Eksperti apgalvo: iemesls varētu būt tas, ka viņi nav saskārušies ar „ciparu sarakstu” no viena līdz desmit, ko parasti māca jau pavisam maziem bērniem.

 

Bērni iemācās skaitīt secīgi vēl pirms tam, kad apguvuši skaitļu nozīmi, līdz ar to tas paliek atmiņā uz visu  dzīvi. Šis ir pirmais šāda veida pētījums, kas norāda uz saikni starp valodu un skaitļiem.

Viņi izveidojuši savu unikālo zīmju valodas sistēmu, lai komunicētu savā starpā.

Šajās tā sauktajās „mājas zīmēs” bija iekļauta monetāro zīmju sistēma.

 

Pirmajā testa daļā vajadzēja nosaukt lielāko vienību no 10, 20 un 100 vienību monētas. Respondenti bija pazīstami ar savām naudas vienībām, un  šī testa daļa grūtības nesagādāja. Norises gaita mainījās, kad testa otrajā daļā tika demonstrēts video, kurā skaitļi bija galvenā sastāvdaļa, piemēram, stāsts par 10 aitām. 

 

Pētnieki lūdza atstāstīt redzēto video savam kolēģim „mājas zīmēs”, taču, līdz ko skaitļi pieauga, radās grūtības tos parādīt precīzi, zīmes bija neskaidras.

 

Testa nobeigumā tika izdalītas kartītes ar dažādiem cipariem un bija jāparāda zīme katram skaitlim.

 

Suzanna Goldina- Medova, Čikāgas universitātes psiholoģijas profesore, skaidro: „Šie nav tikai vārdi, lai paplašinātu vārdu krājumu. Ir būtiski saprast, ko tie nozīmē, saprast, ka „astoņi” ir lielāks par „septiņi” un „viens” mazāks par „deviņi”. Bez skaitļu vārdu kopuma šo „mājas zīmju” lietotāji nespēj saprast, ka skaitļi balstās uz savstarpēju vērtību.”

 

Pētījums publicēts žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”.

 

  

Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele