīt zīmju valodā) lielāku daudzumu raidījumu.
Plānojot LTV programmu 2011.gadam, esam spējuši kaut nelielu soli pavirzīties uz priekšu, domājot par Latvijas TV pieejamību personām ar dzirdes invaliditāti. Esam paredzējuši papildus esošajam ziņu apjomam zīmju valodā pārraidīt dienas ziņas “Šodien Latvijā un pasaulē” sestdienās un svētdienās ( līdz šim tās ar zīmju valodu pārraidījām tikai darbdienās). Tāpat papildus plānojam pārraidīt zīmju valodā četrus svētku dievkalpojumus – Lieldienās, Ziemassvētkos, 4.maijā un 18.novembrī. Šie papildus izdevumi jau tiek plānoti LTV raidījumu budžetā 2011.gadam.
Par raidījumu titrēšanu, ko savā vēstulē NEPLP un LTV ir minējusi Latvijas Nedzirdīgo savienība, ( “Kas notiek Latvijā? “”De facto”, “Sporta studija”, “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi” ) LTV varēs lemt tikai pēc 2011.gada budžeta apstiprināšanas. Pārējie LNS izvēlētie raidījumi – “Zebra”, “Vides fakti”, “Nākotnes parks” – ir neatkarīgo producentu apvienību veidoti un finansēti raidījumi. To titrēšana prasīs papildus izmaksas. Par to jāvienojas atsevišķi ar katru raidījumu producentu.
Pozitīvs piemērs ir producentu apvienība “Hansamedia”, kura jau trešo gadu atradusi finansiālu iespēju titrēt raidījumu ciklu “Naudas zīmes”, un tas notiek pēc LTV lūguma. 
LTV atkārtoti informējusi budžeta devējus par nepietiekamu finansējumu pilnvērtīgai sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Arī 2010.gada septembrī, iesniedzot   Finanšu ministrijai datus par papildus finansējumu 2011.gadam, kas nepieciešams sabiedriskā pasūtījuma izpildei, LTV tajā ir iekļāvusi raidījumu ciklu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ( izmaksas gadā Ls 50 960) un programmu titrēšanu (izmaksas gadā Ls 90 000).”
  
Vēlāk LTV ģenerāldirektors Edgars Kots paziņoja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas LTV lūgums pēc papildu finansējuma jau noraidīts Finanšu ministrijā. Tas nozīmē, ka 2011. gada valsts budžetā nebūs paredzēta nauda TV raidījumu subtitrēšanai. Papildus esošajam 2011.gadā LTV piedāvās tikai ziņas "Šodien Latvijā un pasaulē" ar surdotulkojumu sestdienās un svētdienās un 4 dievkalpojumus ar tulkojumu.
 
Arnolds Pavlins šodien sazinājās ar Saeimas Cilvēktiesību sabiedrisko lietu komisijas sekretāri un noskaidroja, ka komisija neplāno mūsu jautājumu šogad izskatīt. Atgādināsim, ka 20. oktobrī notika tās komisijas sēde, kurā pēc jautājuma par TV pieejamību nedzirdīgajiem nolēma pie tā atgriezties pēc mēneša. Diemžēl tas nav noticis.

Kā LNS vērtē šādu iznākumu un ko plāno darīt turpmāk?
Arnolda  Pavlina atbilde:
"Esmu jau daudzkārt teicis to, ka hroniskām problēmām nav ātru un  vieglu risinājumu. Soli pa solim mums jāiet, darbs pēc darba jāveic, lai  ikkatrā dzīves jomā nedzirdīgajiem panāktu tās pašas tiesības un reālās iespējas kā dzirdīgajiem.
 Tieši tas pats attiecas arī uz televīziju. Jau tas vien, ka nākamgad LTV plāno paplašināt surdotulkojuma apjomu, iekļaujot  sestdienas un svētdienas ziņas,  4 dievkalpojumus, jau tas ir  panākums. Protams, gribētos vairāk, gribētos labāk.
Bet novērtēsim to,  kas labi padarīts un strādāsim tālāk, lai panāktu vēl vairāk. Ceru un ticu ar, ka nākamgad plānotajā NEPLP sabiedriskajā padomē tiks iekļauta Inese Immure, kuru LNS izvirzīja kā nedzirdīgo priekšstāvi, un mūsu vajadzības TV priekšniekiem tiks liktas priekšā tieši un nepastarpināti, kas galā dos vēlamo rezultātu."

Teksts: Inese Immure
Foto: Baiba Bicēna

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas